guļbaļķu māja jaunbūve celtniecība būvniecība
Foto: Shutterstock
Ja vasaras karstumā savā privātmājā "cepāties" kā uz pannas, tad ļoti iespējams, ka ziemā šādā mājā salsiet un maksāsiet lielus apkures rēķinus. Lai cik skarbi tas būtu, dzīvojot šādā mājā, tās mikroklimats iemītniekiem pakāpeniski grauj imunitāti. Tāpēc, ja vien tas ir iespējams, mūciet no šādas mājas, iesaka "RB&B" ekobūvnieks Harijs Tučs.

To, ka senāk būvētās ēkās un mūsdienu privātmājās pilīs mikroklimats ir pilnībā atšķirīgs, var sajust uzreiz. Ieejiet, piemēram, kādā lauku mājā vai kādā no senajām senču mājām Brīvdabas muzejā, un jutīsiet, ka arī vasaras karstumā tajās ir vēss un patīkams mikroklimats, turklāt tas ir dabiski – bez kondicioniera vai gaisa dzesēšanas iekārtām. Turpretim ļoti daudzās modernajās privātmājās vasarā ir karsts kā pirtī. Ja vasarā mājas augšējos stāvos temperatūra pārsniedz 25–28 grādus, tas liecina, ka ēka ir izbūvēta nepareizi.

No malas skatoties, daudzi cilvēki domā – kā gan gribētos dzīvot šādā pilī, – taču pašiem iemītniekiem šādā mājā uzturēties ir neciešami un pat kaitīgi veselībai. Ierīkojot privātmājā dārgu gaisa dzesēšanas/kondicionēšanas iekārtu, vēsums tiks nodrošināts, taču ņemiet vērā, ka dzīvot mājā, kur nepārtraukti tiek pūsts aukstais gaiss, ir tieši tāpat, kā karstā vasaras dienā braukt automašīnā ar kondicionieri. Krasas temperatūras maiņas dod pamatīgu belzienu mājas iemītnieku imunitātei, tā tiek novājināta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!