Ja iepriekš zinātniekiem šķita, ka Āfrikas ziloņu skaits ir pietiekams, nesens pētījums pierāda pretējo. Pāris desmitu gadu laikā dzīvnieku skaits no miljona ir sarucis līdz nepilniem četrsimts tūkstošiem, vēsta raidsabiedrība CNN. Ja tā turpināsies, tuvāko desmit gadu laikā Āfrikas ziloņu skaits nesasniegs pat 200 tūkstošus.
"Es nezinu, vai vēl kāds pasaulē ir redzējis tik daudz mirušu ziloņu, cik pēdējo divu gadu laikā esmu redzējis es," stāsta ziloņu pētnieks Maiks Čeiss (Mike Chase). Pētot Botsvanas teritoriju, noskaidrots, ka tie nav vis apgūlušies ziloņi, kas laiski pavada savas dienas purvā. Tie ir jau miruši dzīvnieki.
Mūsdienās Āfrikas ziloņi kļūst par malumednieku mērķi. Tiklīdz iegūts lolotais ziloņkauls, pats dzīvnieks vairs nav vajadzīgs, un ziloņa mirstīgās atliekas pamazām noklāj zemi. Vietējie iedzīvotāji un tūristi esot teikuši, ka bieži dzird šāviena skaņas.
Pētnieks Čeiss, organizācijas "Ziloņi bez robežām" ("Elephants Without Borders") izveidotājs, ir arī galvenais speciālists lielajā ziloņu skaitīšanā. Tās mērķis ir saskaitīt visus savvaļā dzīvojošos Āfrikas ziloņus, un to pētnieki dara, veicot aprēķinus no gaisa, proti, lidojot.
Tiek vēstīts, ka līdz šim konkrēts ziloņu skaits nebija zināms. Pētnieki pieļāva, ka sākotnēji ziloņu skaits Āfrikā sasniedza pat 20 miljonus, taču ap 1979. gadu tas saruka vien līdz 1,3 miljoniem. Nule kā notikušais pētījums liecina, ka skaitlis ir krietni sarucis.
Lielās ziloņu skaitīšanas aplēses vēsta, ka Āfrikas ziloņu skaits savvaļā ir satraucoši mazs. Tie ir vien 352 271 dzīvnieki. Saskaitīti dati par teju visām Āfrikas valstīm, kur šie dzīvnieki novērojami, taču, piemēram, Namībija ar saviem datiem nedalījās, bet pētnieciskais darbs Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā atcelts tur notiekošās karadarbības dēļ.
Dažādās Āfrikas valstīs situācija ar ziloņu skaitu atšķiras. Piemēram, Tanzānijā ziloņu populācija sarukusi par vismaz 75 procentiem, kamēr Etiopijā saskaitīti vien 36 ziloņi, kas dzīvoja vienā barā.
Pētnieks Čeiss ir satraukts, domājot, ka vēl pirms desmit un divdesmit gadiem Āfrikā dzīvoja daudz vairāk ziloņu. Turklāt arī Āfrikas ekosistēma ir atbilstoša šīs sugas dzīvnieku izplatībai.
Pašlaik ziloņu skaitam ir tendence ik gadu samazināties par astoņiem procentiem, kas nozīmē – pēc aptuveni deviņiem gadiem Āfrikas ziloņu skaits saruks līdz 175 tūkstošiem. Pētnieki ir pārliecināti, ka draud lokāla mēroga sugas izmiršana. Turklāt ziloņu mirstība pārsniedz dzimstību, kas arī veicina dzīvnieku skaita samazināšanos.
"Tie ir Āfrikas simboli, brīvības simboli," saka pētījuma vadītājs Čeiss. "Tā nav tikai malumedniecība. Dabiskās vides zaudēšana, cilvēka un ziloņa sadursme, klimata izmaiņas – tas skar arī mūs, cilvēkus."
"Viņi ir mūsu dzīvie dinozauri, paliekas no aizgājušās ēras. Ja mēs nespējam saglabāt Āfrikas ziloņus, man bail domāt par pārējo Āfrikas savvaļu," tā pētnieks.
Āfrikas ziloņu dzimtene un galvenā izplatības vieta ir Āfrika. Tiek vēstīts, ka dzīvnieku īpašā pazīme ir ausis, kuras veido šķietamu Āfrikas kontinenta kontūru. Āfrikas ziloņi ir lielākie sauszemes dzīvnieki pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
