Cik skaists suns! Man viņu noteikti vajag!
Ja tu paļaujies vien uz suņa vizuālo izskatu un to, cik mīlīgs ir dzīvnieciņa skatiens, ļoti ticams, ka tu jau esi spēris nepareizu soli ceļā uz rūpēm par mājdzīvnieku. Lūk, analoga situācija – tu veikalā redzi brīnišķīgu, vizuļojošu kleitu vai skaistu uzvalku, kas noteikti iederētos nākamajā darba ballē. Taču, ieraugot cenu zīmi pie kārotā apģērba gabala, saproti, ka to noteikti vēl nevari atļauties. Banāli, bet līdzīgi ir arī ar suņiem – vai esi gatavs uzņemties atbildību par visu suni pilnībā, nevis tikai par viņa apburošo izskatu?
Ja tev ir bērni, noteikti zini, kā tas ir – aiziet uz rotaļlietu veikalu. Bērni visu vērtē ar acīm, tāpēc, redzot kādu skaistu rotaļlietu, nodomā, ka viņiem tā ir vajadzīga, taču par to funkcionalitāti padomā tieši tu. Diemžēl līdzīgi ir arī ar suņuka parādīšanos ģimenē. Šīs izvēles pamatā noteikti nevajadzētu būt bērna sajūsmas pilnajiem izsaucieniem, cik gan sunītis ir mīlīgs un ka jūsu ģimenē tāds noteikti iederēsies. Kurš iegādāsies pārtiku? Kurš ar suni ies ārā? Kam būs jāpadomā par to, lai dzīvnieciņš ģimenē jūtas ērti? Nepaļaujies pirmajam iespaidam, proti, suņa skaistumam. Ir vēl kaudze citu aspektu un jautājumu, kuriem jāpievērš uzmanība un kuri rūpīgi jāapsver. Suņa izmērs (kucēna mēnešos un pieaugot), aktivitāte, kopšana, raksturs – to tev mazais ķipars, kas tā vien lūdzas sunīti, vis nepastāstīs.
Taču nav arī tā, ka bērns nevar iesaistīties suņuka izvēlē. Gan dzīvnieku patversmē, gan audzētavā tieši bērniem nereti dod izvēles iespēju, sak, kuru suņuku vedīsim mājās? Patversmē gan darbinieki noteikti pārjautās, vai tiešām vēlaties konkrēto sunīti, kā arī iespēju robežās pastāstīs par viņa iepriekšējo dzīvi un raksturu. Taču audzētavas apmeklējums mazajam bērnam var izvērsties par īstu piedzīvojumu, īpaši, ja braucat konkrēta suņa izvēlē. Līdz tam noteikti būsiet pārrunājuši suņa ienākšanu ģimenē un izvēlējušies šķirni, atliks vien saprast, kuru no metiena kucēniem vest mājās. Lūk, šo izvēli var veikt bērns. Vai tas būs suņuks, kas pirmais pie jaunākā ģimenes locekļa pienāks, varbūt nolaizīs roku vai uzrāpsies uz ceļiem. Bērnam šis notikums noteikti paliks atmiņā, turklāt viņš būs klāt un piedalīsies atbildīgā brīdī.
Viņam nevajag aktivitātes, viņam tāpat ir labi!
Ja suns savu dzīvi aizvada pasīvi un mazkustīgi, var gadīties, ka pats saimnieks veicina aptaukošanos, depresiju, nemieru. Tu esi uzņēmies rūpes par sunīti, tāpēc tev jāgādā, lai viņa dzīves kvalitāte būtu pēc iespējas labāka. Arī pats vari iesaistīties aktivitātēs, piemēram, skrienot līdzi suņukam vai mētājot kādu bumbiņu. Pat tik maza un šķietami nesvarīga darbība palīdzēs izkustēties, turklāt suņuks būs laimīgs, ka var spēlēties kopā ar tevi.
Centies dažādot ikrīta un ikvakara parastās pastaigas, arī to laikā vari ieviest jaunas nodarbes, piemēram, raitāku soli, bumbiņas vai koka zara pamētāšanu. Ja suņa veselība ļauj, varat izmēģināt jaunas vietas, kur jāpārvietojas pa nelīdzenu zemi. Bagātini suņa ikdienu ar jaunām vēsmām, jo viņam, gluži kā tev, ticams, ar laiku apnīk darīt vienu un to pašu.
Apmācība? Pats visu iemācīsies.
