Viņi ir ļoti agresīvi un vēl seši mīti par lieliem suņiem

Domājot par suņa izvēli, daudzas ģimenes, kas mīt dzīvokļos, izvēlas augumā mazākus dzīvniekus, uzskatot, ka mazākam mīlulim šaurais mājoklis būs piemērotāks. Taču nav noslēpums, ka arī augumā lielākiem dzīvniekiem nemaz nav nepieciešamas ne garas un nogurdinošas pastaigas, ne plašumi.

Dzīvnieku speciālists Mārtijs Bekers "Care2" raksta par dažādiem mītiem, kuri valda sabiedrībā un skar lielos suņus, tos atspēkojot ar pamatojumu, kāpēc mīti neatbilst patiesībai.

Ja sunim tiek nodrošināta fiziskā slodze, iespēja daudz skriet un pavadīt laiku fiziskās aktivitātēs, četrkājainais draugs būs noguris un, atnākot mājās, gribēs vien atpūsties. Ja mājoklī ir iekārtota īpaša vietiņa sunim, tur dzīvnieks arī atpūtīsies. Šai darbībai, protams, nav nepieciešama plaša teritorija, tāpēc aplami domāt, ka arī lielam sunim vajadzīga plaša jo plaša teritorija. Protams, ja saimnieks savam mīlulim var to piedāvāt, plašums sunim noderēs, taču tā dēļ vien nevajag atteikties no sapņa par augumā lielu mīluli.

Suņa izmērs nekādā gadījumā nenosaka to, ka suns būs lielisks sargs un spēs iebiedēt ienaidnieku. Bekers raksta, ka pats ir redzējis – retrīvers nobīstas no liela lāča, kamēr neatlaidīgs maza izmēra terjers aizrautīgi dzenas lielajam dzīvniekam pakaļ.

Bekers atgādina, ka liela nozīme ir suņa šķirnei, jo ne visi liela auguma mīluļi būs lieliski sargi. Ja tieši tādas funkcijas dēļ cilvēki meklē mājdzīvnieku, Bekers iesaka, piemēram, Pireneju kalnusuni vai Anatolijas aitusuni, kuri šo darbiņu paveic lieliski. Savukārt, piemēram, zeltainais retrīvers ir lielisks cilvēka draugs, kas vienlaikus ir arī viņa problēma – suns draudzējas ar visiem, pat svešiniekiem.

Protams, nevar noliegt, ka mīts par lieliem suņiem, kuri ir agresīvi, radies ne bez iemesla. Vidēja un liela auguma suņi mēdz būt spēcīgāki, līdz ar to – cilvēkam draudīgāki. Līdzko cilvēka ceļā gadās mazs suņuks, teju neviens pat nepieļauj iespēju, ka augumā mazais draiskulis varētu kādam nodarīt pāri, taču nereti tā tomēr notiek. Jāatceras, ka suņa uzvedību ietekmē arī audzināšana, tāpēc saimniekam savs mīlulis jāapmāca un jāsocializē.

Augumā lielākie suņi sver vairāk nekā mazie klēpjsunīši, taču mīlulis to, protams, neapzinās un tāpat grib pagulēt saimnieka klēpī. Vairāki desmiti kilogramu uz saimnieka kājām – to ir grūti nosaukt par cilvēka sapni. Taču ir zināms, ka, piemēram, lielie vācu dogi ar laiku izcīna savu vietu saimnieka klēpī.

Tiesa, saimniekam jāpārliecinās, ka suns jūtas labi blakus bērnam un ka ģimenes locekli neapdraud. Piemēram, ņūfaundlendietis parasti jūtas ļoti labi blakus bērniem un spēj tos pasargāt. Tāpat arī sanbernārs ir laba izvēle ģimenēm ar bērniem. Laba sapratne ar bērniem ir vēl viena īpašība, ko lielos dzīvniekos nevajadzētu novērtēt pārāk zemu. Daudzi liela izmēra suņi ir ļoti mierīgi un teju vai nesatricināmi, tāpēc būs labāka izvēle par dažu labu mazo rējēju.

Ja cilvēks uzskata, ka liels suns mājoklī būs pārāk slinks un viņam netiks nodrošinātas fiziskās aktivitātes, šajā pārliecībā ir daļa patiesības. Protams, ja liels suns uzturas dzīvoklī pilsētā, kur nav tik daudz iespēju nodoties garām pastaigām un skrējieniem, suns var pieņemties svarā. Tāpēc arī liela dzīvnieka saimniekam jāparūpējas, lai sunim ir veselīga diēta un piemērota fiziskā slodze. Dzīvojot mājās, var itin viegli aizmirst par aktivitātēm, kā arī strauji pieņemties svarā, tāpēc par to gan saimniekam vajadzētu laikus padomāt.

Protams, lielākam sunim būs vairāk jāēd, bet tas nenozīmē, ka dzīvnieks uzreiz pieņemsies svarā un kļūs resnāks. Saimniekam jāseko līdzi ieteicamajam ēdiena daudzumam savam mīlulim.

Skriešana veicina kustību locītavās, bet ar laiku sunim var attīstīties gūžas locītavu displāzija, kas būtiski ietekmēs mīluļa turpmākās ikdienas gaitas un spēju pārvietoties. Turklāt ne visi suņi ir radīti gariem skrējieniem un priekšroku dod mierīgām pastaigām.

Nevajadzētu arī uzskatīt, ka tikai, piemēram, garu kāju un atlētiskā izskata dēļ suns būs lielisks skrējējs. Līdzīgi kā cilvēkam, arī dzīvniekam vajadzīga ķermeņa sagatavošana un nobriešana īsākiem un garākiem attālumiem.