Vislielāko kopējo CO2 (oglekļa dioksīds) emisiju apjomu Latvijā rada mājoklis. Lielākā daļa šo klimata ietekmju rodas tieši ēkas lietošanas laikā – apkure, dzesēšana, apgaismojums, ūdens sildīšana, atkritumu apsaimniekošana u.tml. Būtisks uzlabojums ir ēku siltināšana, kas palīdz ne tikai samazināt emisijas, bet ilgtermiņā arī ietaupīt.
Mājokļa vai ēkas siltumenerģijas patēriņu ietekmē dažādi faktori: klimats, ēkas atrašanās vieta un novietojums, mājokļa fizikālajās īpašības, iekārtu un sistēmu efektivitāte, īpašnieka un iedzīvotāju rīcība un ikdienas paradumi. Ēku enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi nosaka ēkas tehniskie raksturlielumi (ēkas forma un apjoms, izmantotie materiāli, konstruktīvais risinājums, ēkas gaisa caurlaidība) un ēkas funkcijas (uzturētais mikroklimats telpās, ēkas izmantošanas ilgums, lietotās iekārtas un ēkā veiktās darbības).
Arī būvmateriālu ražošana un pašu ēku būvniecība rada lielas ietekmes uz vidi. Tāpēc jāpievērš uzmanība ne tikai ēkas konstrukciju energoefektivitātei, bet arī izvēlētajiem būvmateriāliem. Pierādīts, ka nav neviena cita tik ērti izmantojama celtniecības materiāla, kura ražošanai būtu nepieciešams mazāks enerģijas patēriņš kā koksnei. Katrs koksnes kubikmetrs, kas tiek izmantots citu celtniecības materiālu aizvietošanai, samazina CO2 emisijas atmosfērā vidēji par 1,1 tonnu. Palielinot koka ēku skaita Eiropā par 10 procentiem, CO2 emisijas samazinātos par 25 procentiem.
Kokam termoizolācija ir 15 reižu labāka nekā betonam, 400 reižu labāka nekā tēraudam un 1770 reižu labāka nekā alumīnijam. 2,5 cm biezai koka plātnei ir labāka siltumizturība nekā 11,4 cm biezai ķieģeļu sienai. Tieši tāpēc koks kļūst par arvien populārāku risinājumu.
Ēku klimata tehnoloģiju lietojums pēdējā laikā ir izvērties ne tikai par ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanas vietu, bet arī par teritorijas labiekārtošanas un vides ainavas sakārtošanas jautājumu. Siltinot ēkas, tajās ne tikai samazinās siltumenerģijas patēriņš, bet tās iegūst arī jaunu veidolu, pieaug nekustamā īpašuma vērtība un vienlaikus ēku iedzīvotājiem ir iespēja dzīvot sakārtotā vidē. Ar ēku siltumenerģijas patēriņa indikatora palīdzību, kas parasti ir īpatnējais ikgadējais siltumenerģijas patēriņš uz vienu kvadrātmetru apsildāmās platības (kWh/m2 gadā), ir iespējams ēkas sagrupēt četrās lielās grupās:
- ēkas ar zemu energoefektivitāti, kas patērē vairāk par 85 kWh/m2 gadā;
- būvnormatīviem LBN 0902-01 atbilstošas ēkas, kas patērē 85 kWh/m2 gadā un
- mazāk;
- zema enerģijas patēriņa ēkas, kas patērē 45 kWh/m2 gadā un mazāk;
- pasīvās ēkas, kas patērē 15 kWh/m2 gadā un mazāk.
Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkās Latvijā parāda, ka zema enerģijas patēriņa ēku ietekme uz klimata pārmaiņām ir četras reizes mazāka nekā vidēja siltumenerģijas patēriņa ēkām.
Ikdienas paradumi, kas nāks par labu klimatam
- Izslēdz apgaismojumu un citas elektroierīces, kad tās netiek izmantotas.
- Parasto spuldzīšu vietā izmanto LED spuldzes.
- Izvēlies enerģiju taupošas ierīces.
- Novieto ledusskapi vietā, kur to nesilda radiatori, krāsns vai dienas saule.
- Nepārkurini māju.
- Noblīvē logus un siltini māju.
- Izvēlies centralizētu apkures sistēmu, kas izmanto atjaunojamos resursus.
- Gatavojot ēdienu, pannas un katlus pārsedz ar vāku, lai taupītu plīts enerģiju.
- Izmanto dušu nevis vannu.
- Drēbes žāvē dabiskā veidā, neizmantojot elektroierīces.
- Izvairies no matu žāvēšanas ar fēnu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
