Kāpēc suns baidās no pērkona un salūta

"Pet Education" pieļauj, ka dzīvniekus ietekmē gan skaņa, no kuras reizēm mēdz sabīties pat cilvēks, gan arī, piemēram, zibens radītā gaisma. Dzīvnieku uzvedības pētnieki pat noteikuši, ka mīluļi var itin labi sajust nelāgo laikapstākļu tuvošanos, tādējādi jau pirms negaisa kļūdami nemierīgi un meklēdami patvērumu mājoklī. Plašāk par to, ko suns var sajust vēl pirms cilvēka, lasiet šeit.

Dzīvniekiem var attīstīties arī fobija no skaņām, tostarp tām, kas rodas no pērkona, zibens, salūta, šāvieniem vai pat mazākām skaņām, piemēram, putnu čivināšanas. Turklāt kāds pētījums pat norāda, ka atsevišķu šķirņu suņi var būt vairāk pakļauti šādas fobijas attīstībai, un tie esot kolliji, vācu aitu suņi, bīgli un basethaundi. Tiesa gan, pētījums apskatījis visai šauru suņu loku, tāpēc nepieciešamas vēl plašākas un padziļinātākas analīzes, jo šobrīd tās tomēr nesniedzot pilnīgu ieskatu šajā problēmā, norādīts portālā.

Kā rodas nepatika pret trokšņiem? To var ietekmēt gan dzīvnieka iepriekšējā dzīves pieredze, gan arī pārsteiguma moments, kad suns pēkšņi izdzird skaļo troksni. Reizēm suns visai asi reaģē pat uz kaimiņu, kas ar atslēgu slēdz sava dzīvokļa durvis, tāpēc, piemēram, pēkšņs zibens spēriens un tā atbalss var suņuku satraukt. Taču ne vienmēr suņa izturēšanos salūta vai pērkona laikā ietekmē pieredze. Pēkšņie trokšņi var satraukt pat rūdītāko sunīti, un eksperti ir pārliecināti, ka ar katru nākamo reizi, kad būs uguņošana, pērkons vai citi notikumi, suns reaģēs līdzīgi, ja ne pat asāk. Dažos gadījumos fobija var pāraugt pat saasinātā trokšņu uztverē, kas veicinās baidīšanos pat no lietus lāsītēm, kas sitas pret logu.

Suns, protams, veikli uztver paša saimnieka garastāvokli trokšņu laikā. Ja cilvēks ir satraucies, mājas mīlulis centīsies saimniekam pielāgoties un pārtvers trauksmes sajūtu. Taču tad, ja saimnieks ir mierīgs, bet suņuks cenšas teju vai palīst zem vannas, lai būtu drošībā, noteikti nevajadzētu suni mierināt. Vai atceries, kā jārīkojas, ja suns padarījis labu darbiņu un izpildījis paklausības komandu? Pareizi, jāpaslavē un, ja vēlies, jāpaglauda. Ja to darīsi arī tad, kad suns ir nobijies, tādējādi nevis viņu būsi mierinājis, bet gan mīlulim apstiprinājis, ka baidīties ir pareizi. Suņa glaudīšana nemiera vai kritiskos brīžos vien veicinās nevēlamu uzvedību.

Jāatceras, ka nemieru un neparastās darbības, kuras suns veic, ja ārpus mājas valda negaiss vai uguņošanas prieki, nevajadzētu nosodīt, taču nevajadzētu suni arī pārlieku mierināt, jo tas, kā jau vēstīts, var vien veicināt šādu uzvedību. Ieteicams mēģināt sākt spēlēšanos, paņemot kādu rotaļlietu, kas sunim patīk, un cenšoties ar to pakavēt laiku. Tāpat var sakopt suņa spalvu, to ķemmējot, vai piedalīties citās draudzīgās aktivitātēs, ko parasti mājoklī darāt. Protams, var izmantot arī medikamentus, kas palīdzēs pret stresu, taču nekādā gadījumā tos nedrīkst lietot bez veterinārārsta ziņas. Vienmēr konsultējies ar speciālistu, kas palīdzēs noteikt, vai sunim tās tiešām vajadzīgas un kā labāk zāles lietot.

Ja redzi, ka suns cenšas iespraukties, piemēram, vannasistabā, nevajadzētu to liegt. Mīlulis mēģina rast vietu, kur varētu būt drošībā un mierā, tāpēc, ja nevēlies, lai tā ir vannasistaba, atvēli sunītim kādu citu vietu mājoklī, kur viņš var atgūties no nepatīkamajiem trokšņiem.

Arī "Dzīvnieku Policija" iesaka sunīti negaisa vai salūta laikā ievest telpā, kur nav logu un kur ir kaut neliela skaņas izolācija, lai četrkājainais draugs nedzirdētu baisos trokšņus. Savukārt gadījumos, kad suns dzīvo galvenokārt pagalmā, vēlams ievest mīluli mājā. Tādējādi jau laikus būsi kaut nedaudz nodrošinājies pret varbūtību, ka dzīvnieks pārleks pāri sētai un aizskries nezināmā virzienā. Nekādā gadījumā nevajadzētu mērķtiecīgi laist suni ārā un vērt vaļā logus, tādējādi vien pastiprinot baiļu sajūtu.