Dzīve ar četrkājaino draugu ir nepārtrauktas mācības, teiks daudzi suņu saimnieki. Nemitīgi ir jāmācās, kā runāt ar suni, jāsaprot, kādi ir noteikumi. Taču ne vienmēr pašam suņukam un arī saimniekam ir skaidrs, ko viņi viens no otra vēlas panākt. Autore Džeimija Heimbuča (Jaymi Heimbuch), kas galvenokārt raksta par dzīvniekiem, "MNN" apkopojusi pāris cilvēka darbības, kas visai nopietni var samulsināt un pat sakaitināt suni.
Vairāk vārdu, mazāk kustību
Cilvēki, sazinoties ar apkārtējiem, izmanto gan vārdus, gan neverbālo komunikāciju, proti, ķermeņa valodu un žestus. Par to nevajadzētu aizmirst arī tad, ja sarunas partneris ir četrkājainais draugs. Jāapzinās, ka suns, ja arī atpazīst dažādus vārdus, tomēr nevar saprast pilnīgi visu saimnieka teikto.
Ne velti, apmācot sunīšus, tiek uzsvērts, ka vārds jāizrunā skaidri un visu laiku vienādi. Ja māci sunim komandu "sēdi", tad nesaki "apsēdies", "pasēdi" un šo vārdu citus locījumos, tādējādi izvairīsies no pārpratumiem un suņukam būs skaidrāka tava vēlme. Izpētīts, ka daži suņi spēj saprast pat simtiem vārdu, taču tikai tad, ja tas viņiem ir iemācīts vai ja viņi saskata līdzību starp vārdu un cilvēka darbību.
Heimbuča min kādu ačgārnu gadījumu, kad saimnieks saka, lai suns stāv, taču pats sniedzas pretim dzīvniekam, ar ķermeņa valodu parādot, ka patiesībā vēlas, lai mīlulis panāktu pretim. Taču tad, kad suns izkustas, saimnieks atkal ir dusmīgs, jo dzīvnieks nepaklausa. Jābūt konsekvencei starp paša cilvēka darbībām un vārdiem. Piemēram, dodoties pastaigā un tuvojoties durvīm, suns jau pēc saimnieka aicinošās kustības būs gatavs skriet pa durvīm ārā, taču tad, ja tiks pateikti vārdi "Iesim pastaigā?", suns gūs papildu apstiprinājumu. Ne velti reizēm suns nodomā, ka ir gaidāma pastaiga, un jau dodas pie durvīm, lai gan saimnieks vienkārši iet uz darbu vai veikalu.
Suņi spēj ļoti precīzi "nolasīt" saimnieku un uztvert kaut mazāko ķermeņa darbību, kas liecinās par cilvēka nākamo soli. Reizēm var pat visu dienu pavadīt klusumā, bet ar suņuku pavisam lieliski saprasties.