Aizlauztās dzīves: seši nelaimē nonākuši suņuki, kuri meklē gādīgus un mīlošus saimniekus

Cilvēki to izdarījuši apzināti, lai gan paši savu vainu neapzinās un, visticamāk, viņu rokās ar laiku atkal nonāks kāds suns, kura liktenis atkal tiks aizlauzts vai pat pilnībā salauzts. Vārdi par atbildību, iegādājoties dzīvnieku, daudziem ir tukša skaņa, bet varbūt iedomas, ka tas nozīmē tikai pabarot un izvest pastaigā. Suns, tāpat kā bērni, ir jāaudzina, jāsocializē, jāmāca, jādod iespējas atbilstošā vecumā izbaudīt visu to, ko dziņas un daba liek izbaudīt. Ja, bērnam augot, viņu visu laiku apsauc, visu liedz, par nepaklausību sit, neiemāca kontrolēt savu uzvedību, neizglīto, neiemāca sadzīvot ar citiem cilvēkiem un komunicēt ar pasauli, izaug nospiests, kompleksu pilns, nereti ļauns, nīgrs cilvēks. Tas pats notiek ar suņiem: mazais, jaukais kucēniņš izaug par bailīgu, nereti agresīvu, pilnīgi nekontrolējamu, nervozu dzīvnieku.

Kad šādi suņi nonāk patversmēs, ir tikai divas iespējas: mēģināt viņos atgriez pašapziņu, socializēt, apmācīt un atrast jaunas mājas vai diemžēl eitanazēt (ir gadījumi, kad īpašnieki dzīvnieku tik tālu ir morāli sagandējuši, ka atpakaļceļa vairs nav). Šobrīd mājas tiek meklētas suņiem, kuriem vēl ir cerības uz jaunu dzīvi. Tiesa gan, viņu jaunajiem saimniekiem arī jābūt ļoti īpašiem cilvēkiem: ne tikai pacietīgiem, bet arī ar suni strādāt gribošiem. Jāapzinās, ka, adoptējot šādu samocītu dzīvnieku, cilvēks tik tiešām dzīvnieku glābj.

2–3 gadus vecā vilkveidīgā sunīte Amanta patversmē lēnītēm atplaukst paļāvībā. Savulaik kāda jauniete iegādājusies kucēnu. Nedz skolots, nedz socializēts, vien ar sitieniem un bļaušanu par katru nedarbu sodīts... Tad jauniete lēma izbraukt no valsts un suni uzgrūda vectēvam, kurš ne vēlējās, ne spēja ar bailīgo un līdz ar to arī gana agresīvo rējēju tikt galā. Nodeva Amantu patversmē.

Pirmās nedēļas patversmē ritēja skarbi: Amanta bijās no visa un visiem un dusmās rēca. Vienbrīd jau likās, ka tik morāli sakropļotu dzīvnieku vairs nebūs iespējams glābt. Taču kopēju neatlaidības dēļ Amanta sāk atplaukt paļāvībā. Piemērota tikai cilvēkiem, kuri gatavi suni turpināt skolot un ar viņu strādāt, bez maziem bērniem; dzīvošanai slēgtā teritorijā ar iespēju iet arī mājā (iepriekš dzīvojusi dzīvoklī, ir kārtīga).

Kinologu ieteikums: celt Amantas pašapziņu, kas ir pie vainas sunītes bailīgi agresīvajai uzvedībai. Kad Amanta pieķērusies sev pazīstamajiem cilvēkiem paļāvībā, viņa atklājas kā ļoti sirsnīga, jauka, paklausīga un uzticīga skaistule.

Kāda dzīvnieku vairotāja peļņas nolūkā par simbolisku samaksu iegādājas kucēnus un tad pārdod tālāk krietni dārgāk. Tā kā sieviete jau zina, ka ne visus kucēnus vienmēr izdosies iekārtot, tad tie, kas jau pārauguši amizanto bērneļu vecumu, iesēžas viņas mājās, vairojas un, kad suņu bars pārāk liels, tad mēģina jau no "pāraugušajiem" suņiem pa lēto tikt vaļā. Tik viena problēma: visi šie jau gadu, divus vecie suņi ir pilnībā nesocializēti, bīstas no visa, dažs bailēs ir arī ļoti agresīvs.

Tā pagaidām no šīs būtnes ķetnām ir izdabūti četri suņi: nepilnus divus gadus vecās pelecītes Jose un Berija (bija vēl trešā māsiņa, kuras agresiju nespēja mazināt pat pieredzējuši kinologu pūliņi, tāpēc tika pieņemts lēmumus sunīti eitanazēt) un astoņus mēnešus vecā ruducīte Bille. Jose un Berija piemērotas dzīvei privātmājā ar slēgtu pagalmu un bez maziem bērniem.

Bārdainīte Jose ir sirsnīga, komunikabla, apmācāma, sunītei jāceļ pašapziņa.

Berija savus cilvēkus mīlēs un vērīgi sargās, kādam nelūgtam viesiem arī brīdinot zobus var parādīt.

Ruducīte Bille pat bailēs nerūcinās, viņu ir jāturpina socializēt un apmācīt. Būs mīļa, gudra, uzticīga sunīte, vairāk piemērota dzīvošanai privātmājā ar slēgtu pagalmu un iespēju uzturēties arī iekšā mājās.

Kas attiecas uz vairotāju, tad šobrīd visas ziņas par viņu ir nodotas gan Pārtikas un veterinārajam dienestam, gan Valsts ieņēmu dienestam – laiks rādīs, vai sekos sodi un liegums turēt dzīvniekus, kuru likteņus vairotāja vienkārši sakropļo.

Pirms gada kāds padzīvojis vīrs ieradās patversmē ar vēlmi adoptēt kucēnu. Atteicām, uzskatot, ka nedz vīrieša gadi, nedz dzīves apstākļi un piekoptais dzīvesveids nav piemērots kucēna audzināšanai, piedāvājot apsvērt iespēju adoptēt pusmūža mierīgu, nosvērtu suni. Apvainojies vīrietis aizgāja viens un kaut kur iegādājās kucēnu.

Nu astoņus mēnešus vecais Karro ir patversmē – izaudzis pārāk liels, pārāk spēcīgs, pārāk aktīvs. Pliukš! – ar pavadu pa galvu sita vīrelis, kad Karro, vēl nesaprotot, ka teju tiks ielikts patversmes cietumveidīgajā voljerā, bailīgi raustījās pie pavadas. Suņpuika nekad dzīvē nav brīvi izskrējies, vienmēr tikai lēnītēm viņam likts staigāt īsā pavadiņā, viennozīmīgi nemitīgi ticis sists par katru kucēna aušību, aktivitāti. Tagad Karrucis ļoti skumst patversmē.

Adoptējams kā lolojams un lutināms mīļums ļaudīm, kas gribēs un spēs celts suņuka pašapziņu, iemācīs spēlēties, aušoties, izskrieties, iesaistīs ikdienas aktivitātēs. Karro ir vidēja auguma, taču smalkas miesas būves. Tikai dzīvošanai iekštelpās.

Patversmēs nereti jauniem cilvēkiem, kas tikko izveidojuši ģimeni un plāno bērniņu, lūdz suņa iegādi atlikt. Lai ir laiks bērniņu audzināšanai, vecāku laimes izbaudīšanai. Kucēna iegāde nozīmē vēl viena maza "bērniņa" ienākšanu dzīvē, kurš prasa nopietnas rūpes, audzināšanu, skološanu gluži tāpat kā cilvēkbērns. Visbiežāk jaunajiem vecākiem suņbērna audzināšanai laika neatliek un tad mazais kucēns aug savā vaļā neaudzināts, līdz sāk apgrūtināt. Tā nu noticis ar skaistuli Lāci – nepilnu divu gadu vecumā kļuvis lieks.

Ģimene izšķīrusies, sieva ar diviem maziem bērniem vairs nespēj, vīrs negrib aprūpēt Lāci, kurš ir izaudzis liels, skaists, bet pilnībā neaudzināts un arī daļēji nesocializēts. Skaistulis piemērots ļaudīm bez maziem bērniem un būs obligāti vedams suņu skolā. Ja Lāci neapmācīs, vēl pēc gada, kad tiks sasniegts suņa psiholoģiskais pilnbrieds, spēcīgais, aktīvs dzīvnieks neapdomīga īpašnieka rokās var kļūt par draudu arī pašam saimniekam.

Iepriekš dzīvojis dzīvoklī, tāpēc, ja tiek uzlūkots tikai āra dzīvei, tad šoruden vairs adoptējams nebūs – pārāk ātri aukstais laiks atnāks, bet sunim jāiemācās pazīt būda, uzaudzēt āra dzīves klimatiskajiem apstākļiem piemērots kažoks. Optimālākā skaistuļa dzīvesvieta varētu būt privātmāja ar slēgtu pagalmu un iespēju uzturēties arī mājā.