Domājams, četrkājainā drauga spēku var apzināties brīžos, kad mīlulis skrien prom aiz pavadas vai cenšas no saimnieka rokām izraut kādu rotaļlietu. Taču nav noslēpums, ka suņi ir spējīgi ne uz to vien. Cīkstēšanās ar sugas brāļiem un par sevi lielākajiem dzīvniekiem gadsimtiem ilgi ir norūdījuši suņus, veidojot mīluļu atlētiskos ķermeņus un izcilās darba spējas.
Lai arī senie paradumi lielākoties ir aiz muguras, tomēr var noteikt tās suņu šķirnes, kuras ir īpaši spēcīgas un izceļas uz pārējo suņu šķirņu fona.
"Dogsaholic" apkopotas un analizētas tās suņu šķirnes, kuru pārstāvji visbiežāk ir spēcīgi, atlētiski un drosmīgi mīluļi. Tiek arī norādīti atlases kritēriji – tās nebūt nav izmirušas šķirnes, turklāt nav ņemti vērā arī, piemēram, Ginesa rekordu grāmatā iekļuvušie suņi, jo tie var būt kā konkrētas šķirnes izņēmums, neradot priekšstatu par šķirnes kopainu. Tāpat rūpīgāk vērtēti dzīvnieki, kuri ir ne tikai smagi, bet arī fiziski spējīgi, izslēdzot iespēju, ka suns šajā sarakstā nokļuvis tikai tāpēc, ka viņam ir vislielākais svars.
Desmitā vieta
Sibīrijas haskijs
Protams, lai ziemas salā vilktu kamanas, jābūt ļoti spēcīgam un izturīgam. Un tieši tāds ir Sibīrijas haskijs.
Šī suņu šķirne radusies tieši tādam mērķim – vilkt ziemas kamanas. Taču nebūt nav tā, ka Sibīrijas haskiji būtu paši lielākie suņi vai agresīvākie dzīvnieki, kurus uz priekšu dzītu kāds netverams spēks. Haskiji ir lieliski darba suņi, par kuru spējām var pārliecināties arī Latvijā. Plašāk par vietām, kur var doties aizraujošos braucienos suņu pajūgos, lasiet šeit.
Īpaši spēcīgas ir haskiju pakaļkājas un pleci, kas ļauj labi atsperties un vilkt kamanas uz priekšu. Suņi ir raduši pārvarēt lielus attālumus, pajūgos vedot gan cilvēkus, gan kravu. Mīluļi var paciest bargu salu, pierādot, ka ir gatavi doties cauri jebkādiem pārbaudījumiem, lai tikai saimnieks būtu apmierināts un priecīgs.
Kad suns nestrādā, haskijs ir mīļš suns ar saviem netikumiem un spītībām. Piemēram, zināms, ka suņi mēdz būt ietiepīgi un gaudot, neklausot saimnieku. Taču Sibīrijas haskijs būs uzticams, draudzīgs un apburošs mājdzīvnieks saimniekam, kas spēs sunim nodrošināt ārkārtīgi nepieciešamo fizisko slodzi.
Devītā vieta
Vācu aitusuns
Vācu aitusuns nenoliedzami ir viens no zināmākajiem suņiem pasaulē. Kāpēc tā? Populāru filmu un seriālu dēļ cilvēki daudzviet pasaulē zina, ka vācu aitusuns ir apķērīgs, izveicīgs, strādīgs, uzticams, draudzīgs, kā arī, protams, vizuāli skaists. Taču reti kurš cilvēks gribētu, lai šāds suns ar savu lielo svaru un spēku skrietu viņam virsū, teju nogāžot no kājām.
Vācu aitusunim ir ne tikai spēcīga fiziskā uzbūve, bet arī oža, kas ļauj šīs šķirnes pārstāvjiem būt to mīluļu starpā, kuri visbiežāk tiek izmantoti dažādos dienestos, aizturot un meklējot gan likumpārkāpējus, gan narkotiskās vielas, gan arī būdami kā drošības dienestu pārstāvji.
Ja vācu aitusuni pareizi apmāca, mīlulis var vienā mirklī nogāzt no kājām pat lielu cilvēku. Taču suns neskries virsū kuram katram garāmgājējam, jo vācu aitusuņi ir gana gudri un attapīgi, lai spētu saprast, kas ir draugs un kas – ienaidnieks.
Arī mūsdienās daudzi vācu aitusuņi strādā dienestos gan Latvijā, gan ārzemēs, būdami policijas, robežsardzes, muitas suņi, kā arī sargsuņi un glābējsuņi.
Astotā vieta
Angļu buldogs
Iespējams, šīs suņu šķirnes esamība sarakstā būs pārsteigums. Taču te vietā ir teiciens – nespried par vīru pēc cepures, ko var attiecināt arī uz suni. Lai arī mazs un šķietami lēnīgs, ar sarauktu purniņu, kas veicina dažādu, brīžiem pat jocīgu skaņu izdvešanu, angļu buldogs pierāda, ka ne jau izskats ir svarīgākais.
