Suns ir cilvēka labākais draugs ne tikai mājas dzīvē, bet arī karā. Protams, tajā lieti noder arī dzīvnieka izcilā oža. Četrkājainie draugi spēj saost to, kas cilvēka degunam paliek apslēpts, piemēram, laikus noteikt, ka gaidāms svešinieka iebrukums vai ka kaut kur noslēpts spridzeklis.
Vēsturiski karā visbiežāk izmantotie dzīvnieki ir zirgi, kuru mugurā karavīri jāja un uzbruka viens otram. Tāpat izmantoti arī kamieļi, kas palīdzējuši nēsāt dažādus smagumus un izmantoti kaujām tuksnesī. Suņi gan netika izmantoti mantas sargāšanai vien, bet devās aktīvā cīņā, riskējot ar savu dzīvību mūsu dēļ. Daudzi to zaudēja karā, taču citi izdzīvoja, kļūdami par piemēru cilvēka un suņa veiksmīgajai sadarbībai, sapratnei un komandas darbam.
Lūk, pieci suņuki, kuri apkopoti "Dogtime" un kuri pasaulē tiek pieminēti vēl joprojām! Te atradīsi ne tikai lielos vācu aitu suņus, bet arī mazo Jorkšīras terjeru, kura spējas tika izmantotas pavisam īpašā veidā.
Jāpiebilst, ka 1. septembris ir diena, kad sākās Otrais pasaules karš – asiņains posms, kura laikā teju vai izzuda vairākas suņu šķirnes.
Par panākumiem apbalvotais jauktenītis Čips
Vjetnamas upuris Ķeizars
Taču abu kaujinieku sadarbībai tomēr bija bēdīgs gals. Vienā no operācijām viņi sastapās ar pretinieku spēku, proti, atstātajām sprāgstvielām. Tās skārušas Ķeizaru, taču uzreiz viņu nenogalinājušas. Kareivis Salazars atceras, ka Ķeizars vēl centies nolaizīt viņa roku, taču pavisam drīz nomiris.
Ķeizars bija pirmais suns, kas kritis Vjetnamas kara laikā (1955.-1975. gads).
Atvaļinātais Nemo
Suņukam cīņā traumēta actiņa, bet Torneburgu partizāni sašāvuši plecā. Bezbailīgais Nemo turpinājis cīnīties, uzbrūkot ienaidniekiem, kamēr Torneburgs mēģinājis sasaukt palīgspēkus. Karavīra ievainojums gan bijis tik smags, ka viņš drīz vien noģībis, taču Nemo nezaudēja modrību, uzrāpās uz vīrieša ķermeņa un pasargāja no ļaunuma.
Tiek vēstīts, ka drošsirdīgais suns nevienam nav ļāvis tuvoties ievainotajam Torneburgam, un Nemo noņemt no karavīra izdevies vien ar spēku. Abi cīnītāji veiksmīgi atveseļojušies. Nemo vēlāk tika atvaļināts un 1972. gada decembrī 11 gadu vecumā nomira.
Jorkšīriete Smoukija, kas palīdzēja nodrošināt sakarus
Kara laikā, protams, lieti noder dzīvnieku spēcīgā oža, kas palīdz jau laikus noteikt tuvojošās briesmas, ieročus uzbrukumus. Taču viens no Smoukijas varoņdarbiem izdevies tieši viņas mazā auguma dēļ. Tiek vēstīts, ka suns cauri šaurai caurulei izvilcis telegrāfa vadu, tādējādi paātrinot komunikācijas iekārtu ierīkošanu un pasargājot karavīrus un inženierus no kara briesmām un svešinieku uzbrukumiem.
Kā jau mazs un draiskulīgs suņuks, Smoukija pratusi arī sasmīdināt karavīrus, radot prieku ne visai labajos kara apstākļos.
Smoukija mirusi 14 gadu vecumā 1957. gada 21. februārī. Klīvlendā, ASV, atrodams viņai veltīts arī piemineklis, kurā sunīte attēlota karavīra ķiverē – vietā, kurā Smoukiju varēja bieži atrast.