Akcents dārza ainavā – zāļveida ziemcietes un to audzēšana

Zāļveida ziemcietes raksturo atšķirīgas vainaga krāsas, struktūra un apjoms, un tās lieliski iederēsies jebkurā dārza ainavā. Lietainā laikā garās un šaurās lapas rotās ūdens pilieni, rudens rasā mirdzēs zirnekļu tīkli un arī ziemā to kuplais vainags būs viegli pamanāms. Turklāt ikvienam Latvijas dārzam iespējams piemeklēt vairākas piemērotas un izsmalcinātas graudzāļu šķirnes. Ielūkosimies pieejamo šķirņu dažādībā!

Zāļveida ziemciešu aizsākumi rodami vienkāršās pļavās, tomēr 20. gadsimta sākumā vācu selekcionāru entuziasma rezultātā šie ornamentāli vērtīgie augi ieguva savu graciozitāti un sāka kļūt populāri kā dekoratīvie zāļveida augi. Pūkainie šaurlapu kupoli rotājuši arī Francijas greznāko celtņu apkārtni, vēlāk, pamazām iekarojot daudzas Eiropas valstis, mūsdienās tās sastopamas gandrīz visos kontinentos, tostarp, augot savvaļā, pat Antarktīdā. Zāļveida ziemcietes plašā daudzveidībā atrodamas arī Botāniskajā dārzā, pateicoties Gunitas Briedes aktīvajam šo krāšņo ornamentālo augu kolekcijas veidošanas darbam. Būtisku devumu, iepazīstinot Latviju ar dažādām graudzāļu variācijām, sniedzis arī Andris Ārgalis. Ja savvaļā tās aug pļavās un sargā augsni no erozijas, tad mūsdienās zāļveida ziemcietes ir lielisks risinājums dārza ainavas papildināšanai. Aplūkosim populārākās to variācijas.

Grīslis (Carex) ir daudzveidīgākais no zāļveida ziemciešu augiem – kopumā tam esot vairāk nekā 100 variācijas. To vidū oranžais grīslis (Carex testacea) izcelsies ar koši oranžu vainagu, Morrova grīslis (Carex Morrowii) piedāvās balti zaļo toņu kombināciju klāstu, augstais grīslis (Carex elata) daiļosies ar zaļgandzeltenām lapām, savukārt cekulainais grīslis (Carex comans) pārsteigs ar īpaši tievām un garām lapiņām. Visa šī dažādība pastiepsies aptuveni 0,5-1 m augstumā atkarībā no variācijas.

Auzene (Festuca) dārzu rotās pārsvarā tumšzaļā vai zilganā tonī, radot savdabīgu naksnīgu noskaņu. Populārākās ir zilganā un ametista auzene, kā arī koši zaļā slotiņu auzene. Mazie un salīdzinoši zemie pūkainie pudurīši, vidēji pastiepjoties 20-30 cm augstumā un maksimālajam augstumam sasniedzot ap 70 cm, lieliski derēs gan kā zemsedzes augi, gan akmeņdārzos un daudzlīmeņu dobes veidošanā.

Molīnijas (Molinia) atpazīstamas visvieglāk, jo tām raksturīga zemāka lapotne (aptuveni 0,7-1,2 m). Tām ir stalti un augsti stublāji ar bagātīgām ziedu skarām, kas var sasniegt līdz pat 2 m augstumu. Ziedu skaras ir brūnas, un zaļā lapotne rudenī nodzeltēs, taču auga vainags pilnībā saglabāsies visu ziemu. Savu iespaidīgo ziedu dēļ molīnijas var izmantot kā akcentaugus – atsevišķi vai kopā ar citiem augiem, veidojot interesantas augu grupas.

Mazāk populāras ir spartīnas (Spartina), kas ir vienmērīgas savā apjomā un stiepjas 1,5 m augstumā. Izstādot dārzā spartīnu stādus, to platuma dēļ vēlams ievērot 1 m atstatumu. Šo augu lapas ir dzeltenas vai zaļas, bet baltos vai krēmveida ziedus var izmantot arī floristikā. Kelērijas (Koeleria) ir viszemākās zāļveida ziemcietes (20-40 cm augstas), tāpēc tās ir ideāli piemērotas zemsedzei kā mauriņa aizstājējs. Lapotne ir zilgana ar zaļiem ziediem, un daudzie kelēriju puduri, izstādīti kopā, veidos savdabīgu un interesantu paklāju.