Ne velti suņu šķirnes nosaukumā ir ietverts kāds lielāks dzīvnieks, proti, bullis. Jo tieši ar šiem dzīvniekiem, kas ar mazo suņuku ir augumā nesamērojami, angļu buldogs savulaik cīkstējās, turklāt šim mērķim tika īpaši radīts. Jāpiebilst, ka vairākas šķirnes arī radītas, krustojot angļu buldogu ar citām suņu šķirnēm, tādējādi radot izcilus darba suņus.
Kad Anglijā suņu cīņas tika aizliegtas, angļu buldogs teju vai izzuda pavisam. Taču suņukus iemīļoja tik ļoti, ka saujiņa entuziastu šķirni pasargāja no izzušanas un tās pārstāvjus pavairoja, šķirni saglabājot līdz pat mūsdienām.
Lai arī sunim nav viegli peldēt un ātra pārvietošanās nav angļu buldoga priekšrocība, mazais augums, spēcīgais ķermenis un neatlaidīgums ļauj muskuļu masu veiksmīgi likt lietā.
Septītā vieta
Amerikāņu pitbulterjers
Suņa masīvais augums iedveš bailes ne vienā vien garāmgājējā, un tas gan nav velti. Tiesa, reizēm gan suņu apraksti ir pārlieku pārspīlēti, jo labi audzināti suņi nemaz nav tik agresīvi un nevaldāmi.
Jebkurš pitbuls, tostarp arī amerikāņu pitbulterjers, ir radīts cīniņiem un smagam darbam. Viņu spējas ir teju nopulētas līdz perfekcijai, neatstājot vietu pretinieka pūliņiem sevi aizstāvēt. Pitbulterjers savu spēju cīnīties aizstāv nevainojami, bezbailīgi stādamies pretī jebkuram.
Suns ir paklausīgs, spējīgs ātri mācīties, pats ir ātrs un, protams, spēcīgs. Viņa ķermeni veido trenēti muskuļi, kas veido arī mīluļa svaru.
Pagātnē gan ir novēroti vairāki starpgadījumi, kuros iesaistīti pitbulterjeri un kuru dēļ ne visur pitbulus ir atļauts turēt kā mājdzīvniekus. Tāpat konstatēti arī uzbrukumi cilvēkiem. Te gan jāatceras, ka suņi nav tik ļauni, jo viss ir atkarīgs no tā, kā pret mīluļiem izturas saimnieki un kā suņi tiek apmācīti. Suns kļūst ļauns tad, ja viņu mērķtiecīgi uz šādu raksturu virza.
Sestā vieta
Argentīnas dogs
Lai arī šī suņu šķirne varētu nebūt tik populāra kā citas, patiesībā Argentīnas dogs ir ne mazāk slikts darba suns, kas radīts medībām. Tajās suņa galvenais uzdevums bija sadzīt pēdas un notvert par sevi lielākos dzīvniekus, piemēram, lāčus.
Argentīnas doga asinīs ierakstīts, ka šis dzīvnieks būs bezbailīgs un gatavs cīnīties teju līdz nāvei. Suns ir ārkārtīgi spēcīgs, par ko arī liecina Argentīnas doga vizuālais izskats. Tāpat sunim ir augsta sāpju tolerance.
Lieliskās darba spējas, kas lielākoties ir iedzimtas, padara suni par vienu no labākajiem cilvēka kompanjoniem, kas būs gatavs doties jebkādās avantūrās, to laikā nepadodoties. Taču suņi ir arī ļoti uzticīgi savam saimniekam un gatavi būt viņam blakus vienmēr.
Piektā vieta
Rotveilers
Melns suns ar brūnām nokrāsām – rotveilers. Radis savaldīt lielus lopu barus, rotveilers izrāda arī krasi atšķirīgu raksturu. Kamēr viens mīlulis būs mierīgs, laisks un rātns, cits var būt ļoti aktīvs, pat agresīvs.
Sunim ir spēcīgs ķermenis, ko veido īpaši labi attīstīta plecu un krūškurvja daļa, kā arī kāju muskuļi. Tas veicina suņa aktivitāti un spēju no teritorijas izraidīt jebkuru ienaidnieku. Arī senāk rotveileri izmantoti fermu sargāšanā, lopu ganīšanā un pat mazāku kravas ratu vilkšanā, kas palīdzējuši attīstīt suņa lielisko ķermeni.
Daudzi rotveileru saimnieki gan atzīst, ka, uzņemoties rūpes par rotveileru un padarot to par mājas mīluli, atklājas dažādas problēmas. Tāpēc iesakāms par rotveileru cītīgi rūpēties jau no kucēna dienām, mazo mīluli apmācot un socializējot.
Ceturtā vieta
Aļaskas malamuts
Aļaskas malamutus reizēm mēdz dēvēt par Sibīrijas haskijiem, un abām suņu šķirnēm tiešām ir daudz kas kopīgs, lai gan malamuti ir augumā lielāki. Līdzīgi kā haskiji, arī malamuti vēsturiski veidojušies kā darba suņi - īpaši aukstos laikapstākļos, velkot kamanas pat īpaši lielos attālumos.
