Foto: Shutterstock
Veterinārās klīnikas apmeklējums nav patīkams ne saimniekam, ne viņa mīlulim. Protams, visbiežāk tas notiek gadījumos, kad ir aizdomas par kādu saslimšanu un veselības problēmām, bet, nonākot klīnikā, saimnieks redz, ka bieži vien gadās vēl viena ķibele – mīluļa uzvedība. Vai arī tavs četrkājainais draugs nav savā ādā, nonākdams speciālista rokās?

Tie kaķu saimnieki, kas ar savu mīluli jau reiz paviesojušies pie veterinārārsta, noteikti zinās, ka murrātājam šis brauciens noteikti nav patīkams. Protams, tas sākas ar kaķa ievietošanu pārnēsājamā kastē, kas saimniekam ir pārbaudījums. Brīžiem šķiet, ka kaķis ir gluži vai kā pareģis, precīzi zinot, ka no pārnēsājamās kastes viņš izlīdīs vien tad, kad jau atradīsies klīnikā. Un kurš mīlulis gan to vēlas piedzīvot? Tāpēc kaķa noķeršana, viņa šņākšanas paklausīšanās un skrāpējumu paciešana daudziem saimniekiem ir neizbēgams posms ceļā pie speciālista. Protams, nevar aizmirst arī kaķa ņaudas no automašīnas aizmugurējā sēdekļa, kur novietota kaste. Jā, mīlulim šis piedzīvojums noteikti nav patīkams. Taču ir dzirdēti arī pozitīvāki stāsti, ka kaķis gandrīz vai vispār nereaģē uz to, ka atkal jākāpj kastē, jābrauc automašīnā un mierīgi jāguļ uz galda veterinārajā klīnikā, kamēr speciālists viņu apskata. Mīluļi mēdz būt tik dažādi!

Ar suņiem gan mēdz būt daudz vieglāk. Paklausīgi un labi audzināti mīluļi, protams, sajutīs, ka klāt nepatīkamā vizīte pie veterinārārsta, taču viņus nav jāliek pārnēsājamā kastē, kas jau uzreiz krietni atvieglo uzdevumu. Ja suņuks vēl ne reizi nav braucis automašīnā, kas viņu aizvedīs uz klīniku, jārēķinās, ka pa ceļam dzīvnieciņam var sagriezties vēders un sākties vemšana. Tāpēc pirms paredzētās vizītes ieteicams suņukam nedot neko ēdamu un dzeramu, ja gaidāms pirmais brauciens automašīnā.

Mazo dzīvnieku veterinārārste Sāra Vūtena (Sarah Wooten) "Vetstreet" atminas, ka pašiem saimniekiem vizīte pie veterinārārsta sagādā raizes. Jauniem suņu un kaķu saimniekiem nereti kā pārsteigums ir viņu mājdzīvnieku uzvedība. Ja mājās kaķis un suns ir paklausīgs, tad klīnikā uzvedas pavisam netipiski sev – šņāc, kož, palien zem krēsla, ir nemierīgs, nemitīgi rej. "Es pat nevaru pateikt, cik reizes esmu dzirdējusi saimniekus sakām: "Es nezinu, kas manam mājdzīvniekam kaiš!"" atzīstas Vūtena.

Foto: Shutterstock

Viņa pat pieļauj, ka tieši šādas darbības ir iemesls, kāpēc daudzi suņu saimnieki izvēlas veterinārārstu neapmeklēt vispār. Sak, neies jau mocīt dzīvnieciņu un pakļaut viņu stresam! Taču Vūtena mierina, ka veterinārārsti lieliski saprot situāciju un nemaz neņem ļaunā, ja kaķis vai suns nav tas paklausīgākais pacients. Viņš gluži vienkārši baidās.

Kā cilvēks uzvedas, apmeklējot, piemēram, zobārstu? Pacients ir stresā, jūtas neērti un, protams, nedaudz arī baidās par sagaidāmo. Kā uzvedas četrkājainais draugs? Līdzīgi.

Liela nozīme ir arī tam, ka dzīvnieciņš gluži vienkārši nokļūst jaunā vidē. Cik gan bieži mājas kaķim ir iespējas iepazīt jaunas telpas? Ja došanās pie veterinārārsta ir vienīgā reize, kad mīlulis iepazīst ārpasauli, nav brīnums, ka viņš to darīs bijīgi un izvairīgi.

Daži dzīvnieciņi klīnikā var kļūt neierasti agresīvi – skrāpēties, šņākt un riet. Veterinārārste norāda, ka tādā veidā kaķis vai suns cenšas aizbaidīt bailīgo un nezināmo, proti, speciālistus un visu situāciju klīnikā, kurā dzīvnieks ir nonācis.

Suņa baiļu pazīmes: izvairīšanās no acu kontakta, riešana, turēšanās cieši pie saimnieka, ausu pieglaušana, gaudošana, siekalošanās, ķepas pacelšana, lūpu laizīšana, elsošana, nemierīga staigāšana, astes ieraušana starp kājām, trīcēšana, smilkstēšana.

Kaķa baiļu pazīmes: slēpšanās, šņākšana, astes pieraušana cieši sev klāt, acu zīlīšu paplašināšanās, nekustēšanās, rūkšana, košana, gaudošana, skriešana prom, skatiena novēršana.

Foto: Shutterstock

Protams, nav labi pakļaut dzīvnieciņu stresam, jo tādos gadījumos palielinās stresa hormona kortizola līmenis. Ar laiku tas var ietekmēt kaķa un suņa imūnsistēmu, pakļaujot to dažādu slimību riskam. Turklāt, kā norāda Vūtena, stress un adrenalīns reizēm var pat padarīt sasirgušu suni vai kaķi veselu. Veterinārārste min gadījumus no pašas pieredzes, kad klibs suns sācis pēkšņi skraidīt pa uzgaidāmo telpu, neizrādīdams vairs nekādas sāpes. Taču tas ir vien apmāns.

Kā tad dzīvnieciņam palīdzēt pārvarēt nepatīkamo vizīti pie speciālista? Suņu saimniekiem iesaka parūpēties par gardumiem, ar kuriem sunīti attiecīgos brīžos vizītes laikā atalgot, protams, ja suns našķi grib apēst un ja speciālists to atļauj, jo ne visos gadījumos sunim būs ļauts apskates laikā kaut ko ēst. Savukārt kaķu saimniekiem speciāliste iesaka mājoklī novietot atvērtu pārnēsājamo kasti, kurā dzīvnieks ar laiku var sākt pat gulēt. Tādējādi kaķītis pieradīs pie kastes un neuzskatīs to par biedu, kas viņu pārvieto no mājas uz klīniku.

Galējos variantos mājdzīvnieka nomierināšanai var izmantot arī medikamentus, kas mīluli nomierinās, taču par to lietošanu noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, kas palīdzēs noteikt, vai tiešām tie ir vajadzīgi un kā tos jālieto.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!