Kokapū
Kokapū savienojušās abu šķirņu labākās īpašības. No kokerspaniela aizgūts jaukais, stabilais un mīļais temperaments, savukārt no pūdeļa – mīlestība pret cilvēku. Kā vēstīts "Dogtime", kokapū kopšanā neesot jāvelta tik lielas pūles kā pūdelim. Taču, protams, cirtainais kažoks jākopj jebkurā gadījumā.
Lūk, kokapū "vecāki":
Kokerspaniels
Pūdelis
Labradūdelis
Kā jau citām šķirnēm, arī labradūdeļa nosaukumā labi saklausāmi divi suņuki – labradors un pūdelis. Rezultātā radies salīdzinoši liels sunītis ar cirtainu, pūdelim raksturīgu kažoku un ārkārtīgi mīlīgu purniņu.
Labradūdelim raksturīga liela cilvēku mīlestība, saimnieks un ģimene viņam ir gandrīz vai vērtīgākais dzīvē. Būdams gana enerģisks un čakls, suns var nodoties nebeidzamām spēlēm. Turklāt labradūdelis ir arī apķērīgs, tāpēc šim sunītim noteikti izdosies iemācīt jaunas prasmes.
Līdzīgi kā kokapū, arī labradūdelis labi pielāgojas dzīvesveidam un spēj būt gan aktīvs, gan mierīgs. Taču nekāds sargsuns gan no viņa nesanāks, jo, kā jau tas raksturīgs retrīveriem, svešinieku viņi uztver kā draugu.
Tiek vēstīts, ka labradūdeļi esot galvenokārt kā pūdeļi – gudri, ieturēti, klusi un salīdzinoši mierīgi. Savukārt citi šī krustojuma pārstāvji spēj būt kā labradori – lēni pieaug un ilgi nezaudē rotaļību, ir trokšņaini un aktīvi.
Labradors
Pūdelis
Maltipū
Maltipū tiek raksturots kā pieprasīts krustojums starp Maltas sunīti un pūdeli. Mazs, mīlīgs, draiskulīgs suņuks ar skaistu kažoku, turklāt tāds, kuru negadās sastapt ik uz soļa... Ko gan vēl vairāk var vēlēties?
Maltipū savienojušās labākās "vecāku" īpašības, jo suņuki pieķeras saimniekam, ir uzmanīgi, dzīvi mīloši un rotaļīgi dzīvnieciņi. Viņi ir piemēroti dzīvoklim, kurā arī, protams, būs vieta draiskulībām un skraidīšanai. Taču maltipū arī labi jutīsies saimnieka klēpī, kur suņuki labprāt uzturas. Tiesa gan, viņi nav paši klusākie suņi, jo aizdomīgās skaņas viņi pavadīs ar visai spalgām rejām.
Mīluļa brīnišķīgais izskats un jaukais temperaments noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas audzēt tieši šādu krustojumu. Nevar noliegt, maltipū izskats tiešām ir apburošs!
Maltas sunītis
Pūdelis
Pagls
Šī nosaukuma atšifrēšanā gan var nākties palauzīt galvu. Kādas šķirnes piedalījušās šī interesantā mīluļa radīšanā? Izrādās, tas bijis bīgls un mopsis.
Pirmais pagls radies pagājušā gadsimta nogalē, deviņdesmitajos gados. Kopš tā laika neparastā izskata suņuki kļuvuši arvien populārāki. Iemesls tam varētu būt abu šķirņu lieliskās īpašības –mopša mierīgais, patīkamais raksturs un bīgla deguntiņš, kas ir ievērojami garāks nekā mopsim. Tā kā mopsis ir brahicefāls suns (ar sarauktu purniņu), kuram tādēļ bieži vien var gadīties elpošanas grūtības, pagla veselībai viņam raksturīgais purniņš nāk par labu, teikts "Dogtime".
Pagls ir aktīvs, rotaļīgs, ziņkārīgs suņuks, ar kuru nekad nebūs garlaicīgi. Viņi ir gudri, taču reizēm mēdz būt visai ietiepīgi, tāpēc saimniekam jāapbruņojas ar pacietību, lai izdotos mīlulim kaut ko iemācīt. Taču viens gan ir skaidrs – kur ir pagls, tur uzmanība vērsta vien uz viņu, jo mīlīgais suņuks ātri vien ieinteresē apkārtējos cilvēkus.
Mopsis
Bīgls
Goldendūdls
Goldendūdls jeb zeltainais pūdelis, kā to varētu tulkot tieši, ir jauktenītis starp, protams, zeltaino retrīveru un pūdeli. Tiek uzsvērts, ka šī krustojuma pārstāvji var būt gan lieli, gan mazi, un tas esot atkarīgs no tā, cik liels ir pūdelis, kas tiek krustots. Arī pūdeļi mēdz būt dažāda izmēra.
Šī krustojuma suņuki jau paguvuši pierādīt dažādas prasmes, kļūstot gan par palīgiem dienestos, gan terapijas suņiem, gan arī dažādu smaržu noteikšanā. Interesanti, ka kādā pētījumā noskaidrots, ka suņus var apmācīt uz riekstu meklēšanu ēdienā, kas noderētu tiem saimniekiem, kuriem ir alerģija pret riekstiem.
Goldendūdls ir lielisks ne tikai darbā, bet arī mājās, jo labi saprotas ar ikvienu, kas gadās viņa ceļā. Tiesa gan, sargs no viņa nav labs, taču uzticams draugs un apburošs mājas mīlulis gan no viņa rodas teju vai perfekts. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku dzīvi, goldendūdels ir labāk piemērots dzīvei plašākā mājoklī ar pagalmu, kur suņuks var pavadīt laiku. Dzīvoklis gan neesot īsti piemērots šim sunim.
Suņa izteiksmīgais izskats, pūdelim raksturīgā cirtainā spalva un mīlīgais raksturs noteikti ir vizuālie faktori tam, kāpēc cilvēki izvēlas šos suņukus radīt. Un, protams, jāpiemin arī labās rakstura īpašības.
Zeltainais retrīvers
Pūdelis
Šnūdelis
Šnaucera un pūdeļa krustojums, kas nosaukts par šnūdeli, ir maza auguma suņuks ar vērienu. Viņš spēj būt tik draiskulīgs un ātrs, ka saimniekam nāksies vien kustināt galvu pa labi un pa kreisi, lai spētu izsekot visām mīluļa žiperīgajām darbībām.
Rotaļība, mīļums, paklausība, gudrība, vēlme iepriecināt saimnieku, vienlaikus ne vienmēr cilvēku klausot – tādas ir dažas no šnūdeļa rakstura iezīmēm. Šis sunītis allaž šķiet priecīgs un gatavs rotaļāties, un, iespējams, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc šie mīluļi tiek audzēti. Saimniekam būs grūti nosēdēt mierīgi savā krēslā, skatoties, kā viņam apkārt draiskojas četrkājainais draugs.
No šnaucera šnūdelis mantojis uzticību savam saimniekam un ģimenei, vēlmi mīļos pasargāt, bet no pūdeļa, ticams, aizgūta jautrā daba, gudrība. Šnūdelim gan patīkot patrokšņot un dažreiz pat pārāk daudz riet.
Kā vēsta "Dogtime", šnūdelis ir mazāk aktīvs par pūdeli un mazāk ietiepīgs par šnauceru. Tiek uzskatīts, ka galvenokārt tomēr ir maza izmēra šnūdeļi, lai gan mēdz būt arī lielāka auguma suņuki.
Šnaucers
Pūdelis
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
