Sakņu dārza nevēlamās viešņas: dārzeņu kaitēkļi un to ierobežošana

Kāpostaugiem pirmais kaitēklis, ko pēc sējas sastopam uz augiem jau dīgļlapu stadijā, ir spradži. Visbiežāk tie ir svītrainais un melnais spradzis. Kaitīgas ir vaboles agrā augu attīstības stadijā. Tās izgrauž dīgļlapās un auga lapās nelielus, piltuvveidīgus caurumus lapas virspusē, bet, ja vaboļu ir daudz, tās var nograuzt visu augu. Spradžu aktivitāte palielinās siltā un sausā laikā.
Ierobežošana. Daļēji var ierobežot spradžu skaitu, veicot augsnes rušināšanu. Spradžus var ierobežot, noklājot sējumus vai stādījumus ar agrotīklu.

Kāpostu agrā muša dēj olas uz augsnes vai augsnes virskārtā krustziežu stublāja vai saknes tuvumā. No olām pēc 5-8 dienām izšķiļas kāpuri, kuri sākumā grauž sakņu ārējos audus, tad iegraužas saknē. Tādēļ kaitējums pamanāms tikai tad, kad kāposts sāk nīkuļot, lapas iegūst violetu nokrāsu, līdz tas novīst un nokalst. Ja kāpostam parādās šādas pazīmes, izraujot to no zemes, uz saknes var atrast baltus vai iedzeltenus līdz 8 mm garus kāpurus bez kājām.

Ierobežošana. Viens no pasākumiem ir augu sekas ievērošana, jo kāpuri pupārijos ziemo augsnes virskārtā turpat uz lauka. Otrs veids būtu rūpīga, sekla, atkārtota augsnes rušināšana, tiklīdz atrasti pirmie olu dējumi (olas aptuveni 1 mm garas, baltas ar marmorētu virsmu). Vēl ir iespēja mušas izķert ar dzeltenajiem līmes vairogiem, tos izliekot 3-5 m attālumā vienu no otra. Līmes vairogus izliek viena mēneša periodā. Uz vairoga salīp arī citas mušas, tāpēc tie vairākas reizes jānomaina. Pozitīvi, ka kāpostu mušai ir daudz dabisko ienaidnieku – panglapsenes, parazītlapsenes un īsspārņi. Kāpurus un kūniņas augsnē iznīcina skrejvaboles.

Kāpostu cekulkode pēdējos gados ir nozīmīgs kaitēklis. Pašas kodes ir nelielas, ap 5 mm. Ejot pa lauku, redzam, kā tās šaudīgi lidinās no vienas vietas uz otru. Jaunie kāpuri, sākumā nelieli, grauž jeb alo lapas parenhīmu, atstājot neskartu epidermu. Vēlāk tie sasniedz līdz 12 mm garumu un izgrauž dažāda lieluma caurumus lapas apakšpusē. Kāpuri galviņkāpostiem jaunās galviņu veidojošās lapas var apgrauzt daļēji vai nograuzt pilnīgi. Ziedkāpostiem galviņu veidošanās stadijā kaitēkļi var apgrauzt un satīklot mazo ziedgalviņu. Raža būs sabojāta. Citiem dārzeņiem – kāļiem, kolrābjiem, rutkiem, cekulkode nav tik kaitīga, jo sabojā (sacaumuro) tikai lapas.

Ierobežošana. Var izlikt dzeltenos līmes vairogus, pie kuriem pielīp cekulkodes tauriņi.

Kāpostu baltenis un rāceņu baltenis ir kaitēkļi, kuru kāpuri ātri var apgrauzt krustziežu lapas, atstājot tikai lapu dzīslas. Kāpostu balteņa kāpurs ir zaļgani vai pelēcīgi dzeltens, svītrains. Rāceņu balteņa kāpurs ir samtaini zaļš. Sākumā tie grauž neregulārus robus lapās. Tad paaugoties lielākiem, tie var nograuzt visas lapas. Rāceņu balteņa kāpurs, atšķirībā no kāpostu balteņa kāpura, grauž caurumus arī pašā galviņā.

Ierobežošana. Kāpuru mehāniska nolasīšana vai trihogrammu izlaišana tauriņu masveida lidošanas laikā.

Kāpostu pūcītes kāpurs ir zaļganbrūns. Raksturīgi, ka aizskarot, tas saritinās. Pūcīšu kāpuri, veidojot apaļus caurumus, iegraužas kāposta galviņā līdz pat kacenam, atstājot tur ekskrementus. Citiem krustziežiem tie apgrauž tikai lapas.

