Ar mums viss ir kārtībā!
"Parasti dzīvnieki nenonāk patversmē, jo viņiem ir uzvedības vai veselības problēmas. Notiek izmaiņas dzīvnieka saimnieka dzīvē, kā dēļ viņiem jāšķiras. Piemēram, cilvēks nevar atrast tādu īres dzīvokli, kurā var dzīvot suns, varbūt cilvēks nokļuvis slimnīcā, varbūt ir kāds cits iemesls, kāpēc dzīvnieks zaudē savu dzīvesvietu..." min Inga Frika, dzīvnieku glābšanas organizācijas pārstāve ASV. "Starp mājdzīvnieku un saimnieku pastāv dažādi riski, kas var abus šķirt. Ne vienmēr tie riski ir radušies tāpēc, ka pats dzīvnieks kaut ko ir izdarījis. Ārkārtīgi lielais dzīvnieku skaits patversmē norāda, ka problēma ir nevis kaķos vai suņos, bet pašos cilvēkos."
Arī stūrī guļošais sunītis vai kaķītis, kas atrodas patversmē, ir pelnījis mīlestību un nav ne par matu sliktāks. Ja dzīvnieciņš ir vesels un pavisam jauns, kāpēc gan nedot viņam iespēju pilnvērtīgi izbaudīt cilvēka klātbūtni un kļūt par kompanjonu, kas būs uzticīgs līdz mūža galam? Ja arī mīlulim ir kāda veselības vai uzvedības problēma, par to patversmes darbinieki noteikti laikus informēs. Piemēram, dzīvnieku patversmē "Labās mājas" pavasarī norisinājās suņu skoliņa īpaši bailīgiem dzīvnieciņiem, kuri vienkopus tika izglābti no dzīvošanas neatbilstošos apstākļos. Plašāk par neticamo stāstu var lasīt šeit, bet par patversmes Janci, kurš mācījās nebaidīties, lasiet šeit.
Glābjot mani, tu atbrīvo vietu citam!
Dažreiz mēs nākam pārīšos!
Noteikti esi dzirdējis, ka dažus no mazajiem putniņiem, kas patīkami čivina, iesaka iegādāties tikai pāros. Līdzīgi ir arī četrkājaino draugu pasaulē, īpaši tad, ja mīluļi jau iepriekš ir dzīvojuši kopā, bet dažādu apstākļu dēļ tomēr nonākuši patversmē. Arī tur darbinieki nevēlas kaķīšus vai sunīšus nošķirt, ticēdami, ka dzīve kopā viņiem nāks par labu arī turpmāk.
"Piemēram, kādam cilvēkam var būt divi kaķi vai divi suņi, kuri kopā dzīvojuši vairākus gadus. Taču pēkšņi, lai arī kāds būtu iemesls, viņš vairs nevar par dzīvniekiem rūpēties un atved uz patversmi. Ja starp dzīvniekiem ir saikne un ja viņi tiek nošķirti, var rasties stress, dzīvnieki var pārstāt ēst, sākt raudāt, izrādīt vokālās spējas. Tad darbinieki var viņus uzskatīt par "pārīti", proti, tādiem dzīvniekiem, kurus drīkst adoptēt tikai abus kopā, ne atsevišķi," teicis Džoijs Tekseira, amerikāņu dzīvnieku biedrības "ASPCA" pārstāvis.
Protams, tādi gadījumi negadās bieži, taču tos noteikti vajadzētu ņemt vērā gan patversmes darbiniekiem, gan arī potenciālajiem jaunajiem saimniekiem. Būtu muļķīgi padarīt kaķīša vai sunīša dzīvi sliktāku, nošķirot viņu no ilggadējā kompanjona. Turklāt biedra klātbūtne var palīdzēt dzīvnieciņiem iejusties jaunajā mājoklī un padarīt mājas dzīvi aizraujošu itin drīz!
Mēs nezinām, cik ilgi būsim patversmē...
Jā, mums ir bail
Par mums patversmē cenšas labi rūpēties
Ne vienmēr mēs atklājam patieso raksturu
Nespried par mums pēc mūsu kažoka
Neaizmirsti par mums, 'vecīšiem'
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
