Krunkaini un kroplīgi – izplatītākās vainas tomātiem

Plašāk par iemesliem, kāpēc tomāti neizaug tā, kā nākas, portālam ''Tavs Dārzs'' skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Linda Būcēna.

Veģetācijas laikā optimālā gaisa temperatūra tomātiem ir +16 līdz 24 ^oC un, lai nodrošinātu šo temperatūru atklātā laukā, drošāk ir apsegt stādījumu ar agrotīklu un noņemt to, kad iestājies stabili silts laiks. Šo padomu vērts ņemt vērā šogad, kad augusts nudien nav bieži lutinājis ar saulīti. Ja augsnes temperatūra ir zem +12 ^oC, apstājas sakņu augšana. Vēsajā augsnē rodas labvēlīgi apstākļi dažādu slimību attīstībai, tiek traucēta barības elementu uzņemšana. Arī pārāk augsta gaisa temperatūra siltumnīcā, mitruma trūkums augsnē vai krasas augsnes mitruma režīma svārstības (no pārāk sausa līdz pārmitram) var būt par iemeslu dažāda fizioloģiska rakstura bojājumiem. Tāpēc siltumnīcā jānodrošina pietiekoša vēdināšana, neļaujot siltumnīcas gaisam sasilt augstāk par +30 ^oC un arī vienmērīgs augsnes mitrums, neļaujot augsnei iekalst.

Augiem jābūt labi pabarotiem un jāatceras, ka tomāti ir prasīgi ne tikai pēc NPK (slāpeklis, fosfors un kālijs), bet arī Ca, Mg, S, Fe, Mn, Zn, Cu, B un citiem mikroelementiem. Optimālais augsnes pHKCl tomātiem ir 5,5 – 6,2. Jāseko līdzi arī laistāmā ūdens kvalitātei, jo, audzējot tomātus ierobežotā substrāta apjomā, paaugstinās pHKCl līmenis, tāpēc ieteicams ūdeni paskābināt. Ja augsnes vai substrāta pHKCl pārsniedz 6.5 – sāk bloķēties mikroelementu uzņemšana, ja ir par skābu – bloķējas makroelementu uzņemšana. Ja augs ir spēcīgs, labi pabarots un tam ir nodrošināti optimāli augšanas apstākļi, tad arī tā izturība pret slimību ietekmi būs labāka nekā novājinātajiem, no stresa cietušiem augiem.

Tomātu augļu pamatnes puve. Tomāta pamatnē veidojas apaļš, tumšs puves plankums. Izraisa kalcija (Ca) trūkums veģetācijas laikā.
Risinājums: kalciju saturošs lapu šķidrais mēslojums.

Tomāta nepilnīga nogatavošanās. Tomāts nogatavojas tikai no pamatnes puses, augšpuse neiekrāsojas, un mīkstums kļūst ciets. Izraisa kālija (K) trūkums veģetācijas laikā.
Risinājums: augi jānodrošina ar pietiekošu kālija daudzumu.

Netipiski plankumi uz tomātu lapām. Ekstremālu laika apstākļu (karstums, krasas gaisa temperatūras un mitruma svārstības) ietekme. Šogad šādi plankumi uz tomātu lapām bija samērā bieži sastopama parādība.

Tomātu lapu malas saritinājušās uz augšu vai leju. Ja tomātu lapas saritinājušās uz augšu, tad, visticamāk, tomātam ir par karstu. Ja lapu malas ritinās uz leju, tad tomātam kļuvis par vēsu vai arī nepietiekama mitruma apstākļos tas pilnvērtīgi nespēj uzņemt augsnē esošās barības vielas.

Nozīmīgākās tomātu slimības ir tomātu augļu brūnā puve jeb fitoftoroze, tomātu lapu sausplankumainība, pelēkā puve un lapu brūnais pelējums. Retāk novērotas, bet, galvenokārt siltumnīcās, var izrādīties postošas – fuzariālā un verticiālā vīte. Iepriekš pieminētās slimības izraisa sīki ar neapbruņotu aci nesaskatāmi organismi (mikroorganismi), visbiežāk mikroskopiskas sēnes, kas iekļūst augā vai atrodas uz auga un, to ēdot, rada bojājumus. Šīs kaites var ārstēt gan ar dažādiem kopšanas pasākumiem, gan ar fungicīdiem.

Tomātu augļu brūnā puve (sin. fitoftora) Phytophthora infestans ir visbiežāk sastopamā sēņu ierosinātā slimība. Tas ir tas pats ierosinātājs, kas ir kartupeļu lakstu puvei. Izplatīta slimība gan atklātā lauka, gan segto platību tomātu stādījumos. Sastopama katru gadu. Šogad, līdzīgi kā kartupeļu laukos, lakstu puve ir ļoti izplatīta. Slimība saglabājas augu atliekās, augsnē un sēklās. No saslimuša auga uz veselajiem gaisa plūsmu ietekmē pārvietojas vairākkārtīgi visas sezonas garumā. Uz tomātiem nokļūst arī ar vēja palīdzību no inficētiem kartupeļiem.

Slimības pazīmes. Uz lapām, biežāk uz to malām, samērā lieli, it kā izplūduši ieapaļas vai neregulāras formas brūngani plankumi. Mitros apstākļos plankuma apakšpusē veidojas bālgana apsarme. Uz stublāja vai vietās, kur lapas savienojas ar to, brūngani gareni plankumi. Slimība bojā visas auga zaļās daļas un augļus. Slimības rezultātā lapas un stublāji priekšlaicīgi nokalst, augļi kļūst pārtikai nederīgi, vēlāk sapūst. Uz augļiem slimības pazīmes izpaužas, sākot no zaļo kauslapiņu puses. Šajā vietā parādās brūni plankumi, zem mizas audi nobrūnē, kļūst cieti un iespiežas dziļāk mīkstumā. Pazīmes kļūst redzamas un strauji attīstās neilgu laiku pirms tomāta nogatavošanās.

Ierobežošanas iespējas

Izdzirdot informāciju, ka tuvākajā apkārtnē sāk parādīties fitoftoras pazīmes uz tomātiem vai kartupeļiem un ir siltas dienas ar gaisa temperatūru ap +22-24 ^oC un ilgstoši paaugstinātu gaisa mitrumu, var veikt šim nolūkam paredzēta fungicīda smidzinājumu vēl pirms redzamo pazīmju parādīšanās, tas nozīmē – profilaktiski aizsargāt augu pret iespējamu inficēšanos ar slimību.

Tomātiem var kaitēt arī vīrusu izraisītas slimības, to pazīmes var būt daudzveidīgas – atpalicība augumā, lapu čokurošanās, netipiski plankumi, mozaīkas uz tomātu lapām u.c., dažas no tām var būt līdzīgas sēņu slimībām un fizioloģisko bojājumu izpausmēm. Precīzi noteikt, vai tas ir vīruss un kāds, var, tikai veicot analīzi laboratorijā. Salīdzinājumā ar sēņu slimībām, vīrusu īpatnība ir tāda, ka infekcijas attīstīšanos slimā augā nevar apstādināt, bet ar dažādiem pasākumiem var ierobežot vīrusu iekļūšanu un izplatīšanos pārējā tomātu stādījumā.

Lai izvairītos no vīrusiem, der atcerēties, ka vīrusi no slimajiem uz veselajiem augiem var izplatīties mehāniska kontakta rezultātā ar augu sulas palīdzību. Tas var notikt pārstādīšanas un stādījumu kopšanas laikā, kad augi tiek nejauši vai apzināti traumēti (piemēram, padusīšu izkniebšana). Daži vīrusi var saglabāties arī sēklās.