Ierobežošana. Reti kad pūcītes savairojas masveidā, tādēļ kāpurus var nolasīt mehāniski. Ierobežot iespējams, izliekot slazdus ar rūgstošu šķidrumu viena metra augstumā. Trihogrammu izlaišana, pamanot kaitēkli slazdā. Pūcītēm ir dabīgie ienaidnieki – parazītlapsenes un kāpurmušas, kas uzturas čemurziežos.

Kāpostu laputs sūc no lapām vai stublājiem augu sulu. Laputis dzeltenzaļas, klātas ar pelēkvioletu vaskveida apsarmi. Var savairoties uz vienas lapas vesela kolonija. Lapas no bojājumiem dzeltē.

Ierobežošana. Laputij ir daudz dabisko ienaidnieku – mārītes, ziedmušas, zeltactiņas un parazītiskie plēvspārņi, tādēļ nav nepieciešama to speciāla ierobežošana.

Sīpolu muša un sīpolu ziedmuša. Pirmos sīpolu mušas olu dējumus novēro jūnija otrajā dekādē, dažreiz agrāk. Olas tā dēj lakstu padusītēs, mazāk uz lokiem un augsnē. Ola aptuveni 1 mm gara, rievota. Kāpuri izšķiļas 3-7 dienu laikā. Tie iegraužas sīpolos un izēd parenhīmas audus. Muša var sabojāt vairākus sīpolus. Vienā sīpolā var būt vairāki desmiti kāpuru. Sīpolu laksti dzeltē, stipri bojātie augi nokalst. Sīpolu ziedmušas kāpuri iegraužas caur sīpola pamatni, bojājumi līdzīgi sīpolu mušai.

Ierobežošana. Sīpolu mušai ir tikai daži dabīgie ienaidnieki. Mušas var izķert ar dzeltenajiem līmes vairogiem, kurus izliek maija beigās 4-5 m attālumā citu no cita.

Sīpolu lakstu puskode. Pavasarī pie sīpolu lakstu pamata vai uz laksta mātīte dēj pa vienai netīri baltai, sīkai olai. Pēc 6-8 dienām izšķiļas kāpuri, kuri iegraužas sīpolu lakstu iekšpusē. Tie izēd laksta parenhīmu, veidojot audos līkumotas, šauras ejas. Dažviet laksta epiderma paliek neskarta, vietām tiek izgrauzti caurumi. Izgrauztās ejas kļūst gaišas. Kāpurs aptuveni 1 cm garš, pelēcīgi zaļgans ar brūnu galvu. Viens kāpurs sagrauž vienu loku vai lakstu. Kāpuru var konstatēt, gareniski pārplēšot loku uz pusēm.

Ierobežošana. Bojāto augu izvākšana no stādījuma un kāpuru iznīcināšana.

Tabakas tripsis. Savairojas siltā un sausā laikā. Kaitēklis barojas uz pilnībā pieaugušām lapām, sūc augu sulu un izēd audus. Sākumā uz lapām parādās nelieli, gareni, sudraboti bāli plankumi, bet pēc tam melni punktiņi. Lapas kļūst pelēkas un atmirst. Tripsis var bojāt arī sīpolauga kakliņu.
Ierobežošana. Augu atlieku cītīga iestrāde rudenī. Var izlikt zilos līmes vairogus, lai konstatētu kaitēkļa klātbūtni.

Sīpolu ērce. Ziemo augsnē un sīpolos. Kāpuri sūc augu sulu. Bojātie augi atpaliek augšanā, deformējas.

Ierobežošana. Optimālu augšanas apstākļu nodrošināšana, sīpolaugus atkārtoti tajā pašā vietā stādīt tikai pēc vairākiem gadiem.

Nematodes. Sūc augu šūnsulu. Bojāto jauno augu lapas deformējas, saritinās spirālē. Augi slikti aug, laksti iekrāsojas gaiši zilā krāsā. Lapas kļūst resnākas, trauslas, gareniski plaisā.

Ierobežošana. Augu maiņas ievērošana un kvalitatīva stādāmā materiāla izmantošana.

Burkānu muša. Mušas kāpuri zem mizas izēd ejas saknes mīkstumā. Bojājumu vietās rodas brūni plankumi un svītras. Vecākie kāpuri bojā saknes lejasdaļu, kas rada audu pārkoksnēšanos. Laksti kļūst violetīgi. Burkānu muša sastopama visu veģetācijas periodu, tādēļ saknes tiek bojātas pakāpeniski gandrīz visu vasaru.

Ierobežošana. Augu atlieku rūpīga iestrādāšana, augu maiņas ievērošana. Daļēji mušas kāpurus ierobežo dabiskais ienaidnieks – tumšlapsene.

