Nerimstošās 'taures' – trauksmaini suņuki, kuru rejas dzirdēsi bieži  (1)

Protams, nevar noliegt, ka riet prot ikkatrs suns, taču ne velti suņu šķirņu aprakstos tiek īpaši norādīts, ka suņi ir skaļāki par citiem. Tas raksturīgs arī sargsuņiem, kuriem balss ir galvenais instruments, kā paziņot saimniekam par svešiniekiem.

Tāpat suņus var apmācīt un mazināt riešanu, īpaši, ja ar četrkājaino draugu uzturies dzīvoklī. Domājams, ne tev, ne kaimiņiem ilgstoša suņa riešana nebūs patīkama. Turklāt, ja vēl tikai plāno iegādāties šķirnes sunīti, ņem vērā, ka katrai šķirnei ir savas raksturīgās pazīmes. Izteikta riešana un trauksmainība var būt viena no tām.

Tāpēc ieskaties šajā sarakstā, ko piedāvā "Reader's Digest"! Tajā apkopoti suņuki, kuriem visbiežāk un visizteiktāk novērota savu vokālo spēju izrādīšana. Tā veidojusies un saglabājusies cauri gadsimtiem, veidojot riešanu par vienu no šķirni raksturojošām pazīmēm. Lai precīzāk raksturotu šķirnes īpatnības, ielūkojāmies Temzinas Pinkerelas grāmatā "Suņa gars. Ilustrēta vēsture", kurā bagātīgi raksturota gan šķirnes vēsture, gan raksturs, izskats un citi interesanti fakti par tik dažādajiem mīluļiem.

Mazais mīlulis spēj būt arī sargsuns, par ko viņa augums noteikti neliecina. Saceldams pamatīgu troksni, čivava spēj veiksmīgi piesaistīt apkārtējo uzmanību.

Turklāt čivavas nebūt nav no tiem vieglprātīgākajiem suņiem, jo viņi ir gudri un uzticami. Mīluļus neiesaka saimniekiem, kas allaž ir projām no mājām, kā arī maziem bērniem, kuri vēl neprot pienācīgi apieties ar mazo radībiņu.

Senatnē Meksikā čivava uzskatīts par teju vai svētu dzīvnieku. Ar viņu bieži vien saistīja pēcnāves dzīvi. Mūsdienās gan čivava sava mazā auguma un interesantā rakstura dēļ kļuvis par vienu no populārākajām suņu šķirnēm pasaulē.

Būdams gana neatkarīgs suņuks, kērnterjers noteikti īstenos to, kas viņam ienāks prātā, pat ja tā būtu mazāka grauzēja dzenāšana pa dārzu. Ziņkārība šim mīlulim noteikti nav sveša, kā jau daudziem maza auguma suņukiem.

Tā kā daudz kas ir atkarīgs tieši no audzināšanas, kērnterjers var būt arī salīdzinoši kluss suņuks. Šķirnes aprakstā norādīts, ka mīluli vajag apmācīt un audzināt uzmanīgi un ar pietāti, lai neveicinātu pretējo efektu, citādi suns kļūs nevis klusāks, bet gan skaļāks un pat destruktīvs. Tāpat suns var sākt grauzt priekšmetus, ko iepriekš nav darījis, vai intensīvi rakt bedres. Taču visā visumā kērnterjers ir mazs, lustīgs suns, kas iekaros ikviena cilvēka sirdi!

Mūsdienās populārais suns ir uzticams, spēcīgs un teju vai nepārspējams. Viņš spēj gan lieliski strādāt, gan būt par mierīgu mājas mīluli, labi saprototies arī ar bērniem. Vācu aitu suns iemieso visas labās īpašības, kādas saimnieki meklē sunī, un nevar noliegt, ka šķirnes popularitātē, piemēram, lielu artavu un atpazīstamību devis kaut vai pazīstamais seriāls par komisāru Reksi.

