Suņa vai kaķa vietā esi iecerējis rūpēties par ne tik ierastu mājdzīvnieku, piemēram, vardi? Raidījumā "Ķepa uz sirds" pastāstīts, kas jāņem vērā, audzinot neparastus mājdzīvniekus.

Pasaulē vardes kā mājdzīvnieki ir ļoti izplatīti. To dzīves ilgums var pārsniegt pat 10 gadus. Vienas no krāšņākajām vardēm ir indīgās, eksotiskās kokvardes, kuras var novērot teju visās varavīksnes krāsās. Tiesa, lai arī kokvardes ir indīgas, kurkstētājām, kuras dzīvo nebrīvē, inde pazūd vienas paaudzes laikā.

Nekādā gadījumā nevajadzētu patvaļīgi mājoklī turēt vietējos vai Eiropas abiniekus. Tas nav atļauts, turklāt vardēm nemaz nevarēs nodrošināt atbilstošus dzīves apstākļus.

"Šiem dzīvniekiem obligāti ir vajadzīgs ziemas miera periods, un to mājas apstākļos ir ļoti grūti nodrošināt. Ledusskapis nav labs variants," pastāsta Rīgas Zooloģiskā dārza Abinieku nodaļas vadītāja Ilze Dunce, piebilstot, ka dzīvnieks miera periodā ir nekustīgs, līdz ar to – nebaudāms kā mājdzīvnieks.

Šiem dzīvniekiem obligāti ir vajadzīgs ziemas miera periods, un to mājas apstākļos ir ļoti grūti nodrošināt.
Ilze Dunce, Rīgas zoodārza speciāliste
Savukārt eksotiskajām vardēm miera periods nav vajadzīgs. Jāņem gan vērā, ka lielākā daļa varžu aktīvas ir nevis dienā, bet gan naktī. Pirms mājdzīvnieka izvēles arī jāpainteresējas par konkrētās sugas dienas ritmu.

Jāatceras, ka saimnieka prātu nodarbinās arī barības nodrošināšana savai vardītei. "Pilnīgi visām vardēm un krupjiem ir vajadzīga tikai dzīva barība – dažāda izmēra kukaiņi, mušas, circeņi, tarakāni. Parasti ir diezgan grūti šādu barību nodrošināt," atgādina Dunce.

Nevajadzētu gan domāt, ka vardes īpaši vasaras mēnešos palīdzēs iznīdēt istabā ielidojušās mušas. "Gan vardēm, gan krupjiem būs jāiekārto terārijs tādēļ, ka dzīvniekiem vajadzīgs diezgan liels mitrums, pretējā gadījumā viņi izžūs," pastāsta zoodārza speciāliste, piebilstot, ka vairumā dzīvokļu gaiss ir daudz sausāks nekā nepieciešams kurkstētājiem.

Gan vardēm, gan krupjiem būs jāiekārto terārijs tādēļ, ka dzīvniekiem vajadzīgs diezgan liels mitrums, pretējā gadījumā viņi izžūs.
Ilze Dunce, Rīgas zoodārza speciāliste
Terārijā noteikti jābūt arī ūdens baseinam, un mitrumu uzturēt palīdzēs zaļie augi. "Abinieki ūdeni uzņem caur visu ķermeni, attiecīgi ūdenim vienmēr jābūt tīram. Jāatceras, ka tas nav tāpēc, lai dzīvnieks peldētos, bet tāpēc, ka viņš šo ūdeni reāli dzer," saka Dunce.

Zināms, ka kaķi un suņi tomēr atpazīst savus saimniekus. Kā ir ar vardēm? "Tā, kā ar sunīti un kaķīti, gluži nesanāks sarunāties, bet vardītes ļoti ātri iemācās, kad tiks barotas, un nāk pie sava barotāja," pastāsta speciāliste.

Varde nebūs arī dzīvnieciņš, ko nēsāt rokās. "Varžu āda ir ļoti, ļoti maiga. Cilvēka āda pret abinieka ādu ir kā smilšpapīrs. Katrreiz, paņemot rokās, atstājam mikrotraumas, kas var izvērsties par slimību," vardes ņemšanu rokās neiesaka darīt zoodārza speciāliste.

Cilvēki nereti runā arī par vardes noskūpstīšanu, kā rezultātā abinieks pārvērtīsies par princi. Protams, tā ir pasaka, un arī speciāliste Dunce neiesaka to darīt. Lielas daļas varžu un krupju āda izdala indīgas vielas. Tas gan nenozīmē, ka cilvēku tās nonāvēs, taču nepatīkamu sajūtu radīs gan.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!