Foto: Shutterstock
Suns paēd, bet saimniekam nākas vēl aiz viņa satīrīt – izklausās pēc ikdienas tavās mājās? Zināms, ka gan kaķi, gan suņi var būt gana nekārtīgi ēdāji, izbārstot gan sauso, gan slapjo barību ārpus ēdiena trauciņa malām. Kāpēc tā notiek un kā ar to cīnīties?

Tiesa, ne vienmēr graudiņi ap ēdiena trauciņu ir izbārstīti. Daudzi kaķi un suņi ēd ļoti kārtīgi, un pat tad, ja ārpus trauciņa ir pārbiris kāds graudiņš, to apēd. Bet "Vetstreet" apkopoti skaidrojumi, kāpēc suņuks allaž ap pusdienu bļodiņu atstāj ēdiena gabalus.

Konkrētām kaķu un suņu šķirnēm ēšana, kuras laikā ēdiens krīt pāri bļodiņas malām, var būt jau iepriekš paredzama. Iemesls – specifiskā ķermeņa uzbūve, proti, sarauktais purniņš. Tāds ir gan, piemēram, Persijas kaķim, gan mopsim un franču buldogam. Šiem mīluļiem ir grūtāk veikli dabūt ēdienu mutē, tāpēc bieži vien kāds gabaliņš izkrīt. Reizēm arī košļājot ēdiena graudiņi mēdz izkrist no mutes, bet tā tas ir ne tikai iepriekš minētajām dzīvnieku šķirnēm, bet arī citiem kaķiem un suņiem.

Ja mīluli nomoka veselības problēmas, arī tad var būt grūtības uzņemt un apstrādāt ēdienu. Klepus un ēdiena atvemšana, piemēram, ir iemesli, kas arī var citādi tulkot ēdiena izbārstīšanu ap bļodiņu. Līdzīgi ir arī ar ūdeni, kas brīdī, kad suns dzer, līst pāri bļodiņas malām.

Tāpat, piemēram, brahicefālie suņi (mopši, franču un angļu buldogi, citi suņi ar sarauktiem purniņiem) ēdienu var nejauši ieelpot plaušās, un tas veicinās vēl citu slimību attīstību.

"Vetstreet" arī iesaka neaizmirst par mutes problēmām. Ja kaķim vai sunim nav zobu, ar ko veikli satvert ēdienu, kādi tā gabali var nejauši izkrist no mutes.

Foto: Shutterstock
Būtiski ņemt vērā arī barības vada dilatāciju jeb paplašināšanos, kuras ietekmē suņiem var nākties ēst pat vertikālā stāvoklī, lai ēdienu nevajadzētu atvemt. Slimības sākumā suņi mēdz ēdienu it kā rīt, strauji to ēdot, tāpēc varētu šķist, ka suns vienkārši ir izbadējies un cenšas visu apēst pēc iespējas ātrāk.

Nevar aizmirst arī kādu darbību, ko, ticams, veic daudzi kaķi un suņi. Proti, viņi izvāc barību no sava trauciņa un aiznes to uz citu istabu, un tikai tad ēdienu apēd. To mēdz skaidrot ar dzīvnieku dabiskajiem instinktiem, kad medījums tiek pārnēsāts no vienas vietas uz citu, līdz beidzot tiek apēsts. Ja mājoklī ir vēl citi kaķi vai suņi, mīlulis var censties aizstāvēt savas pusdienas, tās aiznesdams uz citu vietu, kur pārējie četrkājainie biedri viņa gardumu neapēdīs.

Reizēm var novērot arī suņa vai kaķa spēlēšanos pa pusdienu bļodu. Līdzīgi kā pelīti, arī ēdienu mīluļi var ar ķepu pabakstīt, pārliecinoties, ka tas nekustas.

Ja saimniekam šķiet, ka pēc brokastīm, pusdienām vai vakariņām haoss ap bļodiņu ir pārāk liels, vajadzētu konsultēties ar veterinārārstu. Tādējādi varēs labāk saprast, kāpēc kaķis vai suns tā dara. Iespējams, mutē radušās problēmas, ko saimnieks pats nevar konstatēt, taču varbūt pie vainas ir citi mājdzīvnieki.

Lai pasargātu laukumu ap ēdiena bļodiņu no svaigas gaļas traipiem vai ūdens, zem ēdiena un ūdens trauciņiem var paklāt, piemēram, neslīdošu lupatiņu. Suņiem un kaķiem reizēm gadās ar purnu pagrūstīt trauciņus, bet ar neslīdošu paklājiņu vai īpašiem barības trauka statīviem te būs līdzēts. Taču kāds dvielītis zem trauciņiem tāpat noderēs, jo tas gan uzsūks slapjumu, gan taukus no ēdiena, nebojājot grīdas segumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!