Lūsiņam ir kādi pieci vai seši gadi. Jāsaka godīgi, neesam kaķu dzimšanas dienu svinētāji, jo Rīgā ir vēl viens mīlulis, līdz ar to tie gadi jūk. Lūsiņš mūsu ģimenē nonāca kā viena no jaukākajām dāvanām. Mana krustmāte, zinot, ka lauku mājās vēl nav kaķa, nolēma manus vecākus jubilejā iepriecināt ar kaķēnu, lai arī vēl nebijām izlēmuši, ka gribam kaķi arī lauku mājā, jo tie mums ir visur. Arī tēta darba vietā regulāri piestaigā kaķi, kurus vienaldzīgi atstāt novārtā nespējam, tāpēc esam tāda kā kaķu magnētu ģimenīte. Lūsiņu saņēmām kā vēl pavisam maziņu kaķēnu, bet jau tad viņš mūs savaldzināja ar savu karameļu krāsas kažodziņu, kas, protams, lika domāt, ka laukos tik gaišs kaķis nav tā labākā doma, bet Lūsiņš, kā par spīti šiem aizspriedumiem, nekad nav bijis netīrs.
Lūsiņš ir bezgala jauks un mīlīgs kaķis! To pateiks ikviens, kas kaut reizi pie mums viesojies. Lai gan Lūsiņš nav no tiem, kas uzreiz ies pie katra pretimnācēja sēsties klēpī, viņš visai laipni uzņem glāstus arī no svešiniekiem. Interesanti – līdzīgi kā ar mūsu suņiem, arī Lūsiņš par vienīgo saimnieku atzīst tieši mammu. Es esmu tā, kas visvairāk grib Lūsiņu glaudīt un ucināt, tāpēc vienmēr skrienu pakaļ viņam, ņemu rokās un visādi vilinu pie sevis, bet viņš tomēr demonstratīvi parāda, ka saimniece ir mamma, un nereti speciāli iesēžas klēpī tieši viņai. Tad mamma vienmēr Lūsiņam saka, lai iet pie manis, ka es viņu bužināšu vairāk. Es domāju, te pie vainas ir greizsirdība, jo Rīgā man ir pašai savs kaķis, un gan jau Lūsiņš to jūt. Ko tad es te pie viena, tad pie otra kaķa, visiem es nebūšu saimniece.
Kā jau lauku mājā pienākas, kaķis visai daudz laika pavada ārā, it īpaši, kad paši tur neesam. Esam izveidojuši vietiņu, kur Lūsim palikt, kamēr neesam (silta pajumte, ēdamais utt), bet parasti trauks palicis visai pilns, jo tad, kad neesam mājās, Lūsiņš dodas medībās. Šajā ziņā kaķis ir ļoti gudrs. Man ļoti nepatīk peles, žurkas un citi šādi zvēri. Tāpēc brīžos, kad redzu kādu grauzēju, Lūsiņam esmu vairākas reizes teikusi – ej un noķer to Mikiju! Neļauj Mikijam ieskriet istabās! Vairākas reizes bijis tā, ka pēc šī izteiciena Lūsiņš visai drīz atnāk ar medījumu, to lepni demonstrējot uz lieveņa.
Kad esam mājās, Lūsiņš beidzot atpūšas un guļ tā, kā nekad. Mēs parasti smejamies un sakām, ka ir diena un ka draudziņš kaut ko sajaucis. It īpaši karstās dienās Lūsiņš ij nerādās ārā, labāk laiski izguļas vēsajās telpās.
Kad es, piemēram, esmu apgūlusies gultā un kaut ko lasu, Lūsiņš demonstratīvi uzguļas uz lasāmvielas, tā teikt, parādot, ka viņš jāglauda, nevis jālasa grāmata. Šādās reizēs gan viņš ļaujas pamatīgai sabužināšanai, bet, ja viņš pats negrib, tad es ar varu nekad nedabūšu viņu sev klēpī. Tāpēc lasāmviela dažreiz man ir kā instruments – tādā veidā Lūsiņš kļūst greizsirdīgs, ka nepievēršu uzmanību, un atnāk pie manis pats.
Lai arī Lūsiņš nav uz nedarbiem kārs kaķis, ik pa laikam kādu amizantu situāciju viņš izspēlē gan. Vasaras sezonā tā noteikti ir siltumnīca. Lai gan nekad neesam viņam to likuši darīt, kā tas ir, piemēram, ar peļu ķeršanu, Lūsiņš mēdz iet nokārtoties siltumnīcā. Tad mamma parasti viņam saka, ka tā nevajag darīt, bet kaut kādā mērā Lūsiņš to uzskata par pienākumu. Vasarā un pavasarī tur ir vissiltākā zemīte, laikam tāpēc arī kaķis ir ļoti iecienījis šo vietu. Ir redzēti arī amizanti skati, kad Lūsiņš nokārtojas tieši uz kurmja rakumiem. Tā teikt, parādot, ka te nebūs nekādiem rakumiem būt!
Lūsiņš ir viens no retajiem izņēmumiem, jo parasti runči ir netīrīgi, nešpetni un ne tik mīlīgi. Varbūt te pie vainas kastrācija, bet arī pirms tam Lūsiņš bija ļoti mīļš un par čurāšanu kaktos nebija ne runas.
Grūti būtu iedomāties dzīvi laukos bez Lūsiņa. Ar viņu notiek visādi smieklīgi atgadījumi un kuriozi, turklāt viņš mums ir kā sargsuns. Ja kāds svešinieks piebrauc pie mājas, Lūsiņš uzreiz nervozi skraida pie lieveņa. Starp citu, mans brālis iemācīja kaķim skriet pakaļ zariņam, kā to parasti dara suņi. Jautrības mums ar Lūsiņu ģimenē netrūkst! Un vienmēr pirmais, ko pasaku, kad aizbraucu uz lauku mājām, ir – Lūūūūūsiņ!!! To parasti dara arī mani draugi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
