Kompānijas dvēsele vai kluss mājās sēdētājs – ko suņa izvēle stāsta par tevi

Pētījums, kura autori ir britu psihologs Lanss Vorkmens un Džo Fīrona, aptvēra 1000 suņu saimnieku, kuriem lūdza aizpildīt anketu tiešsaistē, vēsta "Reader's Digest". Galvenokārt tika vērtētas piecas personības šķautnes: cik ekstraverts vai introverts ir cilvēks un cik stabila ir viņa emocionālā jeb jūtu pasaule, kā cilvēks vērtē savu inteliģenci, vai viņš spēj iziet uz kompromisiem un vai cilvēks ir apzinīgs un rūpīgs.

"Cilvēki nereti saka, ka viņa suņa personība ir līdzīga viņiem pašiem, taču mēs vēlējāmies noskaidrot, vai tam ir arī kāds pamats," stāsta Vorkmens. Noskaidrots, ka cilvēki suņus tik tiešām izvēlas sev līdzīgus, un tas pat salīdzināts ar cilvēku romantiskajām attiecībām, kur otrās pusītes nereti tiek meklētas pēc savas vai citu līdzības.

"Manuprāt, tu meklē suni, galvenokārt neapzināti, bet tu tomēr meklē sev līdzīgo. Taču sunim arī jāiekļaujas tavā dzīvesveidā, tāpēc – ja meklē, piemēram, medību suni, tev jābūt cilvēkam, kam patīk pavadīt laiku ārā," paskaidro pētījuma autors Vorkmens.

Turpinājumā vari izvēlēties, kurā kategorijā ietilpst tavs mājdzīvnieks, un noskaidrot, vai apraksts atbilst tev.

"Man pašam reiz bija kokerspaniels. Man gribētos domāt, ka viņš bija gluži kā es," pastāsta Vorkmens.

Protams, šo suņu saimniekiem pašiem jābūt fiziski aktīviem cilvēkiem, kuriem patiks doties garās pastaigās vai jautros braucienos, kuru laikā suņuks varēs izdraiskoties, piemēram, pa plašiem laukiem. Ja saimniekam tomēr patīk laiku pavadīt citādi, vēlams padomāt, lai arī suns gūst nepieciešamo fizisko slodzi, kas vajadzīga viņa veselībai un garam.

Autors saka: "Es domāju, ka cilvēki izvēlas tādu suni, kas iekļaujas viņu dzīvesveidā. Ja viņi ir komunikabli, tad viņi vēlēsies arī tādu suni. Suņu saimnieki noteikti teiks: "Jā, tas izklausās pēc manis.""

Interesanti, ka ganu suņi, kas reiz palīdzējuši ganībās, var iedomāties, ka arī saimnieks un ģimene ir vien kārtējais suņa darba lauks, tāpēc tādu raksturu mīlulim nevajadzētu attīstīt. Tā kā arī ganu suņiem vajadzīga fiziskā slodze un nemitīga prāta asināšana, padomā par dažādiem veidiem, kā suņuku vari nodarbināt. Protams, neaizmirsti arī par kopīgo laiku, ko pavadi ar mīluli.

"Tas nozīmē – mierīgi un konsekventi," saimniekus raksturo pētījuma autors Vorkmens.

Ja reiz rūpējies par medību suni, noteikti zini, ka oža mīlulim joprojām ir ārkārtīgi spēcīga, lai arī suns nedodas aktīvās darba gaitās un nu ir kļuvis par mierīgāku mājas mīluli. Medību suņi ir kā ūdenszāles – te ir vienā vietā, te uzreiz pavisam citā. Taču, piemēram, bīglu saimniekiem ikdiena noteikti ir piesātināta, jo suns allaž izdomās ko tādu, kas nodarbinās gan viņu, gan saimnieku.

"Atvērtība jauniem piedzīvojumiem nereti ir saistīti ar gudrību. Pastāv viedoklis, ka cilvēki, kuri rūpējas par dekoratīvo sunīti, nav īpaši gudri, tāpēc interesanti, ka pētījums pierāda pretējo," priecājas Vorkmens.

Mazie klēpjsunīši, piemēram, Jorkšīras terjeri, ir draiski, rotaļīgi un mīlīgi dzīvnieciņi, kas pieķeras savam saimniekam un labprāt pavada laiku kopā ar viņu. Mazo mīluļu saimniekiem nav jādodas īpaši garās pastaigās ar saviem mājdzīvniekiem, tāpēc dekoratīvos sunīšus bieži vien izvēlas cilvēki, kuriem nav tik daudz brīva laika, bet kuri tomēr vēlas rūpēties par dzīvo radībiņu.

Kāpēc gan izvēlēties mierīgu suni? Atbilde ir pavisam vienkārša – mierīgam mīlulim nevajadzēs garas un, iespējams, nogurdinošas pastaigas, jo, piemēram, angļu buldogam tas pat nemaz nav ieteicams. Tā vietā vari būt drošs, ka buldogs laiskosies tev līdzās, kad sēdēsi dīvānā un skatīsies kādu filmu, kā arī uzticīgi sekos pa māju no istabas uz istabu. Mierīgi suņi ir kompānijas dvēseles, jo nav pārlieku strauji un patīk kā pieaugušajiem, tā arī bērniem.

"Terjeru saimnieki ir sava veida sajaukumi. Viņu vidū neizcēlās neviena īpašība," paskaidro pētījuma autors Vorkmens.

Terjeri parasti ir gana draiski suņuki, lai saimnieks ar mīluļiem būtu nodarbināts teju vai visu dienu. Reizēm gan terjeri var justies pārāki pār saimnieku, tāpēc vajadzīga cilvēka nelokāmība un pārliecība par sevi.

"Viņiem ir tieksme iziet uz kompromisu, bet pārsvarā visiem suņu saimniekiem tāda ir," tā Vorkmens.

Kā zināms, darba suņi ir raduši pie kustības, aktivitātēm un fiziskas slodzes, tāpēc ieslodzīt suni četrās sienās nebūtu pareizi. Arī saimniekam jāpiedalās dažādos aktīvos pārgājienos, pastaigās un skrējienos, kuru laikā suns gūs gan fizisko slodzi, gan tik nepieciešamo saikni un komunikāciju ar cilvēku.