Suņu pasaules Dambo – deviņi mīluļi ar lielākajām austiņām

Baseta jeb basethaunda izskats nereti rosina domāt, ka šīs šķirnes mīluļi ir allaž noskumuši. Tādas asociācijas rada basethaundu izteiksmīgais izskats, nokarenā āda, šķietami skumjais skatiens un noļukušās, garās austiņas. Autore Temzina Pikerela grāmatā "Suņa gars. Ilustrēta vēsture" raksta, ka austiņas ir ne tikai garas, bet arī lokanas un samtainas, turklāt tās ir ieliekušās uz iekšpusi.

Šīs šķirnes suņi jau izsenis zināmi kā lieliski palīgi medībās, jo basetam ir viens no suņu pasaulē spēcīgākajiem deguniem. Mīlulis veikli var sadzīt pēdas mazākajiem dzīvniekiem, piemēram, trušiem un zaķiem. Interesanti, ka basethaunds nebūt nav no lielākajiem dzīvniekiem, un tas atbalsojas arī šķirnes nosaukumā, kur vārda pirmā daļa "bas" apzīmē to, ka suns ir diezgan zems, viņa augums gandrīz vai sasniedz zemi. Taču tas gan nenozīmē, ka suns nav prasmīgs. Kā gan citādi viņš varētu lieliski darboties medībās? Turklāt tā pat ir priekšrocība, jo basets savu deguntiņu var pielikt tuvāk zemei, tādējādi nodrošinot veiksmīgāku pēdu dzīšanu.

Vai zināji, ka arī garās, nokarenās ausis palīdz sunim medībās? Tiek vēstīts, ka ausis, pieskaroties zemei, atsvaidzina medījuma smaržu, ko uzreiz uztver suņa deguns, vedot dzīvnieku līdz mērķim. Lūk, nenovērtē par zemu arī tādu priekšrocību!

Basethaundam līdzīgais bladhaunds arī var lepoties ar izteiksmīgām austiņām. Tās ir plānas un garas, veidojot tādu kā ovālu formu. Ausis apakšgalos veido krokas. Interesanti, ka bladhaunds allaž būs brūnīgsnējā tonī, un šo krāsu var novērot arī tad, ja šīs šķirnes kažokā galvenokārt redzama melnā krāsa.

Arī bladhaunds ir brīnišķīgs palīgs medībās, labi sadzenot pēdas kādam dzīvniekam. Taču, iespējams, mazāk zināma ir suņu spēja darboties arī kā policijas suns. Jā, ne tikai ierastais vācu aitu suns, kuru zinām kā Reksi no slavenā seriāla, ir lielisks palīgs darbā ar noziedzniekiem, bet arī par viņu mazākais, šķietami necilākais un lēnākais bladhaunds. Kā raksta Pikerela, bladhaundu šajā ziņā īpaši novērtē ASV, kur savulaik kāds šīs šķirnes mīlulis notvēris simtiem noziedznieku. Domājams, ka iemesls tālu nav jāmeklē un vien jāatkodē šķirnes nosaukums (no angļu valodas "bloodhound" – asins meklētājs). Un tas attiecas ne tikai uz dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem.

Arī bladhaunda izskats varētu radīt asociācijas ar dzīvnieciņu, kas nemaz nepriecājas, taču patiesībā suņi ir diezgan sabiedriski un draudzīgi, labprāt pavadot laiku kopā ar dažāda vecuma ģimenes locekļiem. Turklāt autore Pikerela raksta, ka saimniekam nav jāuztraucas, ja viņš kaut kur nomaldās, jo suns savu cilvēku allaž atradīs.

Kurš gan nezina bīglu ar vidēji lielajām, nokarenajām austiņām! Ar tām draiskulīgie un aktīvie suņi gan var lepoties, turklāt kāds šīs šķirnes mīlulis Emdžejs ar plīvojošajām austiņām pat kļuvis par zīmola seju.

Lai arī mūsdienās bīgls ir diezgan populārs mājas mīlulis un cilvēka kompanjons, jau izsenis šīs šķirnes suņi piedalījušies medībās, sadzenot pēdas trušiem un citiem maziem dzīvniekiem. Bīglam, kā jau sunim, ir lieliska oža, kas spēj lieti noderēt medniekiem, tādējādi viņu skatam atsedzot kādu medījumu. Kā gan aktīvais un brīnišķīgais medību suns varētu kļūt par cilvēka kompanjonu mājoklī? Suņu raksturs, draudzīgums, harisma un mīlīgais izskats tā vien vilina arvien jaunus cilvēkus kļūt par šīs šķirnes dzīvnieciņu saimniekiem. Tiesa gan, nesagatavoti jaunie saimnieki var apmulst, ka skaistuļi pēkšņi izrādās diezgan skaļi un grūtāk savaldāmi. Tik tiešām, neatlaidība, kā jau medībās, sunim lieti noder, taču ar to jāmācās sadzīvot arī ikdienā.

