Gandrīz tieši pretī Rīgas 94. vidusskolai Ziepniekkalnā atrodas mežs. Pa iemītajām taciņām gar mežmalu pastaigājas daži vietējie iedzīvotāji, pie pavadas skrien suņi, taču tur, kur slejas pirmās koku rindas, zeme slēpj mūžībā aizgājušos cilvēka draugus – kaķīšus, sunīšus, pat papagaili un, iespējams, vēl kādas sugas dzīvnieciņu, par kuru nekādas norādes nav atrodamas.
Redzu vairākus desmitus garāku un īsāku uzbērumu, kas apklāti ar akmentiņiem un krāsainiem mākslīgajiem ziediem, dažus koka krustus un vien pāris skaidras norādes, ka šeit atrodas Modra, Simonas, Umkas apbedījuma vieta. Dažviet redzamas izdrukātas fotogrāfijas ar mirušajiem mājdzīvniekiem, citviet uz kapa plāksnītes, kas izskatās salauzta, nosakāms, ka mīlulis miris 2013. gadā. Kāda no apbedījuma vietām radusies pavisam nesen, uz apbēruma vēl gulst svaigas skujas, taču vienā no vietām redzu – tā ir izrakāta burtiski līdz kaulam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