Paklausības komandas reizēm ir svarīgākas ne tikai sunim, bet arī viņa saimniekam. Tieši cilvēks ir tas, kurš suni savalda kritiskās situācijās, kaut pat uz ielas. Ja tuvumā ir bērni vai citi suņi, saimniekam jāspēj pasaukt savu mīluli pie sevis, tādējādi pasargājot, piemēram, kādu mazu bērniņu, kas ar māmiņu staigā garām. Lai arī tavs suņuks, iespējams, ir labdabīgs un mīļš, svešinieki par to taču nezina, tāpēc nepalaid suni pašplūsmā un pieskati, lai dzīvnieks, gluži vai negribot, nenodara kādam pāri.
Kā tad apmācīt suni? Ir vairāki veidi, tostarp kinologu pakalpojumi, suņu skoliņas, grāmatu lasīšana, speciālistu blogi un video. Apmācībai jānorit gan iekštelpās, gan ārā, jo suņi, kas saimnieka uzdevumus izpilda istabā, tās nereti "aizmirst" uz ielas. Tāpēc lielisks brīdis, kad atsvaidzināt iegūtās zināšanas, ir pati parastākā pastaiga. Ejot pa ielu, vari palūgt suņukam apstāties vai atnākt pie tevis, vai pat apsēsties. Ja sunītis tā izdara, neaizmirsti iedot kārumu, kas mīlulim apstiprinās, ka viņš ir izdarījis pareizi.
Agrāk aizliedzu, tagad – ļauju
Saimniekam pašam jāievēro konsekvence. Daudziem cilvēkiem nepatīk, ja suņi lec uz gultas, dīvāna vai krēsla virtuvē, tāpēc to nevajadzētu ļaut un veicināt. Ja suns tomēr ir uzlecis, nevajadzētu arī domāt, ka viņš tā vairs nedarīs. Ja mīlulis redz, ka drīkst uzlekt uz dīvāna un ka viņu nedzen prom, tātad tas ir atļauts. Ar laiku tu pat nepamanīsi, kā suns iekārtojas gultā pirms tevis, lec uz krēsla, kad tu virtuvē brokasto... Vai to ļāvi? Nē. Vai veicināji? Visticamāk, jā. Suns sev sniegto iespēju, protams, izmanto.
Lai jau viņam tiek našķis!
Ja esi iegādājies gardu kaltējumu un vēlies ar to pacienāt savu četrkājaino draugu, palūdz viņam, piemēram, apsēsties. Kad suņuks to izpilda, vari droši mīluli atalgot, tādējādi gardums nebūs iegūts velti un bez iemesla. Taču brīžos, kad suns nemaz nav paklausīgs, nepilda uzdevumus un uzvedas neadekvāti, gardumus nekādā gadījumā nedod, ja vien neparasto uzvedību nevēlies veicināt vēl vairāk un parādīt sunim, ka tā darīt ir labi.
Kas sunim ir našķis, tev – slepenais ierocis veiksmīgā komunikācijā ar suni. Protams, četrkājainais draugs iecienītā našķa dēļ būs gatavs izdarīt jebko, un paklausības komandu atkārtošana tādos brīžos būs vērtīgs iemesls, kāpēc mīluli atalgot ar gardumu. Atceries – jūs strādājat komandā!
Viņš jāsargā no citiem!
Dodies ar suni pastaigā, pats iepazīsties ar suņu saimniekiem, ļaujiet, lai jūsu mājdzīvnieki saostās, iepazīst viens otru. Ikvienam dzīvnieciņam vajadzīga socializācija un satikšanās ar citām dzīvajām būtnēm. Protams, ar kaķiem šī tikšanās ne vienmēr ir tik draudzīga, bet suņi viens otru parasti aposta, mierīgi paspēlējas. Kamēr sunīši iepazīs viens otru, arī tu pats varēsi aprunāties ar citiem saimniekiem, noskaidrot, kur vēl ir kāda jauka pastaigu vieta, iespējams, varēsi pat pajautāt kādu sev aktuālu jautājumu, kas prātā sēž jau ilgāku laiku.
Nevar noliegt, ka jo īpaši interesantas ir vienas un tās pašas šķirnes sunīšu satikšanās. Arī ar saimniekiem galvenokārt rodas interesantas sarunas, noskaidrojot, no kuras audzētavas ir konkrētais sunītis, cik vecs viņš ir un kāds ir raksturs.
