Kaķītis Rū sirgst no radiālās hipoplāzijas, proti, viņa priekšķepas nav pilnīgi attīstījušās, liekot kaķītim pārvietoties kā ķenguram – balstoties uz pakaļkājām un nedaudz arī lēkājot. Šādus kaķīšus mēdz saukt arī par "ķengurkaķiem".
Neparastā kaķēna priekšķepas gan kustās, taču dzīvnieciņš nevar uz tām nostāvēt un noturēt svaru, tāpēc ir iemācījies pārvietoties uz pakaļkājām, priekšķepas izmantojot kā nelielus balstus starp lēcieniem.
Rū saimnieki par savu mīluli norāda, ka kaķītis reiz jau pieredzējis saimnieku nodevību, taču nu atradis mīlošus cilvēkus, kas par dzīvnieciņu rūpējas un viņu mīl. Turklāt jaunos saimniekus nav baidījis kaķa izskats un īpatnējais pārvietošanās veids. Viņi kaķīti mīl gluži kā jebkurš saimnieks mīl savu dzīvnieciņu.
Saimnieki stāsta, ka Rū necieš sāpes, lai gan viņa izturēšanās par to varētu liecināt. Kaķītim gan ir citāds pārvietošanās veids, taču mīlulis tāds ir dzimis un, ticams, nemaz nezina, kāda būtu pārvietošanās uz četrām ķepām. Lai arī mūsdienās var veikt operācijas, mēģinot kaut nedaudz uzlabot kaķa fizisko stāvokli un veselību, Rū saimnieki norāda, ka ķirurģiska iejaukšanās ietekmētu viņa veselos orgānus, kuri kaķīša dzīves laikā ir pielāgojušies neparastajam pārvietošanās veidam.
"Ja pienāks diena, kad viņš būs sāpēs, operācija tiks apsvērta. Kamēr vien viņš ir priecīgs, vesels un bez sāpēm, mēs viņu paturēsim tādu, kāds viņš ir," pārliecināti ir Rū saimnieki.
Kaķis Rū un viņa saimnieki pierāda, ka ne tikai izskata un nepilnību dēļ vajag dzīvnieku iemidzināt. Jāpiebilst, ka tāds liktenis sagaidīja pašu Rū, kura iepriekšējie saimnieki nogādāja viņu pie veterinārārsta. taču viņa saimnieki uzņēmās rūpes par mīluli, un šo izvēli, šķiet, nenožēlo nemaz. "Godīgi sakot, viņš ir vēl mīlīgāks, nekā rāda fotogrāfijas. Tik jauks kaķītis!" raksta viņa saimnieki.