Bīgls dažādos laikos bijis visai dižciltīgu cilvēku mīlulis, kompanjons un palīgs medībās. Tiek vēstīts, ka 18. gadsimtā viņi piedalījušies aristokrātu iecienītajās lapsu medībās, lai gan tām suņi nebija gluži labi piemēroti, kā arī vēl agrākos laikos bijuši karaļnama loloti dzīvnieciņi. Interesanti, ka viens no karalienes bīgliem attēlots arī mākslinieka gleznotā portretā 1755. gadā.

Veimāras putnusuns jeb veimārietis ir kā mākslas darbs – žilbinošā, sudrabaini pelēkā kažociņā ar izteiksmīgu purniņu un mīlīgi nokarenām austiņām. No šī sunīša skatu atraut nav nemaz tik viegli, jo tā vien gribas ilgāk aplūkot atlētisko, muskuļoto dzīvnieciņu, kurš, līdzīgi kā iepriekšējie sunīši, lepojas ar interesantām austiņām. Tās ir salīdzinoši lielas, daivveida formas, nedaudz arī ielocītas. Arī tās, protams, ir tādā pašā krāsā, kāds ir pārējais ķermenis.

Kā jau varētu liecināt šķirnes nosaukums, veimārieša darbības sfēra nedaudz atšķiras no iepriekšējiem suņukiem. Lai arī medību lauks vieno visus šos mīluļus, veimārietis ir radis strādāt arī ar putniem, medniekam prasmīgi norādot, kur medījums atrodas. Interesanti, ka Veimāras putnusuns sākotnēji izmantots pat lielu dzīvnieku, piemēram, lāču un vilku, un briežu medībām.

Izteiksmīgā izskata suns nereti tiek raksturots kā pelēkais spoks, un tas, protams, radies no suņa izskata, kas ir pārsteidzoši vienkrāsains un bāls. Taču veimārieša raksturs ir ārkārtīgi krāsains un krāšņs, jo vienā sunītī apvienojies labs temperaments, aktivitāte, spēja saprasties ar cilvēkiem un, protams, valdzinošais izskats. Labo īpašību dēļ suņi kļuvuši par populāru izvēli gan mednieku, gan cita dzīvesveida piekritēju vidū.

Kā raksta Pikerela, itāļu spinones austiņas ir nokarenas, trīsstūrveida un biezi apmatotas. Ārēji suņuka spalva varētu šķist pinkaina un savā veidā haotiska, bet tā ir visai raupja, blīva un gluda. Arī itāļu spinone ir medību suns, taču viņa galvenais darbības lauks atšķiras gan no veimārieša, kas strādā ar putniem, gan iepriekš minētajiem suņiem, kuri liek lietā savu degunu uz zemes. Savukārt itāļu mīlulis prot perfekti atrast un norādīt medniekam uz vietu, kur atrodas medījums, kā arī uzmanīgi atnest lomu no dažādām vietām.

Pastāv uzskats, ka savu neparasto nosaukumu suņi guvuši no ērkšķu plūmu krūmājiem (Prunus spinosa). Tiek vēstīts, ka šīs šķirnes mīluļi ir vieni no tiem, kas spēj krūmājos slēpušos dzīvniekus jeb medījumus dabūt rokā. Turklāt īpaša, protams, ir arī dzīvnieku oža, kas spēj atpazīt pat tik specifiskas smaržas kā zābaksmēri. Tas likts lietā Otrā pasaules karā, kad suņi spējuši atpazīt, kādu zābaksmēri izmanto vācieši un kādu itāļi, raksta Pikerela.

Lai arī spinone ir lielisks darba suns, viņa patīkamais raksturs ļauj mīlulim veiksmīgi iekļauties arī ģimenes dzīvē. Tiesa, tā kā suns ir radis strādāt un būt fiziski aktīvs, līdzīgi kā pārējiem medību suņiem, arī itāļu mīlulim jānodrošina pietiekama slodze, lai dzīvnieks varētu izkustēties un nezaudēt mundrumu. Tiesa gan, mūsdienās nav nemaz tik daudz šīs šķirnes suņu, un tas vien padara viņu un viņa saimnieku par īpašiem.

Raksturojot afgāņu kurta izskatu, reizēm pat nākas ilgāk pakavēties pie viņa austiņām, lai precīzi tās aprakstītu. Skatoties uz sunīti, sākotnēji nemaz nevar saprast, cik garas ir kurta ausis. Tā vien šķiet, ka spalva no austiņām plūstoši pāriet pie pārējā ķermeņa, radot lielisku suņa vizuālo tēlu. Tik tiešām – suņa austiņas ir garas un tās klāj garš, zīdains apmatojums, tāpēc par patieso austiņu izmēru var vien nojaust!

Jā, afgāņu kurts, lielais suns, noteikti var lepoties ar ne tikai elegantu augumu, bet brīnišķīgu spalvu, kas mīluļa koptēlu padara vēl krāšņāku un elegantāku. Ne velti šos dzīvniekus mēdz saukt par suņu pasaules karaļiem, jo ar savu gaitu, izskatu un labajām rakstura īpašībām noteikti var tikt uzskatīti par paraugsuņiem. Turklāt afgāņu kurts ir arī viena no senākajām suņu šķirnēm pasaulē, un leģendas pat vēsta, ka šīs šķirnes pārstāvji esot pat pabijuši uz Noasa šķirsta.

