Laiskais Hagrida mīlulis no filmām par Poteru – Neapoles mastifs

Neapoles mastifiem līdzīgie suņi, ticams, attīstījušies Tibetas apkārtnē pirms vairāk nekā pieciem tūkstošiem gadu. Mūsdienās zināmos mastifus gan radījuši audzētāji un entuziasti Neapolē, Itālijā, no kuriemes radies šķirnes nosaukums. Suns, kas būs izmērā liels un kas varēs aizstāvēt saimnieku un teritoriju uzbrukuma gadījumā – ar tādu mērķi Neapoles mastifi tika radīti. Protams, bija vajadzīgs arī tāds suns, kas būtu ļoti uzmanīgs un uzticīgs ģimenei. Tāpēc arī, runājot par Neapoles mastifu, tiek runāts par uzmanīgo milzi – šo salīdzinājumu mastifs pavisam noteikti attaisno!

Iespējams, filmas par Hariju Poteru fani šo suni atpazīs kā lielā varoņa Hagrida mīluli, bailīgo Ilkni. Tieši Neapoles mastifa šķirnes mīlulis filmējās daudzās tik populārajās filmās par jauno burvi.

Tieši Skanciana loma Neapoles mastifa kā šķirnes atzinībā un ievērība ir liela. Viņš gan piedalījies šķirnes standarta noteikšanā, gan arī šķirnes oficiālā atzinībā Itālijas nacionālo suņu reģistrā. Zīmīgi, ka arī paša žurnālista suns, Neapoles mastifs Gvaglione, kļuva par pirmo šīs šķirnes pārstāvi – Itālijas čempionu.

Starptautiski šī šķirne tika atzīta pēc pāris gadiem, proti, Starptautiskā kinoloģiskā federācija šķirni atzina 1949. gadā. Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados suņi palēnām kļuva zināmi gan Eiropā, gan arī pāri okeānam.

Protams, suns mājās ielaidīs ģimenes viesus, taču aizdomīgais un piesardzīgais skats pat tad nepazudīs. Mastifs ir ārkārtīgi uzticīgs savam saimniekam, taču sirsnīgā komunikācijā ar kuru katru gan neiesaistīsies. Suņi mēdz būt arī ietiepīgi, tāpēc saimniekam var nenākties viegli pieradināt mīluli pie plašākas kompānijas, kurā ir daudz sunim nepazīstamu cilvēku.

Ar bērniem gan suns labi saprotas, tomēr jaunākajiem ģimenes locekļiem suns tik tiešām varētu šķist pārāk tūļīgs.

Tiek vēstīts, ka paši Neapoles mastifa kucēni ir diezgan neveikli, īpaši tad, ja pārvietojas pa kāpnēm, tāpēc saimniekam noteikti vajadzētu pieskatīt mīluli viņa pirmajos mēnešos.

Vajadzētu izvairīties arī no cīkstēšanās ar mastifu, jo suns var iemācīties, ka tā darīt ir pareizi. Lai arī kucēna vecumā tāda spēlēšanās šķiet nevainīga un jautra, sunim pieaugot, tas var būt ļoti bīstami.

Suņi slikti pacieš karstumu, tāpēc ieteicams mājas sargam sagādāt īpašu vietu ēnā un nodrošināt viņu ar pietiekamu ūdens daudzumu. Tāpat iesakāms ikdienas pastaigās doties no rīta un vakarā vai tad, kad nav tik karsti. Tāpat suņi slikti peld un nespēj noturēt galvu virs ūdens, tāpēc, ja vien suns nav īpaši apmācīts, mastifam nav vēlams uzturēties tuvu ūdenstilpnēm.

Suņuka apmācībā saimniekam jābūt neatlaidīgam un mērķtiecīgam, jo reizēm mīlulis var būt pat ļoti ietiepīgs. Taču, ja apmācība būs veiksmīga, mastifs saimnieka labā būs gatavs izdarīt jebko.

Suņa krunkas ir regulāri jākopj, jo tieši starp tām uzkrājas vairāk netīrumu, kuras pats suņuks gan nevar iztīrīt.

Kažoks ir īss un biezs, tas var būt gan melnā, gan pelēcīgā un sarkanbrūnā krāsā. Tiek vēstīts, ka gadījumā, ja Neapoles mastifa kažoka krāsojumā uz galvas novērojams balts pleķītis, suns tiek diskvalificēts no suņu sacensībām. Tas gan, protams, nekādi neietekmē mīluļa spējas būt par izcilu sargsuni vai ģimenes mīluli.

Raksta tapšanā izmantota informācija no "Dogtime".