Kas kaiš gurķiem? Izplatītākie kaitēkļi un slimības, kas piemeklē augus

Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu vecākā inspektore Vija Graube skaidro, kas tad ir Latvijā izplatītākās slimības un kaitēkļi gurķiem, kas, starp citu, novērojamas arī kabačiem un ķirbjiem.

Parastā tīklērce (Tetranychus urticae)

Pazīmes. Uz vecākām lapām saredzami daudzi sīki, dzelteni ērču izsūkti punktiņi, kas lielas invāzijas gadījumā saplūst kopā un vēlāk lapas dzeltē un sažūst. Lapas apakšpusē redzamas sīkas, zaļgandzeltenas līdz gaišbrūnas ar tumšāku galviņu ērcītes. Tās ir ļoti sīkas, mazākas par milimetru, tādēļ grūti pamanāmas. Sākumā tās sastopamas tuvāk lapu kātiņam. Pēc tam tās savairojas un izplatās pa visu lapas apakšpusi un veido pelēcīgu tīklojumu. Bojājumus nodara gan pieaugušie īpatņi, gan kāpuri. Jauna ērču paaudze siltā un sausā laikā (relatīvais gaisa mitrums 45-55%) var attīstīties divu nedēļu laikā. Aktīvākais ērču vairošanās periods ir jūnijā un augustā.

Risinājums. Galvenais profilaktiskais pasākums ir tās laicīgi pamanīt un iznīcināt atrastos perēkļus. Apkurināmās siltumnīcās tīklērces var vairoties visu gadu. Apaugļotas mātītes ziemo siltumnīcu konstrukciju spraugās, zemsedzē, uz augu atliekām vai citās līdzīgās vietās. Aktivizējas, kad temperatūra paaugstinās līdz +12-14 ^oC. Ierobežošanai jālieto dzīvos organismus saturošie līdzekļi – efektīvs līdzeklis pret tīklērci ir plēsīgā ērce, ko izlaiž kaitēkļa perēkļos. Minētie līdzekļi gan lietojami tikai segtajās platībās, kur to darbībai ir optimāli apstākļi.

Baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum)

Pazīmes. Siltumnīcu kaitēklis. Baltblusiņas un to kāpuri sūc sulu lapu apakšpusē. Sūcienu rezultātā rodas dzelteni plankumiņi, kas vēlāk saplūst kopā un lapa nodzeltē un sakalst. Lapu blusiņa izdala daudz saldu ekskrementu, uz kuriem attīstās kvēpsarmes sēne kā melns sodrējums. Olas tā dēj lapu apakšpusē, pārsvarā uz jaunajām lapām. Jaunā paaudze attīstās aptuveni mēneša laikā. Ziemo siltumnīcās. Siltās ziemās var pārziemot arī ārā blakus siltumnīcai augu atliekās.

Risinājums. Nelielās platībās var izkarināt dzeltenos līmes vairogus vai pieaugušās lapu blusiņas izsūkt ar putekļu sūcēju, savākt un iznīcināt.

Trūdodiņi (Sciaridae)

Pazīmes. Trūdodiņi lielāku postu ķirbjaugiem nodara dēstu audzēšanas laikā, bet var kaitēt visā veģetācijas periodā āra apstākļos vēsā, mitrā laikā. Augus bojā kāpuri (1-2 mm gari ar melnu galvu). Tie barojas ar auga audiem, iegraužoties saknē, sakņu kaklā vai dzinumos. Caur bojājumiem augā var iekļūt infekcijas slimības, piemēram, sakņu un sakņu kakla puves. Ja bojājums stiprs, augs novīst un aiziet bojā. Paši trūdodiņi ir dažus milimetrus lieli, uzturas pie auga augsnes tuvumā. Patīk vēsums un pārmitras augsnes, komposta kaudzes. Viena paaudze var attīstīties trīs nedēļās.

Risinājums. Ja ir pamanīti trūdodiņi, tuvu pie augsnes var izlikt līmes vairogus. Atklātā laukā jāsēj kodinātas sēklas.

Laputis (Aphididae)

Pazīmes. Laputis un kāpuri sūc augu sulu lapas apakšpusē. Sūcienu ietekmē lapas var sačokuroties vai arī pārstāt augt un nodzeltēt. Laputis izdala lipīgus ekskrementus, uz kuriem attīstās kvēpsarmes sēne kā melns sodrējums. Viena paaudze attīstās 2-3 nedēļās. Īpašu kaitējumu laputis nodara karstā sausā laikā.

Gurķu dīgstu muša (Delia platura)

Mušas kāpuri (līdz 7 mm gari) bojā gurķu un ķirbju dīgstus. Dīgsti izdīgst virs augsnes un novīst vai vispār neparādās augsnes virspusē. Kāpurs var iegrauzties augsnē esošajās sēklās un tās izēst. Gadā attīstās divas paaudzes. Bieži savairojas vietās, kur nekārtīgi iestrādāti svaigi kūtsmēsli. Kāpuri labāk attīstās mitrās, trūdvielām bagātās augsnēs.

