10.–11. oktobris
Sakņu dienas. Apstrādā zemi. Stāda ziemas ķiplokus un sīpolus. Rok un žāvē ārstniecības augu saknes, kā arī mārrutkus, melnsaknes un topinambūrus. Novāc uz lauka vēl palikušos sakņaugus – bietes, burkānus, pastinakus, kāļus, melnos rutkus.
Aprok augļu koku apdobes, arī novāktās dārzeņu dobes, ja vien tur nav iesēts zaļmēslojums.
12.-13. oktobris
Ziedu dienas. Norok gladiolu, galtoniju, monbrēciju un citu vasaras puķu sīpolus un gumus. Vāc puķu sēklas, floristikas materiālus, griež klūgas pinumiem. Apgriež noziedējušās ziemcietes. Kaltē augļus, gatavo ievārījumus.
Izrok druknos un ieapaļos maijpuķīšu apakšzemes dzinumus uzziedināšanai. Tos apber ar kūdru un līdz stādīšanai uzglabā pagrabā. Stāda pavasarī un vasarā ziedošās sīpolpuķes.
Siltumnīcā noņem virsējo augsnes slāni, kurā varētu būt saglabājušies slimību ierosinātāji. To izmanto, veidojot jaunu komposta kaudzi. Augsnei virsū liek sausu un mitru lapu un nezāļu kārtas. Ja kritušo lapu ir daudz, atsevišķi gatavo lapu trūdzemi. Jau gatavu kompostu iestrādā siltumnīcas augsnē.
14.–16. oktobris
14.-15. oktobris – lapu dienas. Laista telpaugus. Siltumnīcā sēj rudzus zaļmēslojumam. Savāc zālienā sabirušās lapas. Stāda kokus un krūmus. Novāc puravus. Zaļumiem podos stāda pētersīļu saknes.
16.–17. oktobris – stādīšanai ne pārāk labvēlīgas dienas. 16. oktobrī līdz pēcpusdienai novāc kāpostus – nogriež galviņas vai tos izrok ar visu sakni. Augu atliekas savāc, lai tur nepārziemotu kāpostu kaitēkļi. 16. oktobra pievakarē sagatavo un ienes pagrabā augsni, ko agri pavasarī izlietos istabas puķu pārstādīšanai vai dārzeņu dēstu audzēšanai. Apstrādā zemi nezāļainos laukos.
17. oktobris. Sākot no pēcpusdienas, skābē kāpostus, žāvē ābolus, spiež sulas.
Pavasarī stādāmos augļu kokus un ogu krūmus var pierakt, bet smiltsērkšķiem, saldajiem ķiršiem un citiem, ko stādīs pavasarī, jau tagad sagatavot stādīšanas vietu.
Pirmdienas pēcpusdienā sākas augļu diena, kad var novākt vēl palikušos vēlo šķirņu ābolus, salasīt mežrozīšu paaugļus un dzērvenes.