Pomerānijas punduršpics pomerānietis suns skumjas vientulība
Foto: Shutterstock
"Katrs nodarbosies ar to, ar ko tam jānodarbojas," par noraidītajiem grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja paplašināt suņu čipētāju loku, raksta dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa. Viņa arī neuzskata, ka patversmei būtu jānodarbojas ar to suņu čipēšanu, kuriem ir saimnieki. Turpinājumā vadītājas pārdomas.

Biedrība "Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa" uztur modernāko un vienu no lielākajām dzīvnieku patversmēm Latvijā "Labās mājas". Varu apgalvot, ka es un mūsu biedrības atbalstītāji esam dzīvnieku draugi un nekādā veidā nelobējam pagrīdes suņu audzētāju intereses. Taču uzstājīgi virzītie un, paldies Saeimas deputātiem, noraidītie likuma grozījumi par suņu apzīmēšanu un reģistrēšanu joprojām raisa jautājumus, kas prasās pēc atbildes un liek domāt par virzītāju apzinātu sabiedrības maldināšanu.

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā paredzēja ļaut suņu obligāto čipēšanu veikt ne tikai veterinārārstiem, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoriem (pašiem šī procesa uzraugiem!!!) un dzīvnieku patversmju darbiniekiem. Mūsu biedrība bija iesaistījusies likumdošanas pilnveides procesā un arī mūsu biedrības iebildumi, līdzīgi kā vairāku citu sabiedrisko un profesionālo organizāciju iebildumi, apspriešanas gaitā netika ņemti vērā. Šī brīža likumdošana nosaka, ka mūsu valstī līdz 2017. gada 1. janvārim visiem suņiem jābūt apzīmētiem (čipētiem) un reģistrētiem. Daudzi suņu īpašnieki jau šo pienākumu ir izpildījuši, bet pēdējā laikā reģistrācijas aktivitāte ir samazinājusies, jo daudz un dažādie pretrunīgie paziņojumi plašsaziņas līdzekļos ir radījuši zināmu jucekli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!