Tā kā šie suņi lieliski padodas apmācībai, protams, pārmērīgo riešanu var izdoties samazināt un izskaust. Tiesa, ja saimnieks savam sunim nevelta uzmanību, aitu suns var sākt ne tikai riet, bet arī rakt bedres, grauzt priekšmetus un kļūt destruktīvs. Te gan jāatceras, ka vaina ir saimniekā, ne tik ļoti sunī.

Gudrais un apķērīgais suns nav apmuļķojams. Ja būs kāds aizdomīgs troksnis, šnaucers nekautrēsies izpētīt, no kurienes rodas skaņa, un sāks tai raidīt prettriecienu – savu rējienu. Tādējādi suns arī aizstāv savu saimnieku un teritoriju.

Ar miniatūro šnauceru nekad nav garlaicīgi. Suns spēj kā sasmīdināt savus mīļos, tā parūpēties, ka svešinieks nenāks ne tuvumā. Suņukam patīk būt cilvēku kompānijā, šnaucers lieliski pielāgojas dažāda dzīvesveida piekritējiem, jo viņam ir galvenais būt kopā ar cilvēkiem.

Šiem mīluļiem ir arī neparasta izskata purniņš, ko klāj gara spalva, radot asociācijas ar ūsām. Kopā ar noļukušajām ausīm miniatūrais šnaucers rada visai nopietna un liela suņa iespaidu.

Vai tas būtu garām braucošs velosipēdists, vai blakus skrienošs kaķis, retāk cits dzīvnieks, skotu terjers to noteikti ievēros. Bet to savukārt dzirdēs saimnieks, jo suns uz citiem var sākt riet.

Tiesa, nebūs gan tā, ka terjers aukstasinīgi apries ikkatru, kas viņam tuvosies. Nē, suns labi atpazīst ģimenes locekļu soļus, un uz tiem reaģēs drīzāk draudzīgi. Taču tad, ja tuvosies kāds cilvēks, ko suns nepazīst, var nākties dzirdēt plašu vokālo gammu.

Jāatzīst gan, ka nav nemaz tik viegli mainīt instinktus, kas radušies gadsimtiem ilgi. Skotu terjers tiek uzskatīts par suņu pasaules aristokrātu, taču, lai iegūtu viņa simpātijas, pietiek vien ar mīlestību un rūpēm, ko sniedz saimnieks.

Rotveileru izskats ievieš cieņu, un, domājams, neviens negribētu nonākt šī suņa nagos. Spēcīgā riešana aizbaidīs pat rūdītākos ienaidniekus, turklāt suņa ķermenis ir tik spēcīgs, ka spēs atvairīt, piemēram, zagļus.

Tā kā suns ir spēcīgs un ar savu raksturu, viņam nepieciešams saimnieks, kas spēj par savu viedokli un vārdu pastāvēt. Diemžēl bieži vien rotveileri tiek minēti arī agresīvu un bīstamu suņu sarakstos, taču jāatceras, ka neviens suns nepiedzimst ļauns, gluži vienkārši cilvēki nav spējīgi dzīvnieku savaldīt.

Taču ar pareizu audzināšanu, protams, rotveilers pret ģimenes locekļiem neries un nesadumposies, un būs viens no mīļākajiem suņiem pasaulē!

Ja Vesthailendas baltais terjers redzēs vai dzirdēs ko aizdomīgu, par to viņš dos ziņu arī ģimenes locekļiem. Viņa vokālās spējas ir patiesi iespaidīgas, un par to, līdzīgi kā par bedru rakšanu un stūrgalvību, terjers saņem vislielāko kritiku. Taču suns, domājams, uzskata, ka saimniekam ir jāzina par katru mazāko troksnīti, kas mājās dzirdēts!

Četrkājainais draugs ar garo, balto spalvu ir lielisks mājas mīlulis, kas arvien biežāk iejūtas nevis medību laukumos, bet gan mājās, uz dīvāna, saimnieka klēpī. Draudzīgie un cilvēkam uzticīgie suņi teju nekad nezaudē enerģiju un spēju draiskoties, kas vien veicina šo mīluļu iekļaušanos arvien jaunās ģimenēs.