Plecu daļa un pakaļkājas malamutiem ir ārkārtīgi spēcīgas, jo tieši tās padara lielāko darbu kamanu vilkšanā. Ar tik biežu un intensīvu darbu, kādu pieredzējuši malamuti, ķermenis nevar neizveidoties tik spēcīgs.
Izturība, bezbailība, vēlme allaž darboties, bet arī mierīga gulēšana, kad brīdis ir brīvāks - tas raksturo Aļaskas malamutu. Tiesa, šie mīluļi var būt ar savu raksturiņu, un saimnieks noteikti būs lietas kursā par to, kas malamutam patīk vai ko viņš nemaz negrib darīt.
Ja vien saimnieks var mīlulim nodrošināt pienācīgu fizisko slodzi un aktivitātes, malamuts būs lielisks ģimenes draugs, ar kuru neviens mirklis nebūs veltīgi vai garlaicīgi aizvadīts.
Trešā vieta
Karpatu aitusuns
Karpatu aitusuns ir starp tiem suņiem, kuri radīti, lai iznīcinātu lāčus, nevis, piemēram, cīkstētos ar sugas brāļiem, vilktu kamanas vai ganītu lopu barus. Galvenokārt suņi novēroti un pavairoti Slovākijā, Ukrainā, Rumānijā un Serbijā – tātad teju visā Karpatu kalnu teritorijā. Suņu galvenais uzdeums bija sargāt kalnu aitas no medniekiem.
Vilki, lauvas, lāči – Karpatu aitusuns stājās pretī šiem lielajiem dzīvniekiem, turklāt to darīja teju ik dienu. Karpatu aitusuns ir arī diezgan liels dzīvnieks, tāpēc nav gan brīnums, ka suns spēj stāties pretī lielajiem aitu ienaidniekiem.
Šīs šķirnes pārstāvjiem ir labi attīstītas un spēcīgas kājas, kā arī krūškurvis un pleci. Jāpiebilst, ka arī žoklis Karpatu aitusunim laika gaitā izveidojies īpaši spēcīgs, un suns gandrīz vai bez problēmām var sagrauzt kaulus.
Otrā vieta
Sanbernārs
Iedomājoties šo mīluli, tā vien šķiet, ka viņam būtu jābūt nevis spēcīgāko, bet gan mierīgāko suņu saraksta augšgalā. Taču sanbernārs ir gan liels, gan spēcīgs suns, kas radies Šveices kalnu apvidū un kalpojis kā pazudušu un nomaldījušos tūristu gids. Viņš cilvēkus palīdzējis atrast un nogādāt atpakaļ drošībā.
Tiek pat vēstīts, ka sanbernāriem ap kaklu apsieta kanniņa ar alkoholisku dzērienu, kuru nomaldījušies ceļotāji varēja iemalkot, lai sasildītos un nenosaltu bargajos Alpu laikapstākļos. Taču ar laiku, attīstoties tehnoloģijām, sanbernāram arvien mazāk nākas brist pa piesnigušajiem kalniem, tā vietā baudot laisku un mierīgu ģimenes dzīvi mājoklī.
Tāpat zināmi vairāki stāsti par to, ka sanbernāri spēj cilvēkus atrast pat apsnigušus, izrokot viņus no sniega un izvelkot ārā.
Bezbailīgi un pašaizliedzīgi, sanbernāri iemieso daudzas labākās vērtības un īpašības. Tās viņiem ir joprojām, dzīvojot mājoklī pat ar maziem bērniem, ar kuriem suns lieliski saprotas.
Pirmā vieta
Kangals
Visspēcīgākais no suņiem ir kangals, kas gan nav pats populārākais un zināmākais mīlulis, lai gan tiek raksturots kā viens no senākajiem. Jau izsenis kangals palīdzējis cilvēkam darbā ar lopu bariem.
Kangals tiek raksturots kā sargsuns, nevis medību suns vai aitu suns. Tas gan nenozīmē, ka suns ir vājš, jo vēsturiski kangalam izveidojusies spēcīga ķermeņa uzbūve, kas veicina pat uzvaru cīniņos ar tīģeriem, lauvām, vilku bariem, lāčiem un citiem dzīvniekiem.
Kangala dzimtene ir Turcija, vēlāk suņi kļuvuši zināmāki arī Āfrikā un Āzijā.
Suns ir uzticams un drošsirdīgs, jo spēj stāties pretī gan lielākiem dzīvniekiem, gan pasargāt savu saimnieku. Tāpat kangals spēj paciest sāpes, kuras var radīt lielie dzīvnieki.
Taču ne tikai darbs ir visa kangala dzīve. Mīlestība un kopības sajūta, kādu sniegs šis spēcīgais mīlulis, ir gana liela, lai arī kangals būtu iecienīts mājas mīlulis, ne vien sargs.