Pieci augi, kas lutina ar veselīgu ogu ražu rudens sākumā

Mežrozītes latviešiem noteikti nav svešs augs, taču par šo ogulāju nereti aizmirstam, turklāt informācija par tā audzēšanu arī ir skopa. Mežrozīšu audzētājs Guntis Gobzems stāsta, ka pēc būtības mežrozītes var audzēt jebkādā augsnē, jo savvaļā tās sastopamas pat jūras kāpās, tāpēc arī smilšaina zeme būs piemērota. Vairāk par mežrozīšu audzēšanu un kopšanu lasi šeit.

Mežrozītes audzēt ir vērts veselīgo ogu dēļ. Ogās slēpjas nepārspējams daudzums C vitamīna (10 reizes vairāk nekā upenēs un 100 reizes vairāk nekā ābolos), turklāt raža krūmājos pieejama visai ilgi, pat pirmās salnas tām nekaitē.

Ja ogas gana daudz ēstas, tās var izmantot dekoratīviem nolūkiem, jo zariņi ar ogām pat kaltētā veidā izskatās skaisti, nezaudējot ogu un lapu krāsu. Mežrozītes ir kā radītas arī izmantojumam floristikā, liekot ogu ķekarus pušķos, dažādās kompozīcijās un vainadziņos.

Mūsdienās jau ir iespējams apvienot divus labumus, iestādot pīlādzi ne tikai dekoratīviem nolūkiem, bet arī kādu ēdamo ogu šķirni. Tieši tāpēc pīlādžus var iedalīt divās lielās grupās – pārtikas un dekoratīvajos. Ēdami, protams, ir visi, bet garšu kārpiņām vairāk labpatiks lielākās un sulīgākās pīlādžogas, kurām nav izteikta sīvuma.

Starp citu, vai zināji, ka pīlādžogas latviešiem bijušas pat kā aizsardzības simbols? Tā kā katrai ogai ir tāda kā maza krusta zīmīte, ogas vēra diegā kā krelles un valkāja pret nelabvēļiem un ļaunām acīm.

Pīlādžu raža ievācama septembrī, un pielietojums bez svaigu ogu baudīšanas ir ļoti plašs – sulas, rozīnes, kompots, sīrups, ievārījums, sīrups, vīns utt. Te atradīsi iedvesmu ne vienai vien receptei ar pīlādžiem galvenajā lomā.

Pīlādžu audzēšana neprasīs lielas pūles, un kas attiecas uz slimībām, tās ir visai līdzīgas ābelēm, tāpēc var pat izmantot tos pašus aizsardzības līdzekļus. Vairāk par pīlādžu šķirnēm un to audzēšanu lasi šeit.

Aronijas, kuras mēdz dēvēt arī par melnajām pīlādžogām, ienākas septembrī ar melnām vai rubīnsarkanām ogām, kurām raksturīga bieza miza un sulīgs mīkstums. Bez tā, ka augs lutina ar sulīgām ogām, tas ir arī gana dekoratīvs, it īpaši maijā, kad tas zied baltām ziedkopām. Rudenī lapas krāsojas spilgti oranžos līdz karmīnsarkanos toņos. Aroniju ogās ir maz cukuru, toties daudz vērtīgo vitamīnu – C, B2, A un dažādu vērtīgu vielu.

Kā raksta ''Termorelax'', aroniju audzēšanā svarīgi ik pa laikam saīsināt vecos zarus, lai pavasarī veidotos jauni dzinumi un ar laiku ogu raža būtu arvien bagātīgāka. Ogulājs labi augs arī tad, ja kādu stumbru pavisam nozāģēsi, jo tie ar laiku ataugs un raža atjaunosies ja ne pirmajā, tad otrajā vai trešajā ražas gadā. Kas attiecas uz augsni, vislabāk aronijas augs trūdvielām bagātās augsnēs.

Kā jau rudenī tas ir raksturīgi, sezonā jāsāk uzņemt vairāk vitamīnu, lai spēcinātu imunitāti. Tad nu šim nolūkam arvien biežāk tiek novērtēti smiltsērkšķi, kam tieši šobrīd ir īstā sezona.

Lai arī auga nosaukumā ir vārds ''smilts'', tas nebūt nenozīmē, ka augam labpatīk augt smilšainā augsnē. Gluži pretēji, tiem piemērotākās būs mālsmilts un smilšmāla augsnes, turklāt pietiekami gaišas, atklātas un mitras vietas. Vairāk par smiltsērkšķu stādīšanu, audzēšanu un stādu kopšanu lasi šeit.

Pavisam iespējams, ka smiltsērkšķu audzēšanu ir apturējusi samērā piņķerīgā un sarežģītā ogu novākšana. Ar speciālām palīgierīcēm ogu vākšanas process var tikt atvieglots, taču tikai ar roku darbu ogas nesabojātas var salasīt grozā vai kastē. Speciālisti uzsver, ka visveselīgākie smiltsērkšķi būs tie, kas vākti vēlākā vakarā, jo tieši tad ogās ir visvairāk fizioloģiski aktīvo vielu. Vēlākā vakarā vāktajām ogām nebūs tik skāba garša, līdz ar to cukuru pievienot vajadzēs mazāk.

Rudens avenes viennozīmīgi ir viens no tiem augiem, ar ko pagarināt vasaras sajūtas. Lielās, stingrās rudens avenes ir ļoti saldas, turklāt no viena krūma var ievākt sezonā 1-2 kg ogu. Atkarībā no šķirnes, rudens avenes var ievākt vēl oktobrī.

Labākais stādīšanas laiks ir oktobris vai arī agrs pavasaris pirms pumpuru plaukšanas. Šīm ogām nepieciešams aizvējš, jo atklātos stādījumos vējš var aplauzt dzinumus. Kas attiecas uz rudens aveņu audzēšanu, svarīgi, lai augsnes virskārta būtu trūdvielām bagāta. Jo vairāk tā līdzināsies meža augsnei, jo labāk avenes augs, taču kopumā ražas daudzums un kvalitāte lielākoties atkarīga no laika apstākļiem, kā arī izvēlētās šķirnes. Vairāk par rudens aveņu audzēšanu lasi šeit.