baltais šveices aitusuns rudens
Foto: Shutterstock
Paredzēt, vai suns būs vesels visu savu mūžu, ir neiespējami. Ķibeles var gadīties jebkurā dienā, un par savu veselību nevar būt pārliecināts pat cilvēks. Ja vakarā pašsajūta ir laba, nākamajā dienā kāds var pamosties ar mokošām galvassāpēm vai sarkanu kaklu. Taču starp visām suņu šķirnēm tomēr ir nosakāmi tie mīluļi, kuri ir mazāk pakļauti dažādām ģenētiskām problēmām, kā arī tām kaitēm, kas saistītas ar kauliem, ādu. "PetMD" piedāvā desmit šķirnes, kuras veterinārārsti un speciālisti atzinuši par īpaši veselīgām. Atceries – tas, ka tava suņa šķirne nav šajā sarakstā, nenozīmē, ka viņš noteikti ir nevesels! Tā kā šķirņu ir daudz, visas tās nemaz nav iespējams aptvert vienā apkopojumā.

Veselīgais darba rūķis

Foto: Shutterstock
Austrālijas ganu suns allaž ir bijis lielisks darba dzīvnieks, kas galvenokārt palīdzējis lopu ganīšanā, kā jau noprotams no šķirnes nosaukuma. Arī joprojām suņi pilnvērtīgi un labi prot darīt savu darbiņu, kas viņiem ir instinktos. Ganu suņi ir apķērīgi un gudri, spēdami risināt problēmas un radušos situāciju arī paši, proti, ja saimnieka nav līdzās un jātiek galā ar ganāmpulku.

Pastāv uzskats, ka visveselīgākās suņu šķirnes ir tās, kuru pārstāvji ir fiziski aktīvi un allaž labā formā. Tāpēc arī šis mīlulis iekļauts sarakstā. "Diemžēl nav pietiekami daudz datu, kas zinātniski apstiprinātu šo pieņēmumu. Mana pieredze liecina, ka suņi, kuri tiek audzēti savam darbam, mēdz būt visveselīgākie," atklājusi veterinārā eksperte un konsultante Dženofera Koutsa.

Šīs šķirnes dzīvnieki iesakāmi aktīviem saimniekiem, kuri dienas nepavada laiski un mierīgi. Austrālijas ganu sunim nepieciešamas aktivitātes, fiziskā slodze un dažādas nodarbes, kas palīdzēs saglabāt spicu prātu. Ja sunim tomēr gadās kāda veselības kaite, visbiežāk tās ir problēmas ar locītavām un dzirdes zaudēšana.

Lapsu tramdītāji

Foto: Shutterstock
Lūk, vēl viens čakls darba suņuks! Lapsu dzinējsuns (gan amerikāņu, gan angļu), galvenokārt darbojas lapsu pēdu sadzīšanā, kas arī nojaušams no nosaukuma. Esot lieliskiem darba suņiem jau gadu desmitiem ilgi, arī dzinējsuņiem izveidojusies spēcīga imūnsistēma un organisms, kas neļauj suņiem tik veikli saslimt. Tāpēc suņi, kuri pilda savu dabisko funkciju un palīdz, piemēram, medībās, ir fiziski spēcīgāki par tiem suņiem, kas audzēti galvenokārt dzīvnieku izstādēm, pieļauj speciālisti.

"Kad audzētāji koncentrējas uz suņu spējām, nevis tikai labu izskatu, viņi jau uzreiz samazina iespēju, ka sunim radīsies slimības un citas veselības problēmas," paskaidrojusi Koutsa.

Dzinējsuns vislabāk jutīsies ģimenē, kura dzīvo nomalēs, lauku teritorijās. Tur sunim būs pieeja plašumiem, kur kārtīgi izskraidīties un saglabāt savu atlētisko augumu. Suņi ir viegli kopjami, viņiem nav garš kažoks, to nepieciešams vien regulāri ķemmēt, lai atbrīvotu no izkritušajām spalvām.

Neremdināmais kurchārs

Foto: Shutterstock
Vēl viens mīlulis, kura veselīgums jau savā ziņā iekodēts nosaukumā. Putnusuns – suns, kas strādā ar putniem, vai ne? Tas ir tuvu patiesībai. Vācu īsspalvainais putnusuns vēsturiski radīts kā palīgs medībās, spēdams sadzīt pēdas dzīvniekiem, kas pārvietojas pa zemi, un gaisā lidojošajiem putniem. Putnusuņi ir ļoti universāli dzīvnieki, kuru spējas novērtē gan mednieki, gan citi suņu saimnieki.

Pirms izvēlies kļūt par vācu īsspalvainā putnusuņa saimnieku, pārliecinies, ka spēsi viņam sniegt dažāda veida aktivitātes – gan tādas, kas pārbaudīs suņa fiziskās spējas, gan arī nodarbes, kuru laikā suns varēs likt lietā savu gudrību. Gurdenums putnusunim nav raksturīgs, suņi ir ļoti aktīvi un draiskulīgi, tāpēc bez regulārām skriešanas reizēm neiztikt.

"Nodrošināt sunim garīgu attīstību, fiziskās aktivitātes un saglabāt veselīgu svaru – tas viss krietni atvieglos ceļu pretim veselīgam sunim, lai arī no kādas šķirnes viņš būtu," ieteikumos dalījusies Koutsa.

Draiskulīgais ganāmpulka valdītājs

Foto: PantherMedia/Scanpix
Vēl viens ārkārtīgi aktīvs un draiskulīgs suns, kuram piemīt ļoti labas īpašības – gudrība, paklausība un spēja izpildīt saimnieka komandas. Šķiet, ka borderkollijam reti kas sagādā tādu prieku, kāds rodas, pavadot laiku kopā ar saimnieku un apgūstot, kā arī atsvaidzinot zināšanas par dažādām paklausības komandām un piedaloties pat šķēršļu trasēs.

Tas gan nozīmē, ka ar borderkolliju nebūs nekāda sēdēšana mierā, jo suns allaž gribēs būt kustībā. Ja esi aktīvs cilvēks, kuram gribas tikpat aktīvu četrkājaino draugu, slavenajai Lesijai nedaudz līdzīgais borderkollijs būs priecīgs iesaistīties dažādās avantūrās!

Arī borderkollija labo īpašību un prasmju klāstā ietilpst ganāmpulka savaldīšana. Šis mīlulis ar riešanu un skraidīšanu spēj veikli savaldīt un sadzīt sev uzticēto pulku, tāpēc ikviens saimnieks ar šo sargu var lepoties.

Līdzko iepazinis savus ģimenes locekļus, borderkollijs būs cilvēkiem mūžam uzticīgs. Pret svešiniekiem gan suns sākotnēji var būt piesardzīgs, taču ar laiku ikviens, kas savā ceļā sastapis un pavadījis laiku ar šo viļņainā, reizēm raupjā kažoka īpašnieku, būs priecīgs, jo tik dzīvīgam sunim blakus ir grūti būt noskumušam.

Jā, arī jauktenīši!

Foto: Shutterstock
Šajā veselīgo šķirņu sarakstā iekļuvis arī jauktenītis, kura asinīs sajaukušās vairākas suņu šķirnes. Speciāliste Koutsa jautenīti raksturo ar unikālu ģenētisku uzbūvi. Tādējādi sunim nav raksturīga viena vai vairākas konkrētas kaites, kas novērotas attiecīgajai suņu šķirnei, līdz ar to rodas pieņēmums, ka suņi ir un būs veselīgāki nekā tie, kuriem šķirnes aprakstā jau sākotnēji norādīts risks uz dažādām slimībām.

"Nesen noskaidrots, ka jaukteņiem ir mazāka iespējamība saslimt ar desmit dažādām ģenētiski iedzimtām slimībām, tostarp sirds un kaulu slimībām, alerģiju," paskaidro Koutsa.

Taču jauktenīšu gadījumā tomēr pastāv risks, jo nav iespējams paredzēt, vai un kādas kaites sunim ar laiku radīsies. To gan ir grūti paredzēt jebkuram sunim, ja vien nav zināma viņa slimību vēsture.

Viegli veselībā, grūti salā

Foto: Shutterstock
Interesanti, ka šajā sarakstā iekļuvusi ar šī suņu šķirne – čivava. Kā novērojusi veterinārārste Denīze Petrika, čivavas ir salīdzinoši veselīgi suņi, lai arī viņiem mēdz būt novērojamas līdzīgas veselības problēmas, kas skar tieši šo šķirni. Petrika min sirds problēmas, hipoglikēmiju, patellas luksāciju.

Čivavas ir pasaulē mazākie sunīši, kuriem ir itin viegli nejauši nodarīt pāri. Tāpēc saimniekam savs mīlulis allaž jāpieskata un ar viņu jārīkojas ārkārtīgi uzmanīgi. Suņukiem ir mazs, trausls augums, un čivava nepanes salu, tāpēc parūpējies, lai tavs mīlulis ir siltumā gada aukstākajos mēnešos.

Pārsvarā čivavas nav ar garu kažoku, tāpēc tā kopšana bieži vien aprobežojas tikai ar regulāru ķemmēšanu, lai kažokā neuzkavētos izkritušās spalvas. Tāpat viņiem, pretēji kā iepriekšējiem suņiem, nav vajadzīgas nebeidzamas pastaigas un papildu skriešanas reizes. Ikdienas pastaiga būs pietiekama, lai čivava justos labi.