Burkānu lapu blusiņa. Blusiņa oliņas dēj pie burkāna lapu malām. Kāpuri izšķiļas pēc 10-17 dienām. Kāpuri un pieaugušie īpatņi sūc šūnsulu no lapām. Līdz ar to lapas deformējas, sačokurojas. Bīstams šis kaitēklis ir burkānu agrā attīstības stadijā, kad tiem ir tikai dažas lapas.

Ierobežošana. Parasti blusiņa nesavairojas tādā daudzumā, lai radītu lielus ražas zudumus.

Nematodes. Izšķīlušies kāpuri sūc šūnsulu no saknes. Uz saknes veidojas daudzas, mazas cistas, kas izraisa pastiprinātu sānsaknīšu augšanu. Tā ir nematožu bojājumu pirmā pazīme. Stipras invāzijas gadījumā saknes deformējas, samezglojas, kļūst resnas un bārdainas.

Ierobežošana. Ievērot augu seku, vairākus gadus tajā vietā nesēt burkānus.

Biešu muša (alotājmuša). Pavasarī mātīte dēj olas lapu apakšpusē, parasti uz apakšējām lapām. Savairošanos sekmē vēss laiks un palielināts mitrums maijā. No olām izšķīlušies kāpuri laukumu veidā izgrauž lapas parenhīmu, atstājot neskartas abas epidermas. Izalotais laukums sākumā kļūst gaišs, bet pēc tam nobrūnē.

Ierobežošana. Jāievēro augu seka, jāizravē balandu dzimtas nezāles. Ir sastopami mušas dabiskie ienaidnieki – kāpurlapsenes, nedaudz mušu ierobežo arī trihogrammas.

Biešu spradzis. Spradža vabole melna ar zaļu vai sarkanbrūnu zaigojumu. Kaitīga biešu agrā attīstības stadijā, sevišķi siltā un sausā laikā. Vaboles lapu virspusē izgrauž nelielus iedobumus, neskarot apakšējo epidermu. Ja spradžu daudz, bojātās vietas saplūst kopā, veidojot caurumus. Ja vaboļu daudz, tās biešu dīgstus var nograuzt pilnībā.

Ierobežošana. Jāveic augsnes rušināšana. Bietes jāretina pakāpeniski, rēķinoties ar spradžu bojājumiem. Nepieciešams nodrošināt optimālus augšanas apstākļus un pietiekamu mēslojumu, lai bietes augtu spēcīgas un veselīgas.

Blāvā biešvabole vai biešu kapracis. Kā vaboles, tā kāpuri grauž lapās neregulārus robus. Vaboles blāvi melnas, kāpurs spoži melns. Abi aptuveni 12 mm gari. Barojas parasti naktīs.

Ierobežošana. Veikt augsnes rušināšanu, pakāpenisku biešu retināšanu.

Pupu laputs. Laputis un to kāpuri veido kolonijas lapas apakšpusē un uz lapas kāta un sūc augu sulu. Lapu kāti pārstāj augt, lapas sačokurojas. Laputis izskatās blāvi melnas ar brūnganu nokrāsu. Savairojas atsevišķos gados.

Ierobežošana. Var veikt mehāniski, noraujot invadētās lapas.

Biešu cistu nematode. Pieaugušās nematodes barojas uz biešu saknēm. Mātītes izveido cistas, kurās ir olas. No olām izšķiļas kāpuri, kas barojas uz saknēm. Augs veido daudz mazo saknīšu, invadētie augi atpaliek augšanā.

Ierobežošana. Augu maiņas ievērošana. Ja laukā ir nematode, lai to neievazātu citos laukos, jātīra augsnes apstrādes tehnika un darbarīki.

Parastā tīklērce. Gan pieaugušās ērces, gan kāpuri sūc augu sulu no lapām. Sūkuma vietās parādās dzelteni, sīki punktiņi, kas vēlāk saplūst. Lapas apakšpusē redzams ļoti smalks tīklojums. Bojātās lapas nodzeltē un nokalst.

Ierobežošana. Ja augiem ir bijusi tīklērce, pēc ražas novākšanas tūlīt jāsavāc augu atliekas un jāiznīcina. Jāizmanto no kaitēkļa brīvu stādāmo materiālu.

Laputis. Ķirbjaugus bojā divu veidu laputis – pieaugušās laputis un kāpuri, kas sūc lapu sulu. Lapas deformējas, kļūst kupolveidīgas, tādēļ laputis lapas apakšpusē ir grūti pamanāmas.

Ierobežošana. Lauka apstākļos laputis savairojas reti.