Balkonpuķes, kuras var pārziemināt, lai nākamgad nebūtu jāpērk jaunas

Daži cilvēki pamanās pārziemināt gluži vai visas vasaras puķes, novērojusi dārzniece Inita Zepa.

Taču vajag gan piemērotas telpas, gan t.s. zaļos īkšķīšus. Teorētiski daudzas puķes turpinātu augt, ja nebūtu ziemas. Vasaras puķēm nepieciešams gan siltums, gan gaisma. Pelargonijas, fuksijas un citas puķes ziemā varētu turēt vēsā verandā, kur ir ap +10…+15 °C un gaisma. Ja šāda vieta ir, var mēģināt ziemināt kaut vai visu puķu kasti, bet dzīvokļos, kur ir silts un sauss gaiss, nav vērts pūlēties.

Ja kastē augusi begonija, gumu izņem un uzglabā telpā. Mitrā un vēsā zemē tas sapūs.

Labi var apsakņot skaistnātrītes, tādējādi ar iepatikušos augu papildinot savu kolekciju. Nogriež dzinumus un liek ūdenī. Līdz pavasarim puķes var dzīvot vāzē, un raibā buķete ilgi būs dekoratīva, pat ja neplāno tās pavairot. Skaistnātrītes var arī iestādīt podā.

Tāpat var apsakņot dzīvelīgos plektrantus vai ar spraudeņiem pavairot pelargonijas. Dažas vēl tagad var atstāt ārā (pārbaudīts pilsētu apstādījumos), jo maza sala nebīstas. Inita Zepa skaidro, ka ne visas pelargonijas čakli apsakņojas. Piemēram, karaliskās ir problemātiskas, tāpēc atliek vien eksperimentēt. Parasto pelargoniju spraudeņus papriekš apsakņo ūdenī vai arī tūlīt sprauž podiņā un uzliek stikla burciņu labākam mikroklimatam. Kādu pelargoniju podu var nolikt uz palodzes, lai pavasarī būtu mātes­augs spraudeņiem.

Ja ir kupla leduspuķe (ilgziedu begonija) vai solēnija (šī begonija ar daudziem, sīkiem ziediem gumu neveido), vai balzamīne, tās var pārstādīt podā un ziedēšanu paildzināt, novietojot telpā. Fuksijas Inita neiesaka nest telpās, jo baltblusiņas un citi kukaiņi parasti nāk pūrā, turklāt augs izstīdzēs, nereti ies bojā. Labākais variants – apgriezt un novietot pagrabā vai līdzīgā tumšā vietā. Galvenais, lai temperatūra turas vismaz dažus grādus virs nulles. Pavasarī augu ienes telpā un modina.

Tiem, kuriem ir daudz telpaugu, jāpārdomā, vai āra augus vajag nest istabā, jo tiem līdzi būs dažādi kaitēkļi, no kuriem tikt vaļā ir gandrīz neiespējami. Pat ja laukā puķes izskatās veselas, istabas apstākļos tās var sākt nīkuļot, bet kaitēkļi – sarosīties.

Pati dārzniece mēģinājusi pārziemināt kādu no āra ienestu mātesaugu un pavasarī galotņot to, taču ievazāto kaitēkļu nīdēšanas dēļ cerētā ietaupījuma vietā nācies samierināties ar zaudējumiem. Tagad viņa puķes audzē galvenokārt no jaunstādiem. Turklāt daudzi augi otrajā gadā vairs nav tik skaisti kā pirmajā. Tāda, piemēram, ir populārā pelēkā krustaine, kas reizēm pārziemo pat dobē.

Eņģeļtaurēm rudenī ir daudz pumpuru, taču nevajag ļauties žēlumam, jo siltumnīcā vai mājā kopā ar zaļojošo augu var ienest kaitēkļus, piemēram, tīklērces. Turklāt ārā šķietami jaukā ziedu smarža istabā cilvēkiem var izraisīt pat alerģisku reakciju. Arī skaistums nebūs ilgu laiku, jo gaismas apstākļu maiņas dēļ strauji dzeltēs un birs lapas. Šos augus var labi pārziemināt, krietni apgriežot. Glabā tumšā vietā, laista minimāli, bet nedrīkst iekaltēt. Ja vēlas, zarus (ne pārāk jēlos, bez lapām un ziediem) var apsakņot ūdenī vai tūliņ spraust zemē un nolikt uz palodzes. Taču atkal jāatceras, ka ir rudens un spraudeņi jāņem ar lielu rezervi.

Tiem, kuri vēlas pavasarī rosīties un taupīt naudu, Inita iesaka nevis pārziemināt, bet gan pēc iespējas agrāk iegādāties kādu fuksiju, petūniju vai eņģeļtauri un sadalīt tās spraudeņos. Līdz laikam, kad beigsies salnas, izaugs daudz kuplu krūmiņu. Der apskatīt arī sēklu sortimentu, jo balkona puķes (arī pelargonijas) var labi izaudzēt no sēklām, sējot agri pavasarī.