Mazs un ņiprs

Foto: Shutterstock
Turpinot pieminēt mazākā auguma sunīšus, Petrika nosauc arī Havanas bišonu – nelielo dzīvnieciņu ar ārkārtīgi lielu mīlestību un ļoti jauku izskatu. Havanas sunītis nav darba suns, bet, līdzīgi kā čivava, pieder dekoratīvo suņu šķirņu sarakstam. Tas nozīmē, ka pārsvarā suns kalpo kā cilvēka kompanjons, un šo uzdevumu bišons pilda godam.

Havanas bišons ir lustīgs, priecīgs un draiskulīgs mīlulis, kas ātri vien pievilinās visu apkārt esošo cilvēku uzmanību. Tiesa, dzīvnieciņš var būt diezgan skaļš, riedams dažādos brīžos. Kā suņiem biežāk novērotā veselības problēma tiek minēta patellas luksācija.

Veterinārārste Petrika atgādina, ka suņa veselība nav akmenī kalta un ka par to jāparūpējas arī pašam saimniekam. Noteikti nevajag un nedrīkst uzskatīt, ka tad, ja suns ir starp veselīgākajiem dzīvniekiem, cilvēkam vairs nekas nav jādara. Joprojām ir jārūpējas, lai suņuks regulāri ēstu kvalitatīvu pārtiku attiecīgās porcijās. Reizi pa reizei var atļauties arī kādu kārumu, bet noteikti nevajag suni pārbarot. Tādējādi no veselīgā dzīvnieka suns pārvērtīsies apaļākā mīlulī, un tad pie labas pašsajūtas būs jāpiestrādā divtik.

Austrālijas skaistulis

Foto: Shutterstock

Zeltaini cirtainais jauktenītis

Foto: Shutterstock
Patiesībā šis ir jauktenītis starp divām labi zināmām suņu šķirnēm – Labradoras retrīveru un pūdeli. Zeltaini cirtainā izskata suņuks esot ļoti veselīgs, tam retu reizi mēdz novērot problēmas ar kauliem vai ādu, norāda Petrika, kura iekļauj šo jauktenīti veselīgo suņu sarakstā.

Kā jau pūdelim, labradūdeļa kažoks regulāri jākopj. To vajadzētu arī apcirpt un ķemmēt, lai spalva nesaveltos un būtu skaista.

Kā pasargāt sava mīluļa veselību? Pavisam vienkārši, iesaka Petrika. Katrs godprātīgs saimnieks būs izveidojis labu un veiksmīgu komunikāciju ar veterinārārstu, kuram nepieciešamības gadījumā zvanīt vai pie kā vērsties, ja radušās šaubas par suņa veselību. Jāatceras, ka pats sunītis par savu veselību paziņot vis nevar, bet saimnieks ne vienmēr laikus pamana kādu kaiti, tāpēc vismaz reizi gadā vērts paviesoties klīnikā, lai pārliecinātos, ka mīlulim nav piezagusies kāda pagaidām nepamanīta kaite.

Plašāk par to, kuras suņu veselības problēmas bieži vien nav saimnieka prioritāšu sarakstā, lasi šeit.

Pielāgojies ziemai, salam un darbam

Foto: Shutterstock
Zinot to, ka Sibīrijas haskijs ir ārkārtīgi čakls suns, kurš ir radis pie dzīves aukstumā, noteikti šķiet – nav veselīgāka suņa par viņu! Kārtīgi norūdījies, izskraidījies... Kādas problēmas gan te var rasties?

Petrika norāda, ka, salīdzinot ar citām suņu šķirnēm, kuru pārstāvji ir augumā lieli, Sibīrijas haskiji ir gana veselīgi. Turklāt nereti haskiji dzīvo nevis mājā ar plašāku teritoriju, bet gan dzīvoklī pilsētā, kas bieži vien nenāk mīlulim par labu. Jā, haskija izskats un lieliskās rakstura īpašības ir valdzinošas, taču jāsaprot, ka tik aktīvam un arī prasīgam dzīvniekam pilsētā tomēr nav labākā vieta.

Sibīrijas haskijs un Aļaskas malamuts visbiežāk ir tie, kas draiski velk pajūgus, ko darīja jau krietni ilgu laiku. Aļaskā un citviet, kur valda bargi laikapstākļi, haskiji izmantoti kā pajūgu un ragavu vilcēji, pārvietojot gan cilvēkus, gan pārtikas krājumus. Sals un sniegs suņiem netraucē, viņi ir pielāgojušies dzīvei ziemā, tāpēc vasarā gan saimniekam var nākties piepūlēties, lai atsvaidzinātu dzīvnieka ikdienu un padarīto to labāku. Taču dzīve ar Sibīrijas haskiju ir aizraujoša, jo šie mīluļi nekautrējas gaudot, tādējādi bieži vien izrādot nepatiku un iesaistoties sarunās ar saimnieku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!