Tripši (Thripidae)

Tripši un to kāpuri sūc augu sulu lapu apakšpusē. Gan pieaugušie, gan kāpuri ir nepilnu milimetru gari, tādēļ grūti pamanāmi. Sūcienu vietās rodas gaiši punkti, kas stipras invāzijas gadījumā saplūst, veidojot uz lapas dzeltenīgus vai sudrabainus plankumus. Bojātās lapas novīst. Tripši var bojāt arī ziedus. Viena paaudze attīstās mēneša laikā. Attīstību veicina pastiprināts sausums un siltums. Ziemo pieaugušais īpatnis augsnes virskārtā.

Augsnē var būt savairojušās nematodes. Īpaši tas iespējams, ja iepriekš tajā pašā vietā audzēti kartupeļi. Tie ir velteniskie tārpi, kas ar aci nav saskatāmi. Nematodes barojas uz augu saknēm. Augs nīkuļo, var saslimt ar fuzariālo vīti vai sakņu puvēm. Ja ir aizdomas, ka augsnē ir nematodes, jānoņem augsnes paraugs un jānogādā uz fitosanitāro laboratoriju.

Ķirbjaugu (gurķu) neīstā miltrasa (Pseudoperonospora cubensis)

Uz lapām veidojas dzeltenzaļi stūraini plankumi, norobežoti ar lapu dzīslām (kā mozaīka). Plankumi var būt arī ieapaļi. Lapu apakšpusē plankumu vietās var veidoties pelēki violeta apsarme. Atklātā laukā augošiem gurķiem, infekcijai izplatoties, plankumi uz lapas nesaplūst kopā, bet izvietojas vienmērīgi pa visu lapu. Siltumnīcas gurķiem tie saplūst kopā, veidojot uz lapas lielus plankumus. Plankumu vidū audi izkalst, paliek brūni vai tumši pelēcīgi, lapas strauji sakalst, bet nenobirst. Inficēšanās notiek, kad uz auga lapām siltā laikā nonāk slimības sēnes sporas. Lai sporas sāktu dīgt, ūdens pilieniem uz lapām jāsaglabājas vismaz sešas stundas. Slimība ātri izplatās, ja ir 100% gaisa mitrums.

Profilaktiskie pasākumi: nodrošināt augiem optimālus augšanas apstākļus, iznīcināt slimo augu atliekas.

Ķirbjaugu miltrasa (Podosphaera xanthii un Erysiphe cichoracearum)

Lapu virspusē veidojas nelieli ar baltu vai pelēku apsarmi klāti plankumi, kas palielinās un saplūst kopā, reizēm pārklājot visu lapas plātni. Vēlāk lapu malas ieritinās uz augšu, lapas nobrūnē un sakalst. Uz augļiem nekādas pazīmes neparādās, bet, sakarā ar lapu funkciju izbeigšanos, tie neizaug un kļūst rūgti. Parasti pirmie infekcijas perēkļi parādās vietās, kur augi cieš no stresa (krasas temperatūras svārstības, liels mitrums u.c.). Slimība strauji attīstās, ja ir sauss un karsts laiks. Saglabājas augu atliekās, tādēļ pēc ražas novākšanas tās jāiznīcina. Sēšanai jāizvēlas pret slimību izturīgas šķirnes.

Ķirbjaugu kraupis (Cladosporium cucumerianum)

Uz lapām parādās zaļi, ūdeņaini, vēlāk gaiši brūni neregulāri plankumi, kur audi ir sažuvuši un izdrūp, veidojot caurumus. No kraupja vairāk cieš augļi. Uz tiem sākumā izveidojas nelieli, ūdeņaini plankumi, kas ar laiku paplašinās un iegrimst. Uz tiem var parādīties lipīgs šķidrums. Augļi izaug kroplīgi. Slimības izplatību veicina krasas temperatūras svārstības un augsts gaisa mitrums.

Profilatiskie pasākumi: jāsēj pret kraupi izturīgas šķirnes, jāiznīcina augu atliekas un jāievēro augu maiņa.

Ķirbjaugu lapu sīkplankumainība (Septoria cucurbitacearum)

Mitrā laikā uz lapām veidojas nelieli, ūdeņaini, tumšbrūni plankumi, bet sausā laikā veidojas gaiši plankumi ar brūnu apmali. Uz augļiem veidojas sīki, iegrimuši plankumi. Izplatās vēsā un mitrā laikā. Saglabājas augu atliekās.

Profilaktiskie pasākumi: augu atlieku iznīcināšana un augu maiņas ievērošana.

Slimība bojā auga stublāja vadaudu sistēmas audus. Audi nobrūnē. To var redzēt, stublāju pārgriežot šķērsgriezumā. Tādi pat nobrūnējumi var būt arī saknē. Slimība var izpausties divējādi: 1) vispirms novīst atsevišķi sāndzinumi, vēlāk novīst viss augs. Vīšana norit tik strauji, ka augs nepaspēj nodzeltēt, bet saglabā zaļo krāsu; 2) lapas dzeltē, uz stublāja pamatnes izveidojas pūkaina, balta vai sārta sēņotne, saknes un sakņu kakls sāk pūt, stublājs nolīkst. Šī slimība iekļūst augā caur saknēm. Tā strauji izplatās, ja augsnes temperatūra ir virs +25 ^oC un augsnes mitrums ap 20%. Saglabājas slimo augu atliekās. Profilaktiskie pasākumi: ieteicams augu atliekas savākt un iznīcināt, un ievērot augu maiņu. Slimos augus nekavējoties no stādījuma jāizvāc.

Ķirbjaugu iedegas (antraknoze)( Glomerella lagenarium)

Uz lapām veidojas no 3 mm līdz 3-4 cm lieli dzeltenbrūni, apaļi plankumi. Plankumā audi vēlāk sakalst un sadrūp, veidojot apaļus caurumus vai vēja ietekmē veidojas caurumi garenisku spraugu veidā. Mitrā laikā uz plankumiem var izveidoties rozīga apsarme. Uz stublājiem un augļiem var veidoties iegrimušu audu plankumi, kas vēlāk rada brūces. Sēne vislabāk attīstās siltā laikā augstā gaisa mitrumā. Slimība saglabājas uz augu atliekām, augsnē, uz siltumnīcu konstrukcijām, uz sēklām. Profilaktiski augsnē var iestrādāt mikrobioloģiskos līdzekļus, sēt pārbaudītas sēklas.

Bakteriālā plankumainība (Pseudomonas syringae pv. Lachrymans)

Uz dīgļlapām veidojas ūdeņaini plankumi, kas izraisa auga nokalšanu. Uz īstajām lapām parādās tumšāk zaļi, eļļaini, stūraini plankumi, ko ierobežo lapu dzīslas. Vēlāk bojājumu vietās audi sadrūp. Mitrā laikā uz plankumiem var veidoties dzeltenīgi balti pilieni. Uz augļiem veidojas ūdeņaini plankumi, kas iegrimstot rada brūces. Inficētie augļi deformējas. Slimības attīstību veicina paaugstināts gaisa mitrums (virs 90%), augsta gaisa temperatūra (virs +25 ^oC) un ilgstoša rasa uz augiem. Baktēriju ierobežo skāba vide. Slimība saglabājas augu atliekās un sēklās. Ieteicams sēt pārbaudītas sēklas, iznīcināt augu atliekas un ievērot augu maiņu.

Sakņu kakliņa puve (ierosina dažādas sēnes)

Bojā gurķu dīgstus un dēstus. Dīgsta stublājam uz sakņu kakliņa veidojas sašaurinājumi. Audi kļūst brūni, dīgsts noliecas un novīst. Iemeslu šai saslimšanai ir daudz – sēšana aukstā augsnē, ilgstoši mitrs un vēss laiks, krasas temperatūras svārstības, pārliešana un citi augam nelabvēlīgi apstākļi. Ieteicams nodrošināt dīgstiem un stādiem labus augšanas apstākļus.

Askohitoze (gurķu stublāju iedegas) Didymella bryoniae

Slimība raksturīga siltumnīcu gurķiem. Bojā visas auga daļas, bet visbiežāk parādās uz vecākām, zemākām, mazāk apgaismotām auga lapām. Sākumā uz lapas rasas pilienu vietās veidojas nelieli apaļi, koncentriski, brūni plankumi, kas ar laiku palielinās un iegūst trīsstūra formu, jo tiek norobežoti ar lielākajām lapas dzīslām. Lapas plātnes daļa ap plankumu dzeltē, tad lapa novīst. Uz stublāja veidojas sākumā gaiši zaļi, vēlāk pelēcīgi balti plankumi. Pēc laika plankumu vietas sakalst un augs virs bojājuma vietas vīst. Inficētie augļi deformējas, to gali kļūst smaili. Augļa garengriezumā var redzēt diegam līdzīgu brūnu joslu, kas stiepjas no galotnes uz sēklas kameras pusi. Uz augļa var veidoties sīkas 3-5 mm lielas čūlas, uz kurām kā tumši punktiņi saredzamas piknīdas. Inficēšanos veicina krasas temperatūras svārstības, paaugstināts gaisa mitrums ziedēšanas laikā, jo slimība iekļūst augā caur ziedu.

Slimība saglabājas substrātā, uz augu atliekām, arī sēklās. Profilaksei var veikt substrāta bagātināšanu ar mikrobioloģiskajiem līdzekļiem, iznīcināt augu atliekas, sēt pārbaudītu, kodinātu sēklu.