Nikobaras balodis (Caloenas nicobarica) ir mūsdienās rets baložu dzimtas putniņš ar ārkārtīgi skaistu, bagātīgi krāsainu spalvu. Šīs sugas putni tiek minēti kā vistuvākie radinieki izmirušajam dodo (Raphus cucullatus) putniņam, kam bija garš knābis un kurš nelidoja. Turklāt dodo nemaz nelīdzinājās mūsdienās redzamajiem baložiem, ko nevar teikt par Nikobaras balodi.
Šīs sugas baložu izplatība galvenokārt novērojama Dienvidāzijā un Malajas arhipelāga teritorijā, kur putni dzīvo tropu lietusmežos. Putni barojas ar augļiem, kukaiņiem un dažādām sēklām.
Putniņi no zariņiem kokos vij sev ligzdas, bet mātītes parasti izdēj vienu oliņu, kuru abu dzimumu pārstāvji cītīgi perē un vēlāk arī audzina. Putni ir monogāmi, kas nozīmē, ka dzīves laikā galvenokārt uzturas kopā ar vienu pretējā dzimuma partneri.
Parasti Nikobaras baloži savvaļā dzīvo aptuveni astoņus līdz 12 gadus, taču nebrīvē spēj nodzīvot pat 15 gadus.
Galvenokārt putnu čaklās stundas ir rīta agrumā, kad putni ir īpaši aktīvi un dodas ēdiena meklējumos. To viņi dara baros, kuros var būt pat 85 putni.
Nikobaras putniņu populāciju apdraud galvenokārt cilvēks. Kā galvenie iemesli, kāpēc samazinās putnu skaits, ir lidotāju kļūšana par barību kādam dzīvniekam, izķeršana pārdošanai, mežu izciršana, jo tieši šādā vidē dzīvo karaliski skaistie baloži. Šobrīd suga tiek uzskatīta par apdraudētu, lai arī zoodārzi pasaulē cenšas iesaistīties šīs sugas baložu saglabāšanā.