Arī kaķu saimniece Endžija Beilija "Catster" dalās pārdomās par saviem ieradumiem, kas noteikti nebūs sveši citiem peļu junkuriņu īpašniekiem. Ikdienas dzīve ar četrkājaino draugu klātbūtni izmainās, tiek rūpīgāk sekots līdzi tam, kā saimnieks veic pat visvienkāršākās darbības. Piemēram, jau minētā plauktiņu atvēršana kļūst lēnāka. Kāpēc? Jo kaķu saimnieki labi zina – ja līdzās atrodas mazais murrātājs, ar ātru durtiņu atvēršanu var gadīties nejauši trāpīt kaķim. Tāpat tiek īpaši sekots līdzi, lai kaķis neizkļūtu pa atvērto logu un durvīm. Plašāk par to, kā labāk vēdināt istabas, ja mājoklī dzīvo mīlulis, lasi šeit.
Tāpēc, lūk, Beilijas novērojumi par darbībām, kuras viņa veic kaķu klātbūtnē un par kurām nereti smīkņā, nonākot svešās mājās. Kā nekā, ir taču pierasts uzvesties piesardzīgāk, jo allaž prātā ir doma, ka līdzās jebkurā mirklī var parādīties kaķis.
Es nevaru aizvērt vannasistabas durvis
"Jā, esmu aizmirsusi šad un tad aizslēgt vannasistabas durvis... Un, jā, dažreiz vannasistabā pat ir ienācis kāds cilvēks. Taču tie cilvēki, kuriem nav kaķi, to vienkārši nesaprot," pastāstījusi divu kaķu saimniece. Viņas draugu lokā ir arī tādi cilvēki, kuriem nav mājdzīvnieka, tāpēc īpaši viņiem šāda darbība – durvju neaizvēršana vai neaizslēgšana – šķiet nesaprotama.
Taču kaķu saimnieki ļoti labi zina, ka mīluļiem nevar aizliegt teju vai neko, jo kaķis to tāpat darīs. Četrkājainie draugi seko saimniekam ik uz soļa – gan uz virtuvi, gan guļamistabu, gan vannasistabu. Cik gan pašsaprotami tas šķiet – vienkārši aizver durvis un viss, vai ne? Taču kaķu saimnieki jau domās vizualizē, ko kaķis dara otrpus aizvērtajām durvīm – skrāpējas un ņaud. Kā tu šim peļu junkuram kaut ko aizliegsi?
Es visur redzu kaķus
Tāpat ir arī ar sajūtu, ka tikko garām noteikti pagāja kaķis. Pat tad, ja neskaties konkrētā virzienā, šķiet, ka tikko, tikko no virtuves uz guļamistabu aizgāja tavs četrkājainais draugs. Kad it kā dodies viņam pakaļ, saproti, ka patiesībā viņš mierīgi guļ citā istabā, ierāpies skapī pie glīti salocītajiem palagiem. Mēs tik bieži redzam kaķi, guļam gultā vai staigājam pa māju, ka brīžiem šādas sajūtas rodas visai neapzināti un šķietami nevietā.
Savukārt tad, kad dodies ciemos, par kaķi var atgādināt visai neparasti objekti, piemēram, pūkaina, salocīta šalle, mīkstā mantiņa vai vien ēna. Un pēkšņi tu saproti – tās ir tikai tavas iedomas, saka Beilija. Taču tās nav nepamatotas, jo savā mājoklī esi radis kaķi ieraudzīt pēkšņi un visdažādākajās vietās.
Es guļu tā, it kā līdzās būtu kaķis
Vai zini, kā tas ir – gulēt gandrīz vai nekustīgi? Kaķu saimniekiem šī prasme nav sveša. Ikkatra lieka kustība var būt izšķiroša. Kurš gan vēlēsies iztraucēt savu mājas mīluli no saldā miedziņa? Labāk taču iemācīties gulēt mierīgi, ļaujot izbaudīt naktsmieru gan sev, gan kaķim.
Tāpēc tad, kad kaķis neguļ mums līdzās, mēs bieži vien tāpat attopamies ierastajā pozā, kurā atvēlēta vieta arī dzīvnieciņam. "Dažreiz es saprotu, ka esmu visu nakti nogulējusi nekustīgi vienā pozā, jo vienkārši esmu pieradusi pie tā, ka nevaru pakustēties. Man var piederēt visa lielā gulta, taču es joprojām izvēlos gulēt vienā šaurā tās daļā," savu ieradumu, kas radies no gulēšanas ar kaķi, raksturo Beilija. Viņa gan nesūdzas un piebilst, ka patiesībā viņai tas pat patīkot, ja vien, protams, līdzās viņai guļ murrājošais dzīvnieciņš.
Es nevaru atstāt logu un durvis vaļā
Kaķu saimnieki labi zina, ka vienmēr, proti, pirms un pēc došanās ārā no mājokļa, jāpalūko, kur ir kaķis. Ātrākie mīluļi var žigli aizskriet tev garām un doties nezināmā virzienā. Tas pats var notikt, ja pārāk ilgi atvadies no viesiem un tur vaļā ārdurvis, arī tad kaķis var izsprukt ārā un uzskriet, piemēram, uz daudzstāvu mājas bēniņiem, ja mīti dzīvoklī. Cik gan bieži nav dzirdēti stāsti par to, ka saimnieks vien pēc laiciņa attopas, ka kaķis pazudis, mēģina saprast, kas varētu būt noticis, un pēkšņi saprot, ka mājokļa durvis ilgāku laiku bija atvērtas. Izej no dzīvokļa, palūkojies kāpņutelpā un – re, divas spīdīgas ačteles jau lūkojas pret tevi.
"Kad es redzu draugus, kuriem nav kaķa un kuri mierīgi stāv uz sliekšņa, es instinktīvi satraucos. Manas acis sāk meklēt kaķi, kas tā vien gatavojas izskriet, bet tad atceros, ka draugam taču nav kaķa. Man šķiet, ka pāri šai sajūtai netikšu nekad," pieļauj kaķu saimniece Beilija. Mīluļi mēdz būt dažādi – kamēr viens no ārpasaules vairīsies un nekad nespers visas četras ķepas ārpus mājokļa robežām, cits būs gatavs kaut tūlīt skriet ārā un iepazīt nezināmās āres. Tāpēc atvērtie logi un durvis kaķu saimniekiem apzināti vai neapzināti, bet tomēr liek kaut nedaudz satraukties.