Foto: Neglīta un briesmīga – cilvēki šausminās par kaķenīti, kuru ļoti mīl saimniece  (6)

Kā kaķenītes Posumas (tulkojumā no angļu valodas vārda "possum" – oposums) saimniece Stefānija atklājusi "The Dodo", viņasprāt, Posuma ir skaistākais dzīvnieciņš pasaulē. "Posuma ir brīnišķīga", teikusi Stefānija.

Posumas dzīvesstāsts iesākas Ziemeļkarolīnā, ASV, kur viņa dzimusi Stefānijas kolēģa pagalmā. Kolēģis darījis visu, lai parūpētos par Posumas māmiņu un jaundzimušajiem kaķēniem, no kuriem visi, izņemot Posumu, bijuši šķietami veseli, parasti, normāli kaķīši ar baltu un krāsainu kažoku. Turpretī Posuma piedzima pelēka un teju vai bezspalvaina, salīdzinoši mazāka par pārējiem brāļiem un māsām.

Visi pagalmā dzimušie kaķēni atrada jaunas mājas un mīlošus saimniekus, bet par Posumu neviens rūpēties neesot gribējis. Stefānijas kolēģis plānojis īpatnējā izskata kaķenīti nogādāt vietējā dzīvnieku patversmē, kurai, kā stāsta sieviete, neesot laba slava.

"Es jutu un joprojām jūtu, ka patversmē viņu iemidzinātu. Es dzīvoju dienvidos, kur vairums cilvēku kaķus neuztver kā mājdzīvniekus. Esmu dzirdējusi daudzus stāstus par to, kā kaķi tiek izmantoti. Pat zinu visai riebīgus cilvēkus, kuri ar automašīnu sāk braukt ātrāk, ja redz kaķi uz ielas," pārdomās dalās Stefānija.

"Daudzi cilvēki šajā rajonā negrib vai nevar atļauties kastrēt un sterilizēt savus kaķus, tāpēc augošā dzimstība šeit ir liela problēma. Posumas izskata dēļ es neticēju, ka viņai būtu izredzes tikt adoptētai," pastāsta Stefānija, pieļaujot, ka cilvēki drīzāk izvēlētos skaistos kaķus.

Posumas saimniece jau rūpējās par diviem citiem kaķiem, un sākotnēji viņa pat domājusi, ka trešo kaķi atļauties nevar. Taču Posumas īpašais un interesantais izskats te spēlējis lielu lomu, un Stefānija pieņēmusi viņu savā ģimenē.

"Posuma ir tik neticami draudzīga! Kad viņu pirmoreiz aizvedu pie veterinārārsta, lai kaķenīti vakcinētu, viņa visu laiku murrāja. Viņa centās uzrāpties uz ārsta pleca, nevis skrēja prom," ar savu mīluli lepojas Posumas saimniece.

"Es dievinu viņas maigo personību. Tikai vienreiz esmu dzirdējusi viņu šņācam – kad bulmastifs piebāza savu galvu pārāk tuvu pārnēsājamai kastei, kur viņa atradās. Man viņa nav nekad ieskrāpējusi, pat ja viņu nebeidzu samīļot."

Interesantajai mīlulei patīkot gulēt un vāļāties dažādās vietās, baudot nesteidzīgu atpūtu. Taču viņa arī labprāt paskraida, ķerot ēnas un pētot kukaiņus.

Posuma esot arī ļoti empātiska, izrādot mīlestību Stefānijai: "Kad es traumēju kāju, viņa ļoti daudz laika pavadīja, guļot tieši pie sāpošās vietas, it kā zinādama, ka man vajag palīdzību."

Taču Stefānijas un Posumas dzīve neesot nemaz tik rožaina, jo vēl aizvien viņai jāsaskaras ar briesmu lietām, ko nebeidz teikt cilvēki. "Paldies Dievam, ka viņa priecājas tikt samīļota un nezina, ko cilvēki par viņu saka." Reizēm gan cilvēki pārsteidz Stefāniju, pasakot gluži pretējo, proti, patīkamo: "Nesen pie mums atnāca elektriķis, kurš, ieraudzījis Posumu, teica, ka viņa ir apburoša. Es gandrīz nokritu no priekiem, jo neko tādu nebiju dzirdējusi."

Stefānija pauž cerību, ka cilvēki beigtu Posumu saukāt negatīvos vārdus, bet vairāk teiktu pozitīvo – ka kaķenīte ir apburoša, mīloša, jauka.