Pirmais uzdevums ir atrast ideālo zāļveida ziemciešu vietu mājas pagalmā. Spartīnas un citas augstās variācijas labi derēs privātuma nodrošināšanai vai zonu norobežošanai, kā arī baseinu un dīķu malās. Ņemot vērā, ka kuplie zāļu pudurīši vislabāk izceļas tad, kad citi ziedaugi jau noziedējuši, tos var izstādīt vietās, kur gribas visa gada garumā saglabāt skaistu dārza ainavu. Tās var būt taciņu malas, vietiņas puķu dobēs vai pat lielāks puduris pavisam atsevišķā dārza placī. Ja pagalmā jau ir iekopts akmens dārzs, to perfekti papildinās kādas no zilganajām vai daudzkrāsainajām auzām vai grīšļiem, tās labi draudzēsies arī ar dažādiem skujkokiem. Nav ieteicams veidot pārāk lielus graudzāļu laukumus, jo tas nesniegs tik labu efektu, kā izstādot tos atsevišķi vai kombinācijās ar citiem augiem.

Teju visas zāļveida ziemcietes, sevišķi blīvākās, labprāt izbaudīs pilnīgu vai daļēju sauli un labi drenētu augsni, kurā neuzkrājas ūdens. Ilgāku augu mūžu nodrošinās vidējs augsnes sausums un pietiekama saules gaisma. Papildu jālūko, lai izvēlēto vietu neskartu stiprs vējš. Kopumā tie ir mazprasīgi augi un vienā vietā varēs augt ļoti ilgi. Kailsakņu augu stādīšana vislabāk veicama agrā pavasarī vai vasaras un rudens mijā. Izstādot iegādātos stādus, jāievēro, ka teju visām zāļveida ziemcietēm, jo īpaši apjomīgākajām variācijām, ir tieksme ātri augt un izplesties platumā, tādēļ tās nevajag izstādīt pārāk cieši. Ja zāļveida ziemcietes izstādītas pārāk reti, pārstādīšana būs daudz vienkāršāka, nekā pārāk mazas auga telpas radīto seku likvidēšana, pēcāk to atkal pārstādot citur. Stādot konteineraugu, to nepieciešams saudzīgi izņemt no konteinera un nepieciešamības gadījumā atritināt saknes, tās nesatraumējot. Tas veicinās veiksmīgāku auga iesakņošanos jaunajā mājvietā. Pret izsalšanu pasargās gan laba augsnes drenāža, gan tās ielabošana ar rupju granti vai smiltīm. Nedrīkst pieļaut ūdens uzkrāšanos ziemas laikā, jo tas var augu iznīdēt.

Kā jau minēts, dekoratīvo graudzāļu kopšana ir visnotaļ viegls uzdevums. Pareizā vietā augošās graudzāles labi attīstīsies un gadu gaitā atliek sekot, cik plati tās var izplesties. Pārāk kuplos pudurus var viegli atdalīt un pārstādīt citviet. Augstāko un kuplāko zāļveida ziemciešu vainagu mēdz atstāt visu ziemu, un to var nogriezt, tiklīdz tas vairs nav pievilcīgs. Savukārt auzenes parasti apgriež, tiklīdz tās izziedējušas. Agrā pavasarī nepieciešams apgriezt veco lapojumu līdz pat augsnes virsmai. Jālūko, lai netiktu satraumēti jaunie dzinumi, kas jau var būt pastiepušies no zemes, tāpēc labāk veco vainagu var nevis griezt, bet izplēst. Gan pavairošanas, gan kaitēkļu ziņā zāļveida ziemcietes nerada nekādas raizes – tās var viegli pārstādīt, atdalot sakneni un to ieaudzējot jaunajā vietā. Arī kaitēkļi tās praktiski neskar. Lai zāļveida ziemcietes kļūst par lielisku papildinājumu jūsu dārzam!

Interesanti fakti: