Latvietis Klaipēdas zoodārzu sauc par koncentrācijas nometni; atbildīgās iestādes bezspēcīgas  (28)

Šis pieredzes stāsts pāris dienu laikā guvis tūkstošiem cilvēku uzmanību. Sarunā ar "MansDraugs" Prūsis pastāsta, ka, līdzīgi kā citi latvieši, pirms brauciena uz Lietuvu ielūkojies zoodārza mājaslapā, kur skaistiem burtiem rakstīts – tur var redzēt retos baltos tīģerus un viņus pat samīļot. Taču, nonākot zoodārzā, skats pavēries pavisam cits – netīrība, sapuvis ēdiens, guloši dzīvnieki. Par slavenajiem tīģerēniem, ko cilvēki var samīļot un ar dzīvnieciņiem nofotografēties, jāmaksā atsevišķi. Tad cilvēkus ielaiž voljerā, kur vienkopus atrodas vairāki mazie tīģerēni. Prūsis pēc zoodārza apmeklējuma raksta: "Vislielākās rindas pie baltas krāsas tīģerēniem. Stundas laikā tos pamurkāja vismaz ducis cilvēku. Katrs samaksāja 15 eiro."

Skaidrs, ka šāda izturēšanās pret savvaļas dzīvniekiem nav pieņemama. Jāpiemin, ka, piemēram, nesen visu pasauli šokēja ziņa par Taizemes budistu templi, kur atklāta nežēlīga izturēšanās pret tīģeriem – tīģeru tirgošana, kontrabanda un sišana. Vairāk lasiet šeit.

Prūsi un viņa ģimeni pārsteiguši arī suņi, kas, līdzīgi kā tīģeri, vilki, pērtiķi un citi, turēti voljeros. "Vientuļa būda, apkārt ciets segums, ne miņas no ūdens," atceras šokētais ceļotājs. Par lāča nožogojumu vīrietis raksta tā: "Lācis ieslodzīts miniatūrā būrī, kur vienīgā dzīvnieka izklaide – ķēdē iekārta riepa. No karstuma lāci glābj metāla vanna, kurā dzīvnieks arī gulēja, kamēr bars cilvēku uz tā brūnā pinkaiņa fona taisa pašiņus."

Lai arī zoodārza apmeklējums vienam cilvēkam maksā vien pāris eiro, ar slavenajiem tīģerēniem var tikties par papildu samaksu – 15 eiro. Kimantaite uzskata, ka cilvēku spēlēšanās ar tīģerēnu nemaz nav raksturīga savvaļas dzīvniekam, viņa uzvedība šādos brīžos nav dabiska. Speciāliste ir pārliecināta, ka tādā veidā zoodārzs vēlas vien gūt lielāku peļņu.

"Ik pa laikam mēs pārbaudām zoodārzu, jo ir pienākumi, kas zoodārzam jāpilda," stāsta Kairis. Jau līdz šim zoodārzam piemēroti dažādi sodi un labturības pārkāpumi. Uz jautājumu par to, cik reizes zoodārzs jāsoda, lai to varētu slēgt pavisam, direktors Kairis atbildējis – tas ir atkarīgs no pārkāpumu skaita un tā, cik smagi tie ir. Turklāt lēmums par zoodārza slēgšanu būtu jāpieņem nevis Vides ministrijai, bet gan Zoodārzu inspekcijas komitejai. Tiesa, komitejas pārstāvis Raimondas Sakalauskas stāsta, ka komitejas dalībnieki sapulcējas vien tad, kad jālemj par jauna zoodārza apstiprināšanu. Lai komiteja pārbaudītu jau esoša zoodārza darbību, ar prasību pēc pārbaudes jāvēršas pašam zoodārzam.

Klaipēdas Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors Antanas Bauža arī informē, ka pirmdien, 29. augustā, saņēmis vairākas sūdzības par zoodārzā esošo stāvokli. Bauža informējis atbildīgās iestādes un Zoodārzu inspekcijas komiteju, lūdzot steidzami veikt pārbaudes. Arī pats inspektors jau ieplānojis pārbaudīt zoodārzu, jo Klaipēdas "Mini zoo" vienmēr ir bijis dienesta redzeslokā, kā arī allaž esot sniegti padomi, lai uzlabotu dzīvnieku apstākļus dārzā.

Paši zoodārza pārstāvji gan izlikušies problēmas nemanām. Lai arī "Delfi.lt" lūdza komentēt Prūša fotogrāfijas un situācijas aprakstu, "Mini zoo" menedžeris Edavardas Legeckas to atteicies darīt. Taču 30. augusta rītā "Delfi" redakcija Lietuvā saņēmusi ziņu no Klaipēdas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītāja Bauža, kurš apstiprināja – pārbaude zoodārzā ir notikusi. Tās laikā konstatēti pārkāpumi likumā par dzīvnieku labturību.

"Tika noskaidrots, ka būros, kur dzīvo pumas, tīģeri un vilki, ir izveidojies purvs. Tāpat tur ir daudz mēslu. Kopā ar Vides ministriju mēs informēsim zoodārzu, ka problēmas ir kanalizācijas sistēmā," stāsta Bauža. Zoodārzam piemēros sodu, kā arī lūgs izlabot nepilnības. Bauža gan piebilst, ka zoodārza menedžeris noliedz, ka zoodārzā būtu pārkāpumi. Menedžeris plāno pārsūdzēt dienesta lēmumu.

Karnīte stāsta, ka formāli zoodārzā, iespējams, viss ir kārtībā, ja dzīvniekam tiek nodrošināts ēdiens un ūdens. Tādā gadījumā apstākļi faktiski ir pieņemami. "Kā redzu no komentāriem pie [Aigara Prūša] publikācijas, daudziem cilvēkiem arī šķiet, ka tas ir pieņemami un ka viņi nesaskata neko briesmīgu un nepieļaujamu apstāklī, ka vilks dzīvo betona bedrē bez nojumes un bez ēnas un ka mērkaķim dod sapuvušus augļus. Acīmredzot tā ir mūsu sabiedrības kopējā izpratne par attiecībām ar dzīvniekiem un par to, kas viņiem ir vajadzīgs," pieļauj biedrības pārstāve.

Klaipēdas zoodārzs ir visai iecienīts arī Latvijas atpūtnieku vidū un Prūsis nav vienīgais, kurš nedēļas nogalē devies uz turieni. Viņš stāsta, ka latviešu valodu dzirdējis teju ik uz soļa. "Ikvienam cilvēkam vajadzētu saprast, ka zoodārzs nav vieta izklaidei. Zoodārzam jābūt vietai, kur tiek glābtas un nākotnei pasargātas tās sugas, kas dzīvā dabā ir izmirušas vai tuvākajā laikā draud izmirt. Es nesaku, ka zoodārzi nav vajadzīgi, bet diemžēl tādu zoodārzu, kas šo mērķi pilda, ir ļoti, ļoti maz," saka Karnīte.