Kurti ir diezgan universāli suņi, jo spēj gan strādāt (jā, pat suņi ar tik skaistu kažoku nesmādē darbu!), gan arī būt par cilvēka kompanjonu. Afgāņu mīlulis labi darbojas zaķu un gazeļu medībās, kā arī ar lieliskiem panākumiem var startēt suņu sacensībās. Tajās kurta izskatu noteikti novērtē ne tikai speciālisti un tiesneši, bet arī skatītāji, kuriem plīvojošā, zīdainā, spožā spalva noteikti paliek atmiņā uz ilgu laiku!

Suņi ir pārsteidzoši ātri un atlētiski, tāpēc viņu prasmes medībās tiek jo īpaši novērtētas. Vislabāk kokerspanieli darbojas ar putniem, tos izdzenot no vietām un pakļaujot mednieka skatam. Tāpat palīgi veikli prot atnest nomedīto putnu.

Jāņem vērā, ka priecīgais un lustīgais suns gan nav piemērots kuram katram saimniekam. Ja esi mierīgs un dzīvi aizvadi bez liekām aktivitātēm, padomā, vai suns, kas sākotnēji radīts medībām, labi iedzīvosies daudz mierīgākā vidē. Kokerspanielam aizvien būs nepieciešama fiziskā slodze, turklāt to ik dienu redzēs arī pats saimnieks, novērojot savu mīluli draiskodamies. Ja fizikās aktivitātes nav pietiekamas, suņi var kļūt destruktīvi, savukārt tas noteikti neuzlabos viņu dzīves kvalitāti.

Protams, skaistā izskata dēļ suņi piedalās arī dažādās izstādēs, eleganti izrādot savu skaisto spalvu, augumu un paklausību. Autore Pikerela raksta, ka suns, kas piedalās izstādēs, būs nedaudz mierīgāks par kokerspanielu, kas piedalās medībās. Taču fiziskā slodze būs vajadzīga joprojām.

Šis mīlulis vizuāli varētu izskatīties kā angļu kokerspaniels, taču kavaliera karaļa Čārlza spaniels ir atsevišķa suņu šķirne ar raksturīgajām nokarenajām austiņām. Tās ir garas un bagātīgi apmatotas, raksta Pikerela. Suņuka spalva ir gara, zīdaina un nedaudz viļņaina, turklāt spalva itin viegli plīvo, tāpēc uz spanielu allaž ir interesanti skatīties.

Vēsturiski šķirne veidojusies, lai tās pārstāvji būtu galvenokārt kā dekoratīvi dzīvnieciņi un suņuki kompānijai. Tiek vēstīts, ka kavaliera karaļa Čārlza spanieli izmantoti, lai pat sildītu viņu saimniekus, kā arī remdētu sāpes un iespēju robežās ārstētu cilvēkus. To gan noteikti var panākt arī ar smaidu un smiekliem, jo mazie un draiskulīgie sunīši tā vien tiecas iepriecināt savu saimnieku. Šķiet, ka suņi ir allaž labā garastāvoklī un gatavi demonstrēt savas spējas, sirsnību un draudzību.

Tāpat nelielā auguma suņi izmantoti medībās, taču viņu spējas tajās neesot vis tik ievērojamas, salīdzinot ar citiem suņiem. Mazie spanieli spējot iztramdīt nelielu medījumu, taču viņa primārā loma ir būt blakus cilvēkam un baudīt kopā būšanu. Sak, tik mīlīgu suņuku taču nevar likt pie darba mežā! Četrkājainie skaistuļi tik tiešām joprojām veikli iekaro cilvēka sirdi un kļūst par arvien jaunu un jaunu saimnieku uzticamo mīluli.

Arī setera austiņas ir viļņainas, vidēji garas, padarot sunīša koptēlu vēl skaistāku un apburošāku. Turklāt savaldzināt var ne tikai setera izskats vien, jo šis suns lepojas ar maigu, sirsnīgu raksturu, kas savā varā pārņems katru viņa saimnieku. Šobrīd gan to noteikti nav daudz, jo šķirne tiek uzskatīta par retu, taču esošie seteru saimnieki noteikti zina, ka mīluļi ir gan labi kompanjoni un cilvēka draugi, gan arī labi darba suņi. Galvenokārt dzīvnieki medībās darbojas, norādot uz putniem un iztraucējot lidotājus no viņu vietas.

Protams, būtu veltīgi, ka skaistos suņus neizmantotu dzīvnieku izstādēs un nerūpētos par šķirnes saglabāšanu un mīluļu izskatu. Tāpēc skaistie dzīvnieciņi tiek izstādīti arī dažādās sacensībās, kur suņu neparastais izskats nepaliek nepamanīts.