Esam redzējuši iespaidīgas pārvērtības siltumnīcā, garāžās, sargpostenī un citās neparastās būvēs, bet depo pārvērtības mājīgās telpās vēl nav redzētas. Turklāt šis stāsts nav jāmeklē tālu, neticamas pārvērtības piedzīvojis kāds ugunsdzēsēju depo tepat Rīgā.
Šis ir stāsts par 1936. gada ēku, kas savulaik iesvētīts kā Šreinenbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo, ko uzcēla par saziedotiem līdzekļiem. Savulaik tas bijis viens no modernākajiem depo Rīgā – ar telpām rīku novietošanai, jauna tipa torni šļūteņu žāvēšanai. Vēl šajā depo atrasti arī divi moderni putu aparāti eļļas, degvielas un citu liesmu dzēšanai. Bet nu šī vēsturiskā ēka ieguvusi otru elpu – pēc rekonstrukcijas mēbeļu salons ''Kate'' šeit atradis jaunas mājas.
Vēstures liecību saglabāšana
Rekonstruēt ēku, kas savulaik bijis ugunsdzēsēju depo, noteikti nav bijis viegls uzdevums. Būvprojekta autori bijuši arhitektu biroja "ADZ birojs" arhitekti Aivars Zavadskis un Daina Zavadska, kas rekonstruējot mūra ēku un projektējot jauno būves daļu, ņēma vērā gan Čiekurkalna perimetrālās apbūves principus, Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, gan tiecās saglabāt vēstures liecības.
Rekonstruējot ēku, arhitekti ir saglabājuši vēsturisko ķieģeļu celtni, tai skaitā arī tornīti, papildus piebūvējot jaunu daļu, kur pašlaik atrodas daļa ekspozīcijas, noliktava un biroji. Tā vēsturiskās ēkas koka daļas fasādē tika saglabāts līdzšinējais tonālais risinājums, eksponēta oriģinālā ķieģeļu dzegas josla virs jaunās apdares mūra daļas fasādē un saglabāts vēsturiskais ugunsdzēsēju depo šļūteņu žāvēšanas torņa apjoms kā arhitektonisks akcents un vēstures liecība.
"Jaunā un vecā integrācija piešķir šim kompleksam vērtību, stabilitāti un nozīmīgumu. Īstenojot šo projektu tieši šādā veidā, mēs varējām ievērot Čiekurkalna apbūves mērogus un saglabāt šā rajona īpašo sajūtu," pēc paveiktā darba stāsta Zavadskis.
"Interjerā mūra ēkā ir saglabātas atsegtas vēsturiskās ķieģeļu sienas, vairāki logi, kā arī tur, kur bija nepieciešams izbūvēt logu un durvju ailas, tika arī atjaunots mūris," stāsta arhitekts.
Būtisku iekštelpas daļu veido centrālās kāpnes salona jaunizbūvētajā daļā – tām ir ne tikai funkcionāls uzdevums, bet vienlaikus tās veidotas tā, lai uzreiz atsegtu skatu uz augšējā stāva ekspozīciju un mudinātu apmeklētāju izzināt arī otro stāvu, atklāj arhitekti.
Savukārt jaunbūvē no inovatīviem būvniecības risinājumiem izmantotas tā dēvētās "delta sijas" (kārbveida tērauda un dzelzsbetona kompozīta sijas), kas ļāva padarīt būvniecības procesu optimālāku un efektīvāku, kā arī deva iespēju izveidot gludus griestus salona pirmajā stāvā.
Kopējā teritorijas platība ir 4500 m2, kopējā ēkas platība 2400 m2, bet ekspozīcijas platība 1200 m2. Projekta izstrāde uzsākta 2013. gadā, bet ēka ekspluatācijā nodota 2016. gada 1. septembrī.
Foto ar ēku pirms un pēc rekonstrukcijas:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
