Veterinārārste Džesika Vogelsanga "Vetstreet" raksta, ka viņas kaķis ne reizi nav šņācis, savukārt viņas tēva mīlulis nepatiku izrāda teju vai katru stundu. "Kā tad ir labāk?" retoriski jautā Vogelsanga.
Speciāliste min, ka šņākšana raksturojama kā negatīva darbība un kā brīdinājums, ko kaķis izrāda brīžos, kad jūtas iebiedēts, viegli ievainojams, apdraudēts. Turklāt, ja kaķa dibens ir uzsliets gaisā, bet ķermeņa priekšējā daļa gandrīz vai pieplakusi pie grīdas un ausis ir pieglaustas galviņai, kamēr mīlulis šņāc, tā nepārprotami ir attieksmes izrādīšana. Tādējādi saimnieks var saprast, ka kaut kas apkārtējā pasaulē kaķīti ir satraucis. Iespējams, šāds iemesls ir visai pašsaprotams, piemēram, gadījumos, kad mājoklī parādās suns.
Šņākšana ir brīdinājuma zīme saimniekam, ka ir sasniegts kritiskais slieksnis un ka kaķītis nemaz nav mierā ar to, kas notiek. Tas var būt gan suņa dēļ, gan arī tāpēc, ka, piemēram, saimnieki cenšas kaķi noķert un ielikt pārnēsājamā somā, lai mīluli aizvestu pie veterinārārsta. Nereti tieši darbības, ko kaķis nevēlas veikt, veicinās šņākšanu. Vogelsanga pieļauj, ka kaķim, kas šņāc, ir arī liela priekšrocība – saimnieks laikus zinās, ka kaķis ir neapmierināts. Pretējā gadījumā mierīgs mīlulis, kas nemaz nešņāc, var pēkšņi saimniekam uzbrukt, kaut arī nekas par kaķa neapmierinātību līdz tam nav vēstījis.
Ieklausoties pagalma kaķu klaigās, var dzirdēt, ka sākumā viņi viens uz otru ņaud, tad sāk šņākt un tikai pēc tam iesaistās fiziskos kautiņos. Tāpēc šņākšana var kalpot kā brīdinājums par turpmākajām darbībām, ja situācija, kurā četrkājainais draugs ir nonācis, nemainīsies.
Ko darīt, ja kaķītis nešņāc? Protams, te jāņem vērā arī kaķa dzīves vide. Ja viņš mīt mājoklī, kur valda miers un harmonija un nav nekādu ārēju kairinātāju, kaķim gluži vienkārši nav iemesla šņākt un izrādīt nepatiku. Taču speciāliste Vogelsanga min, ka kaķi šņākšanas vietā var sākt izmantot citas darbības, piemēram, rūkšanu, spalgu ņaudēšanu vai pat murrāšanu. Tāpēc viņa iesaka saimniekiem rūpīgi vērot pat ikdienišķas kaķa darbības, kas noteikti palīdzēs saprast, kā mīlulis rīkojas attiecīgās situācijās, un vēlāk šīs zināšanas likt lietā.
Vai saimniekam nemaz nebūtu jāuztraucas, ja viņa mīlulis nešņāc? Te gan Vogelsanga atgādina – ja kaķis visu laiku konkrētās situācijās ir šņācis un to pēkšņi nedara, tad gan ir pamats satraukumam. Vēršoties pie veterinārārsta un konsultējoties par izmaiņām, kopīgiem spēkiem varēs noteikt, vai pie vainas ir kāda veselības problēma, sāpes vai kas cits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
