Kāpnes iekštelpām – no materiāla izvēles līdz uzstādīšanai  (2)

Katrs materiāls, no kura gatavo kāpnes, ir labs kā pats par sevi, tā arī kombinācijā ar citiem materiāliem. Tāpēc, ja nespēj lemt par labu kādam materiālam vai nezini katra piemērotību mājoklim, ņem vērā ''Reaton'' celtniecības materiālu tirdzniecības un interjera departamenta iepirkumu daļas vadītājas Olgas Nadežņikovas stāstīto par kāpnēm iekštelpās.

Koks ir populārākais materiāls interjera dizainā, turklāt tas iederās absolūti jebkurā stilā. Koka kāpnēm praktiski nav trūkumu, ja neskaita krāsojuma atjaunošanu laiku pa laikam. Visizturīgākā koksne ir sarkankokam, tīkkokam, venge, riekstam un osim. Šīs šķirnes ir izturīgas pret atmosfēras parādībām, lieko mitrumu, tie ir cieti un tiem piemīt liela izturība pret mehāniskiem bojājumiem.

Akmens ir viens no visizturīgākiem apdares materiāliem. Protams, tas tiek izmantots tikai gala apdarē, pati konstrukcija ir izveidota no citiem materiāliem. Pakāpieniem labāk izvēlēties kvarcītu un granītu. Cietas šķirnes akmens atšķiras ar ilgu kalpošanas laiku ap pāris simtiem gadu. Augsta izturība ir mākslīgam akmenim uz betona pamata. Marmors ir mīkstas šķirnes akmens, kas jau pēc 2 gadu lietošanas sāk nodilt.

Metāla kāpnes ir ļoti mūsdienīgs risinājums. Tās ir universālas, izturīgas un ilgmūžīgas. Visizturīgākais un ilgmūžīgākais ir nerūsējošais tērauds. Kalpošanas laiks – no 40 līdz 50 gadiem un vairāk. Augsta izturība pret koroziju. Hromētais tērauds vidēji kalpo 5 gadus, un krāsotais – 3 gadus.

Stikls – oriģinalitāte, ilgmūžība, vieglums, gaisma. Visi ir pieraduši uzskatīt, ka stikls ir trausls, bet mūsdienu tehnoloģijas ļāvušas šim materiālam kļūt par ļoti izturīgu. Stikls, kas tiek izmantots kāpņu ražošanai, var pat aizturēt lodi, pretoties ugunsgrēkam un trieciena eksplozijas vilnim, un tas parasti ir laminēts vai rūdīts stikls. Akrila stikls ir vieglāks un izturīgāks. Bet ar laiku stikls var nodzeltēt, turklāt uz tā būs redzami pat vismazākie ieskrambājumi. Ja pakāpieni ir pārklāti ar slidenu materiālu, tiem uzklāj pretslīdes joslu vai paklājus. Pa stikla kāpnēm labāk nestaigāt ar netīriem apaviem, jo uzreiz paliks manāmi pleķi.

Uzstādot kāpnes pašrocīgi, nezinot svarīgākās nianses, var pieļaut muļķīgas kļūdas, tāpēc speciāliste skaidro svarīgākos pieturpunktus kāpņu montāžā.

Pats galvenais kāpnēm ir ērts pacēlums. Svarīgi ir pareizi ievērot pakāpiena dziļuma un augstuma attiecību. Kāpņu projektētāji atklāj likumsakarības šajā sakarā – 16:30cm; 17:29cm; 18:28см; 19:29cm.

Svarīgs ir arī kāpņu leņķis, kas būtiski ietekmē komforta un ergonomikas pakāpi. Par drošām un komfortablām tiek uzskatītas kāpnes ar 30-40 grādu slīpumu attiecībā pret horizontāli.

Vītņu kāpnes spēj ievērojami ietaupīt vietu mājās, bet tās tiek uzskatītas par neērtām un ne īpaši drošām. Vītņu kāpnēm ar centrālo statni minimālais ailes diametrs ir 170 cm.

Vispirms kāpnes rūpīgi piestiprina otrajā stāvā vai uz platformas starp stāviem. Bez tā svarīgi vēl šie pamatnoteikumi:

Svarīgi ir pārdomāt kāpņu stiprinājumu. Ja siena atrodās tālu, kāpnes stiprina gan no apakšas, gan no augšas. Ja kāpņu elementi turēsies tikai uz koka tapiņām, konstrukcija čīkstēs un kustēsies. Tāpēc ir vajadzīgi tikai un vienīgi metāla stiprinājumi.

Ja ir paredzēts izpildīt pakāpienus un grīdas segumu vienā krāsā, tad ir vēlams izcelt katra pakāpiena robežas.

Svarīgi ir pievērst uzmanību attālumam starp margām – lai neviens nespētu izlīst un izkrist cauri. Ja mājā dzīvo bērni, tad ir svarīgi domāt par kāpņu vārtiem.

Vēl viens drošības punkts – kāpņu nesošā spēja. Proti, tai jāspēj izturēt noteiktu slodzi – dzīvojamās telpās šis rādītājs ir 300 kg uz 1 kvadrātmetru.

Galveno slodzi saņem pakāpieni, mazākā mērā margas. Pastāv vairāki veidi, kā aizsargāt pakāpienus no nodiluma, un tie ir:

Veidu, kā aizsargāt pakāpienus no nodiluma, labāk izvēlēties kāpņu projektēšanas posmā, lai dizainers un projektētājs varētu organiski iekļaut pakāpienu aizsardzību kāpņu dizainā.
Divus mēnešus pēc ekspluatēšanas sākuma kāpnes vēlams apskatīt, lai novērstu iespējamas problēmas – pakāpienu čīkstēšanu (koka kāpnēm aktuāli) un plaisas – kāpņu balstu vietās, īpaši tās augšējā daļā. Tas var notikt, kā kāpņu nosēšanās, tā arī būves nosēšanās rezultātā.