Tikai ar atļaujām – dažādās valstīs aizliegtās suņu šķirnes  (1)

Kā vēstīts "Listverse", pagājušā gadsimta otrajā pusē novēroti vairāki posmi, kuros cilvēki cietuši no konkrētu suņu šķirņu pārstāvjiem. 80. gados novērots pitbulu un šai šķirnei pietuvināto suņu incidentu pieaugums, kas rosināja suņus daudzviet aizliegt un ierobežot to izplatību. Savukārt 1991. gadā Lielbritānijas parlaments aizliedza tosas, Argentīnas dogus, Brazīlijas filas un pitbulus. Pavisam drīz Lielbritānijas politiķu un sabiedrības pārliecībai sekoja arī citu valstu ierēdņi, palielinot to valstu skaitu, kuras konkrētas suņu šķirnes pasludinājušas par bīstamām.

Lai arī vairāku valstu noteikumi liecina, ka suņus nav atļauts ne ievest valstī, ne tajā pavairot, atsevišķas valstis ir noteikušas, ka, piemēram, suņiem, atrodoties publiskajā telpā, obligāti nepieciešams uzpurnis un tam vienmēr jāatrodas pie pavadas. Par noteikumu pārkāpšanu saimniekam var tikt piespriests naudassods, kā tas ir vairumā gadījumu. Taču, ja saimnieks ir spējīgs pierādīt, ka viņa suns sabiedrisko kārtību neapdraud, iespējams iegūt oficiālu apstiprinājumu tam, ka dzīvniekam ir ļauts uzturēties valstī.

Lai arī tāds nebija sākotnējais mērķis, Argentīnas dogs tika izmantots arī kā cīņu suns. Vizuāli dogs atgādina lielu pitbulu. Suns ir aizliegts aptuveni desmit valstīs, tostarp Austrālijā, Jaunzēlandē, Portugālē, Singapūrā un citviet.

Negatīvu slavu šīs šķirnes suņi guva 2011. gadā, kad Kanāriju mastifu pāris Beins un Hēra daudzdzīvokļu mājas gaitenī uzbruka un nogalināja 33 gadus veco sporta treneri Diānu Viplu. Par savu mīluļu noziegumu tika tiesāta viņu saimniece Mārdžorija Nollere, kura vēl šobrīd izcieš 15 gadu cietumsodu par otrās pakāpes slepkavību. Viņa joprojām spriedumu turpina pārsūdzēt.

Kanāriju mastifs ir aizliegts Austrālijā, Jaunzēlandē, Bermudu salās, Spānijā un citviet.