Kas ir trofeju mentalitāte un kāpēc suņiem tā piemīt

Kad saimnieks spēlējas ar savu suni un, piemēram, mētā kādu priekšmetu, lai mīlulis tam aizrautīgi skrietu pakaļ un atnestu atpakaļ, četrkājainais draugs var vēlēties teju bezgalīgi skraidīt, ķerdams un nesdams rotaļlietu. Taču mēdz būt arī dzīvnieki, kuri teju nekad nešķiras no iemīļotās rotaļlietas, nēsādami to sev līdzi pa istabām. Šādu darbību apzīmē kā trofeju jeb balvu mentalitāti (angļu valodā – "trophy mentality"), turklāt tā pat biežāk novērojama konkrētu šķirņu suņukiem.

Kinoloģe Jūlija Siņicina norāda, ka par šādu rakstura iezīmi nav bieži dzirdējusi un arī suņu saimnieki konsultācijās nejautā par to, taču atzīst, ka suņiem mantiņas ir ļoti svarīgas. "Skatoties plašākā mērogā, sunim rotaļlieta ir medījums. Kāpēc sunim māca atdot rotaļlietu? Jo tas ir resurss, kas pieder vadonim un līderim un ko suns nevar sargāt no saimnieka. Attiecīgi nav pareizi no saimnieka puses ļaut, lai suns to neatdod.

Tas var norādīt uz stresu, jo arī rotaļlietas košļāšana nomierina suni. Bieži vien saimnieks, atnākot mājās, redz, ka suns košļā mantiņu.

Labradoriem tas bieži ir novērots. Kāpēc tieši viņiem? Ja paskatāmies šķirnes vēsturē, tos selekcionēja tāpēc, lai būtu, kas pienes nošauto medījumu. Turēšana zobos bija viens no kritērijiem, kā labradorus ģenētiski veidoja. Man praksē nav bijušas šādas problēmas, ka suns nēsā mantas zobos. Jā, bieži sastopams, ka suns spēlējoties neatdod mantu, bet tas novērojams jaunos suņos, jo viņi mantu sargā."