Gardo vasaras aveņu vilinājums – piemērotākās šķirnes un padomi audzēšanā

Aveņu šķirnes audzēšanai Latvijā apkopojuši Latvijas Valsts augļkopības institūta speciālisti, raksturojot katras šķirnes gaidāmo ražu un īpatnības, kas jāņem vērā, ogas audzējot.

'Brigantina' – vidēji vēlīna, ziemcietīga, ražīga šķirne. Ogas vidēji lielas vai lielas, ar labu garšu, piemērotas svaigam patēriņam, saldēšanai un pārstrādei. Neizturīga pret iedegām un tīklērci.

'Kirzač' – vidēji agra šķirne, ziemcietīga, ražīga, ar samērā labu izturību pret stublāju mizas plaisāšanu, ieteicama audzēšanai pārstrādei. Problēmas var sagādāt pelēkā puve, iedegas un vīrusi.

'Meteor' – agrīnākā no vasaras aveņu šķirnēm, ar labu izturību pret zemām temperatūrām, bet jutīga pret atkušņiem. Ogas vidēji lielas, vidēji stingras, ar labu garšu.

'Ottawa' – vidēji agra šķirne, ar ļoti labu ziemcietību, labu izturību pret dzinumu slimībām. Ogas vidēji lielas vai sīkas, piemērotas pārstrādei.

'Skromņica' – vidēji agra šķirne ar labu ziemcietību, bet var ciest atkušņos. Ogas vidēji lielas, pietiekami labi transportējamas, universāli izmantojamas. Dzinumiem ļoti maz dzeloņu.

'Sputņica' – vidēji agra šķirne, pietiekami ziemcietīga, ļoti ražīga. Ogas, vidēji lielas, tumši sarkanas, izmantojamas svaigā veidā vai pārstrādei. Vidēja izturība pret slimībām un kaitēkļiem.

'Lazarevskaja' – vidēji agra šķirne. Ziemcietība vidēja vai pat vāja – pēdējās ziemās šķirne stipri cietusi. Ogas lielas, pievilcīgas, garšīgas. Ražība laba. Vidēja izturība pret slimībām un kaitēkļiem. Prasīga pret labiem kopšanas apstākļiem.

'Norna' – vidēji agra šķirne. Ziemcietība vidēja – pēdējās ziemās Kurzemes pusē cietusi. Ražība laba. Ogas lielas, piemērotas pārstrādei un svaigam patēriņam. Uzņēmīga pret lapu čokurošanos, dzinumu plaisāšanu.

'Rubin Bolgarskij' (Bulgarski Rubin) – vidēji vēla šķirne ar vidēju ziemcietību, bet Kurzemes pusē pārziemo labi. Šķirne ražīga. Ogas vidēji lielas, ar ļoti labu garšu, vidēji stingras. Uzņēmīga pret vīrusslimībām un mizas plaisāšanu.

'Glen Ample' – vidēji vēla šķirne. Ziemcietība samērā zema. Piemērota tikai Kurzemes reģionam ar maigāku klimatu. Ogas lielas, stingras un labi transportējamas, viegli vācamas. Dzinumi bez dzeloņiem. Uzņēmīga pret aveņu ērci.

Avenes labi jutīsies saulainā un siltā vietā, bet augsnes ziņā vislabāk derēs ar organiskām vielām bagāta augsne. Jāņem vērā, ka stādiem jābūt sastādītiem ar vismaz 50 cm atstarpēm, bet starp rindām jābūt vismaz diviem metriem. Stādot avenājus, jāņem vērā, ka tie jāstāda tādā pat dziļumā, kā tie iepriekš auguši stādaudzētavā.

Aveņu mātesaugiem uzmanība būtu jāpievērš dzinumu slimībām, dzinumu pundurainības vīrusa simptomiem (ogu sairšana), aveņu pangodiņu, aveņu ērces, aveņu stikspārņa izplatībai.

Avenēm nepieciešama dzinumu normēšana, lai uzlabotu stādu izgaismojumu, kas veicina ražojošo dzinumu noklāšanos ar augļzariņiem, un samazinātu infekciju izplatīšanos stādījumā. Optimālais rindas platums vasaras avenēm ir 30 cm, tāpēc veģetācijas periodā izgriež vai nopļauj visus jaunos dzinumus, kas izauguši ārpus rindas robežām, kā arī slimību un kaitēkļu bojātos.

