Labi, ka viņš nerunā! Saimnieces grēksūdze par suņuku, kuram jāpacieš viņas dīvainības

Es runāju angļu valodā. Mans 11 gadus vecais suns Riginss runā suņu valodā. Tās ir divas dažādas valodas, un nesen es sapratu, ka tā pat ir labāk – ka viņš nesaprot tos vārdus, ko es saku. Varu apzvērēt, ka tas, ko viņš man tagad gribētu pateikt, ar ķepu bakstīdams manu roku, skanētu tā: "Esmu tik izsalcis! Ja tu man tūliņ pat neiedosi kārumu, es saļimšu un cietīšu badu. Tas nekas, ka tu pirms pāris stundām mani pabaroji, man vienalga atkal kaut ko gribas apēst. Nu, taču! Vienu mazu našķīti. Kāpēc tu mani nemīli? Ja tu mani mīlētu, jau būtu iedevusi kārumu!" Tā ir. Es viņu gana labi pazīstu. Tā no suņu valodas varētu tulkot to, ko viņš dara. Tāpēc reizēm es priecājos, ka mana angļu valoda uzreiz nepārtulkojas suņu valodā un ka viņš nesaprot, ko saku dažādos brīžos.