Kā vēstīts "Listverse", pagājušā gadsimta otrajā pusē novēroti vairāki posmi, kuros cilvēki cietuši no konkrētu suņu šķirņu pārstāvjiem. 80. gados novērots pitbulu un šai šķirnei pietuvināto suņu incidentu pieaugums, kas rosināja suņus daudzviet aizliegt un ierobežot to izplatību. Savukārt 1991. gadā Lielbritānijas parlaments aizliedza tosas, Argentīnas dogus, Brazīlijas filas un pitbulus. Pavisam drīz Lielbritānijas politiķu un sabiedrības pārliecībai sekoja arī citu valstu ierēdņi, palielinot to valstu skaitu, kuras konkrētas suņu šķirnes pasludinājušas par bīstamām.
Lai arī vairāku valstu noteikumi liecina, ka suņus nav atļauts ne ievest valstī, ne tajā pavairot, atsevišķas valstis ir noteikušas, ka, piemēram, suņiem, atrodoties publiskajā telpā, obligāti nepieciešams uzpurnis un tam vienmēr jāatrodas pie pavadas. Par noteikumu pārkāpšanu saimniekam var tikt piespriests naudassods, kā tas ir vairumā gadījumu. Taču, ja saimnieks ir spējīgs pierādīt, ka viņa suns sabiedrisko kārtību neapdraud, iespējams iegūt oficiālu apstiprinājumu tam, ka dzīvniekam ir ļauts uzturēties valstī.