Īsas pastaigas un milzu mīlestība – senioriem piemērotākās suņu šķirnes

Izvēloties četrkājaino draugu, tiek ņemti vērā vairāki faktori – gan paša cilvēka veselība, gan finansiālais stāvoklis, gan apstākļi, kādos cilvēks dzīvo un kādus var nodrošināt dzīvnieciņam. Turklāt nereti tiek rūpīgi apsvērtas arī suņa īpašības, izvēloties savām vēlmēm atbilstošāko. Vieni vēlēsies mierīgus mājas mīluļus, kuri nebūs pārlieku aktīvi arī pastaigas laikā, bet citi priekšroku dos suņukiem, kuri draiskosies līdz ar saimniekiem.

Protams, būtiska nozīme ir arī suņa izmēram, kas vecākiem cilvēkiem nebūs maznozīmīgi. Piemēram, ar mazāku suņuku draiskas spēles izdosies arī iekštelpās, kamēr augumā lieliem suņiem dzīve šaurā mājoklī var nebūt ērta, savukārt regulāras aktivitātes plašākā teritorijā seniori ne vienmēr var nodrošināt.

"Vetstreet" iesaka senioriem izvēlēties jau pieaugušus suņus ar labu veselību. Turklāt tādējādi jaunais saimnieks varēs izvairīties no suņuka apmācīšanas, protams, gadījumā, ja pieaugušais dzīvnieks ir labi apmācīts un socializēts.

Protams, arī suņuku adoptēšana no dzīvnieku patversmēm ir pieļaujama. Lai arī tajās galvenokārt rodami dažādi jauktenīši, kuru veselība pat var būt labāka nekā šķirnes dzīvniekiem, nereti patversmēs nonāk arī šķirnes dzīvnieciņi.

Lai arī sarakstā tiek piedāvātas tādas suņu šķirnes, kuru pārstāvji ir piemēroti dzīvošanai, piemēram, pilsētā, jāņem vērā, ka arī vecāka gadagājuma cilvēki var parūpēties par augumā lielākiem un aktīvākiem suņiem. Ja saimnieks var nodrošināt regulāru fizisko slodzi un aktivitātes, arī, piemēram, vācu aitu suns, bīgls un pat retrīvers būs lieliska mājdzīvnieka izvēle.

Buldoga priekšrocība ir arī minimālisms fizisko aktivitāšu ziņā, jo ar mazo mīluli noteikti nebūs jādodas īpašos izbraukumos, kuru laikā suņuks izskriesies pa plašumiem. Ar ikrīta un ikvakara pastaigām, kurulaikā suņuks var doties nelielā riksītī, pilnībā pietiks. Turklāt franču buldogiem pārlieku lielas aktivitātes nemaz nav raksturīgas, jo suņuki var ātri pārkarst. Buldogiem deguntiņa dēļ var būt apgrūtināta elpošana, un gadījumā, ja suņuks būs īpaši piekusis, atpūtai būs nepieciešams ilgāks laiks un pietiekams ūdens daudzums, ar ko atvēsināties.

Ticams, ka karstā laikā gan suns, gan seniors nemaz netīkos ilgu laiku pavadīt ārā un pastaigās, jo kā vienam, tā otram ilgstoša atrašanās karstumā var nebūt veselīga. Taču mierīgās un mīļās spēlēs suns gan var iesaistīties.

Pūdeļi gan ir regulāri jāķemmē, lai suņuku cirtainais kažoks nesaveltos, bet jāatceras, ka arī šāds cilvēka pienākums veicina saskarsmi starp suni un saimnieku. Vairumā gadījumu suņukiem patīk, ka viņus ķemmē, un mīluļi labsajūtā noguļas uz grīdas.

Lustīgs, mazs un uzticīgs – tas raksturo draiskuli pūdeli. Šis mīlulis būs piemērots cilvēkiem, kas alkst ko vairāk, nekā tikai mierīgu četrkājaino gultā gulētāju.

Taču ne jau spalvas garums vai īsums nosaka mīluļu piemērotību senioriem. Maltas sunīši jau izsenis bijuši lieliski cilvēka kompanjoni, kuri labprāt gulēs saimnieka klēpī. Baltās krāsas mīluļi centīsies izmantot jebkuru brīdi, lai piesaistītu saimnieka uzmanību.

Šie dzīvnieciņi ir augumā mazi un parocīgi, un ar suņukiem nepieciešams rīkoties uzmanīgi.

