Aizkustinošs stāsts par Džonu Sniedziņu, kuru 'norakstīja' pat patversmē

Atrasts uz ielas, novārdzis un slimīgs, kaķītis Džons Sniedziņš pierāda, ka cerība ir katram četrkājainajam draugam, pat tam, kas sākotnēji var šķist absolūti bezcerīgs. Mīlulis ātri atguvis zaudēto svaru, spožo spalvu un dzīvesprieku, bet par to jāpateicas viņa saimniecei, kurai sākotnēji ieteica šo kaķīti tomēr neizvēlēties.

Baltā Džona Sniedziņa stāsts sākas 2016. gada 23. jūnijā, dienā, kad viņu, izbadējušos mīluli, atrada kādā pilsētā Dienvidkorejā. Nelaimē nonākušo dzīvnieciņu labvēļi nogādāja dzīvnieku patversmē, bet ziņas par viņu tika ievietotas tās mājaslapā. Tur viņu ieraudzījusi Reičela Brauna, kura sapratusi – kaķītim būs lemts dzīvot pie viņas. "Apraksts liecināja, ka kaķis bija dehidrējies, novājējis un ar smagu elpvadu infekciju. Es aprunājos ar pazīstamu veterinārārstu, kurš teica, ka problēmas ir viegli ārstējamas, un mans draugs, kurš runā korejiešu valodā, piezvanīja uz patversmi, lai aizrunātu kaķi," pastāsta sieviete. Patversmē gan par viņas lēmumu sākumā neviens neesot priecājies: "Patversmes vadītājs teica, ka kaķis netiek piedāvāts adopcijai un ka viņa ārstēšana tāpat būtu ļoti dārga. Vēl viņš teica, ka kaķis ir ļoti slims un, lai arī ir jauki, ka mēs gribam kaķi adoptēt, mīlulis neesot tā vērts. Taču tas tikai nostiprināja manu vēlmi kaķīti adoptēt, un nākamajā dienā es biju pēc viņa klāt."

"26. jūnijā es viņam piešķīru vārdiņu un uzreiz aizvedu kaķi uz tuvāko diennakts klīniku. Tur viņu apskatīja vismaz četri vai pieci ārsti, kuri noteica, ka viņam bija korona vīruss. Džona saķepusī spalva tika nogriezta, viņa seja – nomazgāta. Džons svēra pusotru kilogramu, un man pateica, ka viņš ir aptuveni gadu vai divus vecs. Mute bija pilna čūlām, organisms bija iekaisis... Pavisam drīz kaķis sāka vemt asinis. Ārsti domāja, ka kaķis cieš no korona vīrusa izraisītas slimības, kas kaķiem ir nāvējoša un neārstējama. Ārsti paziņoja, ka kaķa aknas un nieres atsakās darboties un ka viņš, domājams, neizdzīvos. Man bija jāizvēlas – iemidzināt vai ārstēt Džonu. Es izvēlējos ārstēt," kaķīša cīņu par dzīvību raksturo Reičela.

"Es viņu pierakstīju klīnikā. Tajā viņš pavadīja piecas dienas. Kaut arī līdz klīnikai no manām mājām jābrauc aptuveni 30 minūtes, es katru dienu pēc darba braucu pie Džona. Otrajā dienā viņš bija vājš, bet stāvoklis – stabils. Viņš neko nebija ēdis, bet vienalga vēma. Tikai trešajā dienā kaķis sāka ēst. Es stāvēju blakus viņa būrītim un teicu: "Ēd, Džon!" Viņš ostīja ēdienu un beidzot arī to sāka ēst," pastāsta Džona Sniedziņa saimniece.

"Ceturtajā dienā viņš jau sāka spēlēties un izpētīt istabu klīnikā. Piektajā dienā ārsti veica analīzes un paziņoja, ka kaķīša veselības stāvoklis ir labs! Viņi pat izteicās, ka nekad neesot redzējuši kaķi, kas tik ātri izveseļotos. Par nāvējošo slimību vairs nebija ne vēsts, taču to nereti nosaka visai kļūdaini. Sestajā dienā mēs beidzot tikām mājās."

Reičela par kaķīša veselību turpinājusi rūpēties, regulāri dodot medikamentus un acu pilienus, kā arī smērējusi īpašu krēmiņu uz kaķa purniņa. Lai arī turpmāko divu nedēļu laikā kaķītim joprojām bija vīrusa pazīmes, viņš visai drīz ticis no tām vaļā. Tiesa, joprojām kaķim nepieciešami medikamenti, kas palīdz aknu darbībai, tie viņam jālieto katru dienu.

Reičela ar bažām raugās nākotnē, jo viņai priekšā ir tālais ceļš no Korejas uz Floridu, ASV. Tas nozīmē, ka kaķītim noteikti radīsies stress, savukārt tas var ietekmēt vīrusa attīstību un arī teju vai atgriešanos pie nāvējošās slimības. Taču saimniece tic, ka viņa un mīlulis veiksmīgi pārlidos un ka baltā kaķīša veselība būs stipra, gluži kā līdz šim.

"Esmu redzējusi, kā Džons atveseļojas, tas notiek jau no pirmās dienas, kad viņu adoptēju. Viņš ir mazs brīnumiņš," priecājas Reičela.

"Viņam patīk rotaļāties ar mantiņām un kastēm. Nu viņš arī labprāt ēd un dzer ūdeni. Uz kastīti viņš iet ļoti paklausīgi, tas nekad nav bijis viņam jāmāca," lepojas saimniece.

"Viņš man visu laiku seko un ļoti grib būt man blakus. Viņš pat guļ man blakus gultā, reizēm pat man uz galvas vai spilvena," jauko dzīvi ar kaķīti raksturo viņa saimniece.

Tāpat Džonam Sniedziņam ļoti patīkot gulēt uz muguras un saņemt nebeidzamus glāstus, pastāsta Reičela. Interesanti, ka skaņa, kādu kaķis izdod ņaudot, atgādina tādu kā putniņa čivināšanu, norāda saimniece.

"Viņš svēra pusotru kilogramu, bet tagad – 3,5 kilogramus. Viņa spalva bija nodzīta, bet nu jau ir gandrīz pilnībā ataugusi. Viņš ir tik ziņkārīgs un jauks kaķītis! Es viņu mīlu no visas sirds!" par savu veiksmīgo lēmumu – adoptēt balto kaķīti, kas nonācis nelaimē - priecājas saimniece Reičela.

Sekot līdzi veiksmīgā kaķīša Džona Sniedziņa dienas gaitām var "Instagram" profilā un "Facebook" lapā.

kaķis kaķis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit