Lūsiņam ir kādi pieci vai seši gadi. Jāsaka godīgi, neesam kaķu dzimšanas dienu svinētāji, jo Rīgā ir vēl viens mīlulis, līdz ar to tie gadi jūk. Lūsiņš mūsu ģimenē nonāca kā viena no jaukākajām dāvanām. Mana krustmāte, zinot, ka lauku mājās vēl nav kaķa, nolēma manus vecākus jubilejā iepriecināt ar kaķēnu, lai arī vēl nebijām izlēmuši, ka gribam kaķi arī lauku mājā, jo tie mums ir visur. Arī tēta darba vietā regulāri piestaigā kaķi, kurus vienaldzīgi atstāt novārtā nespējam, tāpēc esam tāda kā kaķu magnētu ģimenīte. Lūsiņu saņēmām kā vēl pavisam maziņu kaķēnu, bet jau tad viņš mūs savaldzināja ar savu karameļu krāsas kažodziņu, kas, protams, lika domāt, ka laukos tik gaišs kaķis nav tā labākā doma, bet Lūsiņš, kā par spīti šiem aizspriedumiem, nekad nav bijis netīrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