Pavasarī, kad jaunie dzinumi sasnieguši 15-20 cm garumu, jauno dzinumu ierobežošanu var veikt ne tikai mehāniski, bet arī ar ķīmiskiem līdzekļiem. Noražojušos dzinumus izgriež tūlīt pēc ražas novākšanas – iespējami zemu, neatstājot celmiņus, kas ir kaitēkļu un slimību perēkļi. Vienlaikus izgriež arī mehāniski vai slimību bojātos un nīkulīgos jaunos dzinumus. Visus izgrieztos dzinumus izvāc no stādījuma un sadedzina. Dzinumu galīgo normēšanu veic pavasarī, kad skaidri redzami ziemas sala bojājumi, krūmā atstājot 6 – 8 spēcīgākos divgadīgos dzinumus vai 12 – 15 dzinumus uz vienu rindas metru. Pēc aktīvā augšanas perioda noslēguma t.i. augusta beigās vai septembrī jaunos dzinumus galotņo, lai veicinātu to nobriešanu. Pavasarī apgriež sala bojātās dzinumu galotnes. Optimālais dzinumu garums ražas vākšanai ar rokām ir 1,6 – 1,7 m.

Avenēm pirmajā gadā pēc stādīšanas rindstarpās uztur melno papuvi. Vieglās smilts augsnēs bez apūdeņošanas tā ir ieteicama arī turpmākajos gados. Rindstarpas kultivē, atkarībā no nezāļainības. Īsi pirms ogu nogatavošanās sākuma kultivēšanu pārtrauc, lai nebojātu ogas. Tad veic vēl dažas reizes pēc ražas novākšanas līdz septembra sākumam, pēc tam pārtrauc, lai nekavētu dzinumu nobriešanu. Apstrādes dziļums 5 – 8 cm, lai nebojātu sakņu sistēmu. Vasaras beigās rindstarpās var iesēt zaļmēslojuma augus, piemēram, auzas, kas palielina organisko vielu saturu augsnē un veicina labāku dzinumu nobriešanu. Pavasarī zaļmēslojuma augus iestrādā augsnē.

Smagās un mitrās augsnēs rindstarpās nav ieteicama frēzēšana, jo tā veicina cieta, blīva slāņa veidošanos tieši zem kultivēšanas dziļuma un kavē sakņu sistēmas attīstību.

Ja stādījumā ir apūdeņošana, kā arī smagās mālainās augsnēs, sākot ar otro gadu, rindstarpās audzē zālāju. Zālājs samazina augsnes sablīvēšanos un ievērojami atvieglo kopšanas darbus un ražas vākšanu, veicina dzinumu nobriešanu rudenī, kā arī uzlabo ražas kvalitāti, jo ogas nesasmērējās. No veģetācijas perioda sākuma līdz ražas novākšanai zālāju regulāri pļauj, bet, sākoties ražas novākšanai, rindstarpu pļaušanu pārtrauc. Pļaušanu atsāk pēc ražas novākšanas, bet vasaras beigās pārtrauc, lai veicinātu dzinumu labāku nobriešanu.

Avenēm apdobēs nezāles un atvases, kuras aug ārpus rindas, iznīcina kaplējot vai arī izmantojot herbicīdus. Apdobes jāuztur tīras no apauguma apmēram 0.5 - 0.6 m platumā uz katru pusi no rindas centra. Pāraugušas nezāles labāk appļaut, ļaut tām ataugt un tad lietot herbicīdus. Nezāļu ierobežošana tikai ar ķīmiskiem preparātiem tomēr nav ieteicama, jo iespējama to uzkrāšanās augsnē un aveņu sakņu sistēmas un dzinumu bojājumi.

Aveņu stādījumu apdobes labāk mulčēt, kas palīdz saglabāt mitrumu, kā arī papildina organisko vielu daudzumu sakņu zonā (organiskās mulčas). Piemēroti organiskie materiāli mulčēšanai ir šķelda, kūdra, daļēji sadalījušās zāģu skaidas, satrūdējuši kūtsmēsli un zāle. Mulčēšanai var izmantot arī sintētiskos segumus (piemēram, austo polipropilēna augsnes pārklāju), kuru uzklāj uz vagām pirms stādīšanas, apvienojot ar pilienveida apūdeņošanas sistēmas pilinātājcauruļu izvietošanu. Tie ierobežo ne tikai nezāļu, bet arī sakņu atvašu pārmērīgu augšanu un tādējādi samazina kopšanai nepieciešamo roku darbu.

Avenēm augsnē jānodrošina augsts organisko vielu saturs (ne mazāks par 3%), kas ievērojami paaugstina stādījumu ražību. Organisko mēslojumu vislabāk dot priekšaugam, vismaz gadu pirms stādījuma ierīkošanas. Nozīmīgākie barības elementi aveņu optimālai augšanai un ražošanai vasaras avenēm ir slāpeklis un kālijs.

Apūdeņošana ir svarīga. Lielākā vajadzība pēc mitruma avenēm ir laikā no ziedēšanas līdz ražas vākšanai. Avenēm vispiemērotākā ir pilienveida apūdeņošana, jo tā nesamitrina krūmu virszemes daļas, līdz ar to samazina pelēkās puves izplatību.