suns saimnieks
Foto: Shutterstock
Suns – cilvēka labākais draugs, skan daudziem labi zināmais teiciens. Kāpēc tā ir? Zinātnieki paļaujas ne vien uz emocijām, ticot, ka suņi gluži vienkārši padara cilvēkus laimīgus, bet arī uz pierādītiem faktiem, apstiprinot, ka gan cilvēka, gan dzīvnieka organismā tik tiešām novērojamas pozitīvas tendences, vēsta "Telegraph".

"Ar suņiem mēs dzīvojam ilgāk nekā ar citiem mājdzīvniekiem," pastāsta veterinārārsts Lī Denkss. "Viņiem ir līdzīgas vērtības, tāpēc mums ir izveidojusies ciešāka saikne ar suņiem. Jo vairāk viņi ir daļa no mūsu dzīves, jo vairāk viņi pielāgo savu uzvedību mūsējai."

Tāpēc pārsteigumu neraisa fakts, ka suņa un cilvēka mijiedarbībā uzlabojas cilvēka fiziskais un psiholoģiskais stāvoklis. Pētnieki pat noskaidrojuši, ka abu draugu saziņā palielinās oksitocīna līmenis, kas organismā gādā par pozitīvo un priecīgo sajūtu, samazinot kortizola jeb stresa hormona daudzumu.

Kas tad suņukam ir vajadzīgs no cilvēka, lai abu saikne būtu vislabākā? Denkss skaidro: "Ar suni mēs darbojamies ļoti interaktīvi. Suņi jūtas vislabāk, ja mēs parūpējamies par pieciem viņu dzīves aspektiem: vidi, biedriskumu, uzvedību, diētu un veselību." Suņuku nepārbarojot, veltot pietiekami ilgu laiku komunikācijai ar viņu, nodrošinot fiziskās aktivitātes, piedāvājot iemācīties kādu jaunu komandu, sabalansējot ēdienkarti un pildot laba saimnieka pienākumus, ticams, ka saikne starp suni un cilvēku izveidosies lieliska. Taču pie tās ir jāstrādā diendienā.

Tā kā suņi tiek uztverti kā ģimenes locekļi, viņiem pienākas tas pats, kas cilvēkiem – drošības sajūta, draugi, īpašā komunikācija ar indivīdu. Taču dzīvnieku speciālisti arī norāda, ka nevajadzētu "sapludināt robežas" jeb suni uztvert kā cilvēku, nevis citas sugas pārstāvi. "Viens no tiem ir ēdiens. Pēc piecdesmit gadiem suņus nevajadzētu barot ar desmaizēm," par mūsdienu ēdināšanas paradumiem saka Denkss. Ņemot vērā suņa augumu, vecumu, šķirni un aktivitāti, jāsabalansē ēdiena porcijas, lai suņuks paēstu, bet lai ēdiens nekļūtu par viņa vienīgo dzīves misiju, veicinot aptaukošanos. Tādējādi pats saimnieks dzīvniekam tikai kaitēs.

Tāpat suņa un saimnieka ikdiena ir nemitīgs darbs, cenšoties saprast, kas ir tas, ko suns vēlas, un kā saimnieks var vēlamo izpildīt. Ja ceļā rodas grūtības, nevajadzētu uzreiz no mīluļa atbrīvoties. Denkss atgādina – suns ģimenē nav paņemts uz laiku, vismaz tā tam nevajadzētu būt. Rodas problēma? Meklējam risinājumu. Ticams, ka nevis suns nesaprot cilvēku, bet gan cilvēks aplami "tulko" suni. Kā nekā, tieši cilvēks ir atbildīgs par suni, un nevis otrādi, tāpēc arī cilvēkam ir jācenšas darīt visu, lai dzīve ar suni būtu pēc iespējas labāka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!