Tās varētu būt lapsenes Vespidae (citiem kukaiņiem nav žokļu, ar kuriem sagrauzt ķiršu ogas) vai zāģlapsenes. Entomologs Maksims Balalaikins stāsta, ka Latvijā ķiršiem un plūmēm kaitē vairākas sugas: gaišā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa flava), tumšā plūmju zāģlapsene (Hoplocampa minuta). Šie kukaiņi izlido ap ķiršu ziedēšanas laiku, bet lielākoties kaitē kāpuri, kas bojā vēl negatavus ķiršus. Latvijas apstākļos kaitēkļi var būt ļoti postoši, atsevišķos gados sabojā visu ražu. Vēl ir ķiršu zāģlapsene (Eriocampoides limacina), bet tā izgrauž lapas, un vairāk posta nodara tieši kāpuri.
Kā kauleņkokiem palīdzēt? Rudenī apdobēs uzrok augsni, apvēršot to lāpstas dziļumā (tas nepieciešams, jo pieaugušie kāpuri ielien augsnē, izveido kokonu un pārziemo). Nākamajā gadā zāģlapsenes var ierobežot, pirms ziedēšanas koku zaros iekarinot pudeles ar rūgstošu sulu (vēlāk, kad sāks plaisāt un bojāties ķirši, šādi pasākumi būs neefektīvi). Sistemātiski jāsavāc un jāiznīcina kritušie augļi. Masveida savairošanās gadījumā var smidzināt ar 3. reģistrācijas klases preparātu "Karate Zeon 5" (0,4 l/ha), bet tiem, kuri saņēmuši apliecību par augu aizsardzības zināšanu minimuma apgūšanu, pēc ķiršu noziedēšanas atļauts izmantot arī 2. reģistrācijas klases preparātu "Actara 25" (0,1–0,12 kg/ha).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
