Karstums, bailes un citi iemesli, kāpēc suņi elso

Kad suņiem ir karsti, viņu ķermeņa temperatūra arī uzkarst, taču mīluļi nespēj tik ātri atvēsināties. Lai arī sviedri izdalās arī pa ķepām, vislabāk ķermeņa temperatūras stabilizēšanā līdz elpošana caur muti.

Tiek vēstīts, ka saimniekam būtu jāpievērš īpaša uzmanība savam mīlulim gadījumos, kad elsošana ir bez skaidra iemesla, piemēram, ja cilvēks ar suni nav tikko bijis pastaigā, pēc kuras varētu būt noguris un tāpēc elsot. Ja sunim nav karsti, piemēram, nav vasaras diena, mājoklī ir vēsi, arī tad saimniekam vajadzētu pievērst uzmanību savam mīlulim. Par to norādīs arī elsošanas skaļums un citas īpatnības, kas atšķiras no ikdienā pieredzētā. Iespējams, pie vainas ir kas cits, nevis karstums un atvēsināšanās.

Jāatceras, ka arī pārkaršana nav vien parasta parādība, ar ko saskaras gan suns, gan saimnieks. Tā var izraisīt arī trieku, tāpēc, ja suņuks ne tikai spēji elso, bet arī daudz dzer, viņa sirdspuksti ir paātrināti un novērojama mainīta mēles krāsa, nepieciešams vērsties pie veterinārārsta. Ja suņuka ķermeņa temperatūra nemazinās, dzīvnieciņu var piemeklēt karstuma dūriens, kā rezultātā suns var paģībt.

Īpaši karstās dienās karstuma dūriena risks ir palielināts, tāpēc saimniekam vajadzētu novērot, kā viņa suņuks uzvedas pēc pastaigas un ikdienā. Protams, suns jānodrošina ar pietiekamu daudzumu ūdens, bet jāatceras, ka ar to vien nebūs gana, jo mīlulim var būt arī citas veselības pasliktināšanās pazīmes.

Lai gan šādiem suņiem nav nepieciešamas garas pastaigas, jāatceras, ka pārpūlēt savu mīluli arī nevajadzētu. Jebkura lieka piepūle var mīlulim kaitēt, un sunītim būs grūtāk sevi pašam atvēsināt.

Brahicefālo suņu saimniekiem iesaka novērot, kā viņu mīlulis elpo ikdienā, un saprast, kāds ir normālais elpošanas ritms un kāds ir, piemēram, pēc nelielām aktivitātēm. Tādējādi pats saimnieks varēs saprast, kad mīlulim jau ir karsti.

Plašāk par to, kuru šķirņu dzīvniekiem karstajās dienās jāpievērš īpaša uzmanība, lasiet šeit.

Tie suņu saimnieki, kuri ik gadu saskaras ar uguņošanu un negaisu, noteikti zinās, ka mīluļi pirms šādiem notikumiem un to laikā kļūst nemierīgi, meklē kādu vietiņu, kur patverties no trokšņa, kā arī elso. Protams, satraukums un tā ietekme uz organismu nav sveša arī cilvēkam, kuram uztraukumu gadījumā, piemēram, pirms kāda svarīga notikuma paātrinās sirdspuksti un elpošana. Līdzīgi notiek arī ar sunīšiem.

Līdzās elsošanai kā baiļu pazīmes vēl tiek minēta atkārtota žāvāšanās, smilkstēšana, regulāra laizīšanās, trīcēšana, arī slēpšanās.

Lai nomierinātu suni no bailēm, cilvēkam jāspēj pašam nebaidīties un būt mierīgam. Tiek vēstīts, ka nepareizi būtu suni mierināt, tādējādi veicinot bailes, nevis tās mazinot. Par šo gan speciālisti nav vienisprātis, tāpēc dažādu dzīvnieku ekspertu viedokļus vari lasīt šeit.

Tiek arī vēstīts, ka strauja elpošana ir saistīta ar suņuka mēģinājumu aizturēt vemšanu. Ja suns veic dziļu ieelpu, var gadīties, ka tiek veicināta vemšana, taču, ja mīlulim ir īsas ieelpas, nepatīkamo darbību izdodas aizturēt.

Tāpat spēja elpošana var norādīt arī uz sirds un plaušu problēmām. Suņuka sirsniņa var pietiekami neapgādāt organismu ar asinīm, kā ietekmē cieš arī elpošana. Plaušu aizsprostošanās var liegt suņukam viegli elpot, apgrūtinot šo procesu un veicināt strauju elsošanu.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "PetMD" un "Healthy Pets".