Rodžers Abrantess, dzīvnieku treneris un speciālists, "Ethology" skaidro, ka atbalstīšanās pret saimnieku nebūt nav noslēpumainākā darbība, kādu četrkājainie draugi veic. Turklāt saimniekiem arī nevajadzētu domāt, ka, atbalstoties pret viņiem ar dibenu vai gurniem, suns uzvedas nepieklājīgi, uzmācīgi vai pat bezkaunīgi. Gluži pretēji – patiesībā tas nozīmē vien labu!
Atbalstīšanās pret saimnieku ir pozitīvi uztverama pazīme, kuru suns izrāda pret tuvu cilvēku. Brīžos, kad saimnieks pietupjas, lai samīļotu vai paglaudītu suni no dzīvnieka līmeņa, mīlulis var pagriezt muguru un atspiesties pret saimnieku. "Suns var atnākt pie mums, pagriezties un atspiesties pret mums ar gurniem vai dibenu, vai arī pasīvi stāvēt ar skatu citā virzienā, ne mūsu," paskaidro Abrantess.
Atbalstīšanās pret cilvēku ir nomierināšanās un drošības pazīme. Tā apstiprina, ka suns ir draudzīgi noskaņots. Lai arī cilvēks reizēm dzīvnieka darbības tulko, pamatojoties uz savām zināšanām un pieredzi, proti – ja cilvēks aizgriežas prom no mums, tas nozīmē, ka viņš ir apvainojies un nevēlas runāt. Taču ar suni ir citādi, jo četrkājainais draugs, vēršot skatu prom no mums, pavēsta, ka viņš negrasās uzbrukt, nevērš mūsu virzienā zobus un ir ārkārtīgi mierīgi un draudzīgi noskaņots. Tāpēc bieži vien, uzlecot uz dīvāna vai gultas, suņi atspiežas cieši pret mums, vai arī, ja saimnieks ir atgūlies gultā, guļ virzienā uz kājgali. "Vienlaikus suns parāda, ka uzticas mums," pamato speciālists, uzsverot, ka suns nebaidās no cilvēka un tic, ka saimnieks viņam nedarīs pāri.
Speciālists piebildis, ka suņi līdzīgas darbības veic arī savā starpā. To viņš novērojis, jau gadu desmitiem pētot, fotografējot un filmējot suņu darbības, un analizējot dzīvnieku paradumus.