Augumā mazais suns un īsas kājas, kā arī augšup vērstās austiņas ir vizuālās pazīmes, kas raksturo korgijus. Taču mīluļi var gan pieņemties svarā, tāpēc nevajadzētu ļauties ārkārtīgi mīlīgajam skatienam, kas tā vien aicinās kādu desas gabaliņu no cilvēku galda iedot suņukam.

Velsas pembrokkorgiji noteikti nav no mierīgākajiem suņiem, tāpēc saimniekam var gadīties iesaistīties aktīvākās nodarbēs. Tās, protams, abus saliedēs, jo korgijiem patīk pavadīt laiku kopā ar savu saimnieku.

Taču mazais augums ļauj dzīvnieciņu ērti pārvietot un paņemt līdzi ikdienas gaitās. Tiesa, saimniekam jāspēj savaldīt savu mīluli, jo nešpetnākie čivavas var pieklaigāt visu apkārtni, brīdinot savu saimnieku par pretimnācējiem.

Čivava labprāt ieritināsies blakus savam saimniekam, turklāt to gribēs darīt arī naktī. Saimnieks var pat nepamanīt, kā čivava lēnām, bet mērķtiecīgi iekaro savu vietu uz spilvena, taču atteikt mīlulim varēs reti kurš.

Tā kā suņuku spalva var izaugt diezgan gara, saimniekam jārēķinās ar regulāru tās ķemmēšanu un pat apgriešanu. Tas nepieciešams, lai spalva saglabātu savu skaisto izskatu un nesaveltos.

Tāpat terjeri ir jāapmāca, kas gan var nebūt pats vieglākais uzdevums. Būdami ietiepīgi un savā pārliecībā neatlaidīgi, Jorkšīras terjeri var izvēlēties neklausīt šādām saimnieka iegribām. Taču tas ir nepieciešams, īpaši tāpēc, ka jorkšīrieši spēj būt gana skaļi, spalgi riedami gan ārpus savas dzīvesvietas, gan pašā mājoklī. Saimniekam jāspēj tādās situācijās būt stingram un apklusināt mīluli, jo tas var traucēt gan kaimiņiem, gan arī, protams, pašiem mājas iemītniekiem.

Pūkainais un skaistais kažoks gan ir jākopj regulāri, tāpēc saimniekam, izvēloties suņuku, tas ir jāņem vērā. Tāpat jārēķinās, ka suns var būt pārlieku skaļš, izrādot savu spalgo balstiņu, tāpēc saimniekam jāspēj suņuku savaldīt, lai netraucētu ne sev, ne pārējiem.

Nebūdams mierīgs mīlulis, punduršpics var draiskoties kā ārā, tā iekštelpās, tāpēc vēlams, lai arī saimnieks iesaistās spēlēs ar savu mājdzīvnieku. Kad aktivitātes būs norimušas un rotaļīgais suņuks būs piekusis, kopīga atpūšanās arī būs viens no brīžiem, kuru suņuks gribēs pavadīt blakus saimniekam.

Būdami arī vizuāli skaisti un pievilcīgi, kavaliera karaļa Čārlza spanieli iemieso visas labākās īpašības, kādas četrkājainajam draugam vien var būt – draudzīgums, neizmērojams prieks un uzticība saimniekam, mīlīgas ačteles un paklausība. Šo un citu iemeslu dēļ mazie spanieli nereti tiek izmantoti kā terapijas suņi.

Tiesa, spanieli regulāri met spalvu, tāpēc mājokli periodiski var klāt lielāki spalvu kamoli, kas dažus saimniekus var atturēt no šīs šķirnes mīluļu audzināšanas. Taču pārējās labās īpašības, ko iemieso šis mīlulis, noteikti ir tā vērtas, lai spaniels iedzīvotos seniora mājoklī.

Šo mīluļu priekšrocība ir salīdzinoši mazais saimnieka ieguldījums, kas jāveic suņa uzturēšanā. Nav nepieciešamas ārkārtīgi garas pastaigas, turklāt suns arī nemaina spalvu, nepieciešama vien kažoka ķemmēšana. Terjers ir radīts dzīvei tikai un vienīgi mājoklī, nevis ārpus tā.

Suņuki spēs sasmīdināt savu saimnieku, pat neko īpašu nedarot. Lustīgais raksturs liek suņukam būt aktīvam arī tad, ja saimnieks spēlēs neiesaistās. Mīlulis noteikti atradīs ko darāmu, un saimnieks arī pēc ilgāka laika varēs redzēt, ka četrkājainais draugs jau atkal ir atradis kādu jaunu nodarbi.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "Vetstreet" un "Puppylovernews".