Omulīgs un patiesi laimīgs kaķis – tāds ir Maksis. Skatoties uz runci un viņa saimnieku, šķiet, ka abi kopā aizvadījuši jau vairākus gadus. Taču viens otru viņi satika pavisam nesen, kad abiem liktenis atņēma tuvākos. Maksis zaudēja saimnieci, bet Vladimirs – 26 gadus veco kaķīti Kazimiru. Par īpašo satikšanos stāsta raidījumā "Ķepa uz sirds".
Kad aizsaulē aizgāja kaķu saimniece, četrus gadus veco Maksi patversmē nogādāja kopā ar viņa brālīti. Maksim bija grūti samierināties ar dzīvi patversmē, jo visu savu mūžu viņš bija pavadījis īstās mājās, kur bija mīlēts un aprūpēts. Cilvēks runcim bija ļoti vajadzīgs, un Maksis tādu tik tiešām ieguva.
Kad Vladimirs Mihailovs ieradās patversmē, tieši Maksis bija pirmais, kurš pie vīrieša pieskrēja, it kā juzdams, ka Vladimirs patiešām kļūs par viņa saimnieku.
"Skatos – šis skrien man tieši pie kājām. Apstājos un nevarēju saprast, kas notiek ar kaķi. Viņš sāka mīļoties, nolika galvu man uz kājām. Un es nevarēju paiet garām," pirmo tikšanos ar savu mājas mīluli atceras Vladimirs. Viņš ir pārliecināts, ka abu sastapšanās nav nejaušība, jo Maksis ir ļoti līdzīgs Vladimira aizsaulē aizgājušajam Kazimiram. Kaķa saimnieks domā, ka Kazimirs no mākoņa maliņas ir parūpējies par to, lai Vladimiram vecumdienas nebūtu jāpavada vientulībā. Mīluļa zaudējums Vladimiram bijis smags pārdzīvojums, kopā ar Kazimiru bija aizvadīti 26 gadi.
Kaķim Maksim ir ļoti svarīgi, lai kāds viņu samīļo un lai ļauj pagulēt saimnieka klēpī, tad mīlulis sāk murrāt labsajūtā. "Tagad esam ar viņu sadraudzējušies, un tagad viens bez otra vairs nekur," priecājas Vladimirs.