Ja ceļā gadās sastapt suni, kas vēlas iepazīties un saostīties, nevajadzētu uzreiz vilkt savu mīluli prom. Ļauj, lai suņuki satiekas, un gadījumos, kad redzi, ka tikšanās ne pie kā laba nenovedīs, rīkojies un ved savu mīluli prom. Taču sliktāk būs, ja savu mājdzīvnieku nevedīsi vispār nekur un neļausi viņam iepazīt sugasbrāļus.
Ne jau no patversmes! Labāk no audzētavas!
Atceries, ka mēdz būt arī negodprātīgi audzētāji, kuru mērķis ir vien suņus pavairot, neņemot vērā viņu veselības problēmas. Tāpēc var gadīties, ka tas pats patversmes krancītis, kuru esi "norakstījis", patiesībā ir veselīgāks un ņiprāks par šķirnes mīluli.
Nereti cilvēki saka, ka patversmes dzīvnieciņi cilvēkam ir ļoti pateicīgi. Par ko? Par to, ka suņuks ir pametis patversmi, kur nonācis cilvēka nodevības dēļ, kā tas bieži vien notiek. Ja suns ģimenē ir nodzīvojis kādu laiku un nonāk patversmē, dzīvniekam ir ārkārtīgi grūti pierast pie tā, ka nu viņam kompāniju rada nevis cilvēks un ģimene, bet kupls pulks citu suņu.
Lai kā to negribētos atzīt, patversmēs reizēm notiek tāds kā riņķa dancis – viens suņuks tiek adoptēts, bet cits pēc brīža ienāk viņa vietā. Taču, paņemot suņuku no patversmes, tu sniedz mīlulim otru iespēju dzīvot pilnvērtīgā ģimenē un tikt mīlētam – justies tā, kā viņš, iespējams, jutās pirms tam.
Nezināju, ka viņam tāds raksturs!
Cilvēki mēdz pārāk paļauties uz vizuālo izskatu un to, kā apkārtējie viņus un viņu četrkājainos draugus novērtēs. Taču tev ar suni ir arī jādzīvo, tāpēc jānoskaidro atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem, vēl pirms jaukais sunītis ir ienācis tavās mājās. Šķirņu apraksti, audzētāji, paziņu pieredze, kas nav mazsvarīga – ir daudz veidu, kā noskaidrot un pārliecināties, ka tava izvēle būs pareizā un ka zini, kāds ir dzīvnieka raksturs.
Sastopot suņuku dzīvē, vien tad var novērtēt gan mīluļa izmēru, gan izskatu, kas fotogrāfijās nereti var būt mānīgs. Pavadi kādu laiku kopā ar sunīti! Ja taviem draugiem ir tādas šķirnes dzīvnieciņš, kādu tu jau sen esi vēlējies, piesakies viņu pieskatīt, kad draugi aizbrauks ceļojumā. Tādējādi varēsi pārliecināties, vai spēj sadzīvot ar mīluli. Reizēm pat ar divām dienām vai nedēļu ir pietiekami, lai saprastu – līdz šim lasītais par suni ir aplams un patiesībā tu redzi, ka ir pavisam citādi.
Protams, labāk nepieļaut kļūdainu lēmumu, jo vēlāk var nākties meklēt nepatīkamu risinājumu – rast sunim mājas paziņu lokā, dot atpakaļ audzētājam, vest uz patversmi... Jāatgādina vecu vecā patiesība - suns nedrīkst būt spontāna izvēle. Pārliecinies, ka spēsi par viņu parūpēties un ka viņš piestāv tavam dzīvesveidam!
Viņš var palikt viens pats!
Saimniekiem noteikti labi zināma ir sajūta, kāda rodas, pārnākot mājās no darba. Suns draisku lēkā, nespēdams vien beigt priecāties par saimnieku, kas beidzot pārnācis mājās. Vai iedomājies, kā tas ir – atstāt mīluli vienu uz veselu dienu, divām vai pat ilgāk? Nereti suņi, kas atstāti vieni uz vairākām stundām, mēdz sagrauzt kādu kasti, salaizīt saimnieka čības, gaudot un kļūt destruktīvi. Suns ir bara dzīvnieks, viņam kompānija ir vajadzīga, tāpēc nevajadzētu suņuku pakļaut situācijām, kad viņš ir viens uz ilgu laiku.
Protams, ja esi darba cilvēks, nekas cits neatliks, kā vien uz astoņām, deviņām stundām atstāt suņuku mājās, taču labi saimnieki allaž parūpējas, lai vakarā būtu priecīgā atkalredzēšanās, rotaļāšanās, pastaiga un kopā būšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
