Raksturojot lendsīru, šī suņu šķirne tiek piedēvēta Vācijai un Šveicei, lai gan tieša saikne suņiem patiesībā ir ar angļu mākslinieku, seru Edvinu Henriju Lendsīru. Tieši viņš savā gleznā, kas tapusi 19. gadsimta pirmajā pusē, attēlojis visai liela auguma suni, kura spalva ir galvenokārt balta, bet galva – melna. Nostāsti vēsta, ka attēlotais suns patiesībā tiešām reiz ir dzīvojis četrkājainais draugs, kas glābis cilvēkus no noslīkšanas. Vēlāk, kad šķirnei deva nosaukumu "lendsīrs", ņēma vērā mākslinieka uzvārdu, tādējādi atzīstot viņa devumu, gleznā iemūžinot šīs šķirnes vai tai līdzīgu mīluli.
Taču, redzot lendsīru, daudzi noteikti teiks – tas ir vien melnbalts ņūfaundlends jeb ņūfaundlendietis. Un nepareizi tas nav, jo daudzi cilvēki tik tiešām maldās un melnbalta kažoka lendsīrus nosauc par ņūfaundlendiem. Taču lendsīrs ir atsevišķa suņu šķirne, ko atzinusi Starptautiskā Kinoloģiskā federācija.